Kad pārprodukcijas prognožu dēļ dzirnavnieki samazināja graudu iepirkuma cenu, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss «Ziņām» prātīgi sacīja: «Kviešu piegādes sastrēgums ir mirkļa pārprodukcija…» Viņš nekļūdījās.
Kad pārprodukcijas prognožu dēļ dzirnavnieki samazināja graudu iepirkuma cenu, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss «Ziņām» prātīgi sacīja: «Kviešu piegādes sastrēgums ir mirkļa pārprodukcija. Laika apstākļi ļāva zemniekiem vienā laikā savu labību nokult un aizvest bez kaltēšanas. Par vispārēju pārprodukciju nevar runāt.» Viņš nekļūdījās.
«Dobeles dzirnavnieka» ražošanas direktors Uldis Ulmanis atceras, ka vienubrīd lauku saimnieki piegādāja savus graudus visi vienā laikā. «Dienā iepirkām pat ļoti daudz – 3,5 tūkstošus tonnu graudu. Tas ir kā mazs slēpošanas kalns,» pasmejas direktors. Pie uzņēmuma smagās mašīnas ar čaklo zemnieku nokultajiem graudiem stāvēja rindā pat četras piecas stundas. Ražošanas direktors stāsta, ka pašlaik graudus piegādā mazāk, un tie ir vēl vajadzīgi, lai pietiktu līdz nākamā gada oktobrim. Uzņēmums plānojis iepirkt vairāk nekā 70 000 tonnu pārtikas kviešu, taču līdz šim piegādāts ap 60 000 tonnu. Šonedēļ «Dobeles dzirnavnieks» sācis papildu līgumu slēgšanu ar lauku saimniekiem par kviešu un turpina – par miežu piegādi. Jo arī miežu neesot gana: vēl vajadzīgi 20 procenti plānotā.
Kā zināms, šogad graudu pārstrādes uzņēmums piedāvāja zemniekiem kvotas, «lai sakārtotu graudu tirgu». Graudu kvotu cena augustā un septembrī, kad vāc labību, bija 1,20 latu par tonnu, no oktobra līdz decembrim tā maksā latu. Savukārt laikā, kad graudu piedāvājums ir viszemākais, tās cena par tonnu graudu ir 0,10 latu. U.Ulmanis apstiprina, ka visas kvotas līdz martam jau esot pārdotas. Tās veido tikai daļu no mēneša graudu iepirkuma.
Jaunums ir arī tas, ka, vērtējot graudus, par pamatu tiek ņemts proteīna daudzums tajos un Zelenī indekss. Tādējādi ar speciālu iekārtu precīzāk varot noteikt graudu kvalitāti. Protams, arī līdzšinējo svarīgāko rādītāju – lipekļa saturu – skatās, taču graudu cenu izšķir proteīns. Tam jābūt no 11,5 līdz 13,5, bet Zelenī – 26. Savukārt augstākās kvalitātes kviešos proteīna daudzums ir 13,5, bet Zelenī – ne mazāks par 30. Direktors uzsver, ka citās Eiropas valstīs šādi jau labu laiku nosaka graudu kvalitāti. Uz jautājumu, kādi ir nodotie graudi, ražošanas direktors atbild noslēpumaini: «Labo graudu ir daudz.»
Arī «Jelgavas dzirnavās» rudzu iepirkums tuvojas plānotajam (10 000 tonnu). Uzņēmuma laboratorijas vadītāja Aija Ivanova teic, ka nodotas jau apmēram 8000 tonnas, tātad graudu iepirkšana tuvojas nobeigumam.
Rudzu kvalitāte Zemgalē un Vidzemē ir ļoti laba. «Tāda, kādu arī gaidījām, ir krišanas skaitlis 180 – 200,» apgalvo A.Ivanova. Savukārt graudi, kas atvesti no Kuldīgas un Ventspils puses, diemžēl nav atbilduši pārtikas graudu kvalitātei.
A.Ivanova atceras, ka pāris dienu bijis liels sastrēgums, jo «daudziem zemniekiem nav iespēju graudus kaltēt, tādēļ viņi tos veda taisni no kombaina. Visus baida arī pērnā gada pieredze, kad dažu dienu laikā graudi sadīga vārpās.»
