Jo smalkāki ļaudis, jo smalkāki viņu tikumi. Daudziem tie šķiet nevajadzīgi un ārišķīgi, taču augstāko aprindu ļaudis labāk gribētu piedzīvot nākam komētu nekā kaut ko mainīt savā etiķetē.
Jo smalkāki ļaudis, jo smalkāki viņu tikumi. Daudziem tie šķiet nevajadzīgi un ārišķīgi, taču augstāko aprindu ļaudis labāk gribētu piedzīvot nākam komētu nekā kaut ko mainīt savā etiķetē.
Komēta nenāca, bet, ilgi raustīdamās, vilkās, līdz beidzot tomēr bija klāt: mūsu ministru kungiem vajadzēja mainīt savas ierašas. Par to dažu dienu laikā vismaz piecas reizes brēca Latvijas plašsaziņas līdzekļi.
Ziņas bija cita par citu satriecošākas un šaušalīgākas.
«Koalīcijas partneri turpmāk kopā nebrokastos, bet satiksies Baltajā istabā,» tika raidīts ēterā 6. oktobrī. «Koalīcija šodien netiksies tradicionālajās brokastīs,» vēlreiz sabiedrībai tika atgādināts nākamās dienas rītā, lai neviens nedomātu, ka ministri pārdomājuši un tomēr sapulcēsies kopīgam rītišķim. Un tā vairākkārt.
«Ziņas» bija to vidū, kas pauda bažas, vai badošanās «principu pēc» politiķiem neradīs veselības traucējumus. Sabiedrība kāri tvēra ziņas, vai ministri neatjēgsies un neatsāks fizioloģisko aktu.
Nu esam šādu ziņu sagaidījuši… Bet īsti priecīgi nejūtamies.
Pirms nedēļas, kad koalīcijas partneri pirmoreiz boikotēja premjera uzsauktās brokastis, Einārs Repše, nespēdams mieloties vientulībā, tikās ar Krišjāni Kariņu, kas savukārt pasteidzās informēt, ka «viņš izmantos koalīcijas partneru lēmumu nepiedalīties brokastīs, lai ar premjeru izrunātu vairākus jautājumus». Un pie reizes partijas «Jaunais laiks» Saeimas frakcijas vadītājs kā labu alternatīvu brokastīm novērtēja ierosināto deputātu tikšanos Saeimas viesu jeb Baltajā zālē. Pēc viņa teiktā, tikšanos turpmāk bija paredzēts rīkot, veidojot darba grupas par atsevišķiem jautājumiem. Darba grupas papildinātu Saeimas komisiju darbu, tajās varētu piedalīties deputāti no koalīcijas un atbildīgie ministri. Darba grupu veikumu izvērtētu Baltās zāles deputātu sanāksmēs. «Nepieciešams, lai viedokļi tiktu saskaņoti nevis pēc partiju lēmumiem, bet pirms tam,» sacīja Kariņš.
Tie bija prātīgi vārdi – par to, ka ēšanas vietā ir derīgi apspriesties, taču ne oriģināli. Arī klasiķi bija mācījuši, ka ar tukšu vēderu domas raisās labāk.
Kā mums visiem bija gods un prieks piedzīvot, acīmredzot tieši šā iemesla dēļ nu jau gandrīz nedēļu neesam no valdības kambaru puses dzirdējuši nekādu troksni. Gan jau ministri, ja nekašķējas, tad strādā. Mūs, pavalstniekus, tas nomierina un vieš pārliecību, ka beidzot būs beidzies «bērndārznieku» vecums, ka valdība ir nobriedusi vīru darbiem, kas seko vīru runām: pasacīts – izdarīts.
Šai sakarā bija ļoti patīkami uzzināt, ka šā gada deviņos mēnešos esam ļoti, nu ļoti pārsnieguši no nodokļu iekasējumiem plānotos ieņēmumus valsts budžetā. Lai gan tas bijis iepriekšējo mēnešu darba rezultāts, tomēr uz mierīgās gaisotnes fona (tas ir, kad neviens otram nedur mugurā, neliek stāvēt pie ratiem un neperina denunciācijas) tā vien šķita, ka pār rudenīgo Latviju pārklājies rāms miers, sapratne un kluss gandarījums. Tā vien gribas aiziet un uzsist valdībai uz pleca: malači, lai cik grūti bija gājis, taču vismaz daļa valdošās politiskās partijas pirmsvēlēšanu solījumu šķiet jūtami sakustējusies. Nodokļu iekasēšanas sakārtošana nozīmē prāvu papildu budžetu, bet tas savukārt varētu viest cerības, ka kādreiz – pēc cik tur gaismas gadiem – varētu tikt izpildīti arī pārējie, pirms gada dāsni kaisītie solījumi.
Bēda viena: tieši budžets arvien kļūst par partiju strīdus un ienaida ābolu. Tādēļ rodas bažas, ka mierīga atmosfēra valdības gaiteņos nevaldīs pārāk ilgi. Tās neviļus apstiprina pats premjers intervijā «Radio SWH»: «Nākamnedēļ koalīcija atkal sanāks tradicionālajās brokastīs.» Bērnudārza līmenī tas nozīmētu «mēs atkal būsim draugi».
Laikam tomēr daba prasa savu: gudrība un saprātīgas apspriedes ir labas, taču ēst tik un tā gribas. Atliek cerēt, ka nelielā badošanās kūre tomēr būs valdošās koalīcijas partnerus pārliecinājusi, ka «miers baro, bet nemiers posta», tādēļ nākamajās otrdienās brokastīs (un citā laikā arī) viņi vairāk iekodīsies sviestmaizēs, nevis cits cita rīklē. Labu ēstgribu!