Saeima vakar ārkārtas sēdē izteica uzticību devītajai Latvijas valdībai kopš neatkarības atgūšanas. Tāpat kā divām iepriekšējām, Andra Bērziņa vadītajai valdībai politiķi ceļa vārdos neskopojās ar novēlējumiem par darbu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Saeima vakar ārkārtas sēdē izteica uzticību devītajai Latvijas valdībai kopš neatkarības atgūšanas. Tāpat kā divām iepriekšējām, Andra Bērziņa vadītajai valdībai politiķi ceļa vārdos neskopojās ar novēlējumiem par darbu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Koalīciju veidojošo partiju pieņemtajā valdības deklarācijā, tāpat kā iepriekšējās, ir vesels lērums tukšu frāžainību, kas sākas ar vārdiem «nodrošināsim», «saskaņosim», «radīsim», «nostiprināsim», «izveidosim», «turpināsim», «samazināsim», «dosim», «izvērtēsim», «novērsīsim» utt. Lieki piebilst, ka deklarācijā velti meklēt konkrētus risinājumus, kā iecerētos labos darbus no papīra īstenot. Turklāt daudziem mērķiem nav «realizācijas» termiņu vai arī tie ir pārāk attālināti laikā – pārāk optimistiski, vērtējot jaunās valdības izredzes darboties vēl atlikušos divus gadus līdz Saeimas vēlēšanām.
Ne mazums deklarēto uzdevumu ir tādi, kas būtu jāuztver kā pašsaprotami, kuru uzsvēršana liek domāt, ka deklarācijas autoriem bijušas problēmas ar atsevišķu sadaļu «aizpildīšanu». Piemēram, sadaļā «Iekšlietas» atrodam tādus visnotaļ cēlus nodomus kā «uzlabosim policijas sadarbību ar iedzīvotājiem», «nodrošināsim Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu saskaņotu darbību noziedzības apkarošanā», «nodrošināsim NBS un Robežsardzes sadarbību», «apvienosim valsts un pašvaldības policijas spēkus», «nodrošināsim policistu kvalifikācijas celšanas iespējas» (pievērsīsim uzmanību – nevis kvalifikācijas celšanu, bet celšanas iespējas…) utt. Visai komiski, ja tik nopietnā dokumentā iekļauti tādi mērķi kā, piemēram, «saīsināsim laiku, kurā policija ierodas notikuma vietā», vai «iesaistīsimies Eiropas kultūras apritē», vai arī – «efektīvi izmantosim Latvijas vēstniecības». Tādu deklarācijā nav mazums.
Tomēr ir lietas, kas pelna ievērību, kaut arī tās ir tikai kā labas apņemšanās. Valdība ir nolēmusi līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādāt vienotu algu sistēmu valsts pārvaldē strādājošajiem; līdz nākamā gada 1. jūlijam iecerēts izveidot jaunu personu identifikācijas dokumentu sistēmu un likvidēt iedzīvotāju pieraksta sistēmu; ir deklarēts mērķis papildināt Korupcijas novēršanas likumu, izvēršot interešu konfliktu novēršanas sadaļu, paplašināt to personu loku, kam jāiesniedz deklarācijas; iecerēts ar likumu noteikt, ka partijām jāsniedz ne tikai ikgadējie finansu darbības pārskati, bet pirms Saeimas vēlēšanām jāinformē sabiedrība par savas kampaņas paredzamo finansējumu.
Ir nožēlojami, ja devītās valdības deklarācijā lasāmas šādas rindas: «veiksim nabadzības situācijas izvērtējumu». To jau sen ir izdarījušas starptautiskās organizācijas un institūcijas: turklāt par saviem, nevis Latvijas valsts līdzekļiem.
Deklarācijā ir arī vairāki dīvaini izteikumi, kas liek domāt, ka vai nu deklarācijas autoriem nav īsti labi ar latviešu valodas izpratni, vai arī deklarācija rakstīta kādu nelabvēlīgi iespaidojošu faktoru ietekmē. Visā nopietnībā valdība ir apņēmusies «nostiprināt ASV iesaisti Ziemeļaustrumeiropas reģionā»… Prātiņ, nāc mājās! Uzjautrinoši deklarācijas sadaļā «Kultūra» (kurā politiķi visbiežāk pamanās iekļaut kaut ko īpašu) lasīt, ka valdība iecerējusi «veicināt grāmatu pieejamību sabiedrībai, izstrādājot konceptuālu dokumentu par grāmatu valsts iepirkumu bibliotēkām». Ievērojiet – «konceptuālu» dokumentu. Citiem vārdiem, tā vietā, lai praktiski ieviestu valsts iepirkumu (šāda prakse pastāv daudzās valstīs, piemēram, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā), par ko gadiem pie mums tiek runāts, valdība to, iespējams (!), ieviesīs uz papīra. Viena no tradicionāli trūcīgākajām sadaļām valdību deklarācijās ir sporta jomai veltītie labie nodomi. Arī šajā ir tikai divi punkti, kas paredz līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādāt sporta attīstības koncepciju un sporta likumu. Ar to valdības intereses šajā jomā aprobežojas.
Finansu politikas jomā šī valdība ir iecerējusi nepieļaut fiskālo deficītu, kas lielāks nekā divi procenti 2000. un viens procents 2001. gadā, «uzturēt» inflāciju divi līdz četri procenti gadā, samazināt tekošā konta deficītu līdz pieciem procentiem «jau 2002. gadā», izstrādāt bezdeficīta vai pārpalikuma budžetu turpmākajiem gadiem, kā arī, sākot ar 2001. gadu, nodrošināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu pieci līdz septiņi procenti gadā. Un tā jau ir utopija. Atgādināsim, ka 1999. gadā NKP pieaugums bija 0,5%.
Īpaši nekonkrēta un izplūdusi ir valdības iecerētā nodokļu politika un nodokļu administrācija, ko būtībā var reducēt uz «nodrošināsim taisnīgu, neitrālu un viegli administrējamu nodokļu sistēmu» un «uzlabosim nodokļu iekasēšanu» – frāzes, kas dzirdamas no visa līmeņa politiķiem un ierēdņiem vai katru dienu daudzu gadu garumā. Tiesa gan, Latvija vēl nav piedzīvojusi valdību, kas aizejot atskaitītos par padarīto saskaņā ar katru deklarācijas punktu. Tā ir norma.
Mums ir jauna valdība – četru partiju kompānija, sabiedrotie un reizē arī konkurenti, kas atgādina divas hiēnas un divus šakāļus. Pirmās divas taisīs politiku pēc sava prāta un pieaicinās pēc vajadzības kādu no šakāļiem atkarība no tā, kas būs dalāms vai iegūstams.
Saeimā apstiprinātās valdības sastāvs
Ministru prezidents Andris Bērziņš («LC»)
Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš («LC»)
Finansu ministrs Gundars Bērziņš (TP)
Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis («TB»/LNNK)
Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs («LC»)
Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis (TP)
Tieslietu ministre Ingrīda Labucka (JP)
Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP)
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns (TP)
Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs («TB»/LNNK)
Zemkopības ministrs Atis Slakteris (TP)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs («TB»/LNNK)
Kultūras ministre Kārina Pētersone («LC»)
Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām Roberts Zīle («TB»/LNNK)
Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes reformas lietās Jānis Krūmiņš (JP)
