Vēsturiski sabiedrība ir radījusi sistēmu, ar kuras palīdzību mazināt dažādu likteņa pavērsienu sekas. To sauc par apdrošināšanu. Pēc definīcijas tā ir risku iestāšanās ekonomisko seku nodošana apdrošinātājam par līgumā noteikto apdrošināšanas prēmiju.
Dažādi ir apdrošināšanas veidi, un viens no tiem ir valsts sociālā apdrošināšana. Tas ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem saistībā ar sociāli apdrošinātās vai tās apgādībā esošās personas nāvi.
Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas sistēmā personai tiek izmaksāts sociālās apdrošināšanas pabalsts, kas sedz daļu no personas gūtajiem ienākumiem, kādi tai bija sociālā riska iestāšanās brīdī un pabalstu apmērs ir tieši saistīts ar personas iepriekš gūtajiem ienākumiem.
Tātad sistēma ir radīta, un tai ir jādarbojas. Taču dzīvē viss nav tik gludi. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, beidzamajos gados palielinās to gadījumu skaits, kad personām īsi pirms pakalpojuma piešķiršanas reģistrēti nesamērīgi lieli ienākumi, salīdzinot ar darba ienākumiem dažus mēnešus pirms tam. Vairumā gadījumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no šiem ienākumiem nav veiktas, un bieži vien šo cilvēku darba devējiem ir pat apturēta saimnieciskā darbība vai ir jau sākts likvidācijas process.
Šādos gadījumos VSAA veic izpēti, iegūstot informāciju par uzņēmuma apgrozījumu, nodarbināto skaitu un viņu reģistrētajiem darba ienākumiem. Ja ir pamats secināt, ka veiktas krāpnieciskas darbības ar mērķi pieprasīt un saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kas neatbilst reāli zaudētajiem darba ienākumiem, VSAA vai nu atsaka piešķirt pakalpojumu, vai arī to aprēķina, neņemot vērā visus reģistrētos ienākumus. Vienlaikus informācija par šādiem gadījumiem tiek nosūtīta tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu ierosināt pārbaudes lietu.
Kopš 2016. gada VSAA ir vērsusies Valsts policijā par 11 darba devējiem un 12 darba ņēmējiem, kuri ir pieprasījuši pakalpojumus. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldei ir ziņots par 56 darba devējiem un 45 darba ņēmējiem, kuru darba attiecības ir aizdomīgas. Finanšu policijas pārvalde ir ierosinājusi 12 kriminālprocesus un pieprasījusi aģentūrai sniegt informāciju par 52 personām.
Attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstu kontroli situācijās, kad pabalstu saņemšanas laikā to saņēmējam vienlaikus ir reģistrēti arī darba ienākumi, VSAA pieprasa darba devējam papildu informāciju par pabalsta saņēmēja nodarbinātību darba nespējas perioda laikā un viņam aprēķinātajiem un izmaksātajiem darba ienākumiem.
Ja aģentūra konstatē, ka, piemēram, darbnespējas lapa B ir izsniegta, neievērojot normatīvajos aktos noteikto, darbnespējas lapu kopijas tiek nosūtītas Veselības inspekcijai, kura pārbauda, vai darbnespējas lapa ir izsniegta pamatoti. Darbnespējas lapu B kopijas tiek nosūtītas Veselības inspekcijai pārbaudei arī gadījumos, kad tās saistībā ar slima bērna kopšanu ir izsniegtas bieži ar dažu dienu pārtraukumu.
Cīņa pret krāpniekiem notiek un tiks vien pastiprināta. Galu galā – viens no sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem ir solidaritāte starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem. Ir vairāk nekā tuvredzīgi priecāties par gadījumiem, kad kādam izdodas manipulēt ar pabalstu lielumu. Ikvienam no mums taču ir jāsaprot, ka, rīkojoties negodīgi, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam.
