Var teikt, ka mazā Mikiņa lielie darbi ir atalgoti. Noķerot Irākas bijušo diktatoru, ASV aizsardzības resors Pentagons publiski paziņojis to valstu sarakstu, kuru kompānijas varēšot piedalīties ASV finansētajā Irākas atjaunošanā.
Var teikt, ka mazā Mikiņa lielie darbi ir atalgoti. Noķerot Irākas bijušo diktatoru, ASV aizsardzības resors Pentagons publiski paziņojis to valstu sarakstu, kuru kompānijas varēšot piedalīties ASV finansētajā Irākas atjaunošanā. Pavisam šādu pretimnākšanu izpelnījusies 61 valsts. Turklāt tas darīts neba par skaistām acīm. Vispirms bija jāizrāda atbalsts ASV karam Irākā. Tā kā Latvija bija viena no tām valstīm, kas ASV atbalstīja no militārās operācijas pirmās dienas, protams, esam sarakstā iekļauti. Līdztekus mums tur ir arī tuvākie kaimiņi Lietuva un Igaunija. Savukārt lielie grēkāži Francija, Vācija, Kanāda un Krievija, kas iestājās pret karu Irākā, nav minēto skaitā.
Protams, ir loģiski, ka ASV pati noteiks, kā rīkoties ar tās naudu. Pagaidām līdz janvārim atlikta to kompāniju konference, kuras vēlas piedalīties konkursos par kopējo summu 18,6 miljardi dolāru (10,15 miljardi latu). Ja atceramies, iespējamā atrašanās šajā sarakstā tika minēta kā viens no ASV atbalsta argumentiem brīdī, kad Saeimai vajadzēja lemt par Latvijas dalību militārajās operācijās Irākā. Turklāt no mūsu budžeta ASV atbalstīšana gan šogad, gan nākamgad prasīs ne vienu vien miljonu latu. Līdz šim Pentagons jau vairākas reizes bija atlicis Irākas atjaunošanas darbu konkursa izsludināšanu. Iemesls visai prozaisks – ASV saņēma sarakstā neiekļauto valstu asu kritiku. Arī paši amerikāņi kritizēja savu valdību par to, ka lielāko daļu pasūtījumu esot saņēmušas kompānijas, kurām ir cieši sakari ar Balto namu.
Protams, būt sarakstā ir patīkami, tikai minētā ziņa neliek sajūsmā aizrauties elpai. Pagaidām neredzam mūsu valsts kompāniju rosīgu darbību. Turklāt aktīvai jābūt valdībai un pašām firmām, ja vien ir patiesa vēlme iegūt pasūtījumus. Ja runājam par valdību, nākas secināt, ka tā ieņēmusi tādu kā malā stāvošā pozīciju. Šoreiz tas ir akmentiņš Ārlietu ministrijas dārziņā. Pirms neilga laika tās atbildīgā amatpersona televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” tikvien spēja atbildēt, ka ierēdņi ir izveidojuši sarakstu ar mazliet vairāk nekā trīsdesmit firmām, kas izteikušas vēlmi kaut ko darīt Irākas atjaunošanā. Un viss. Nekāda tālāka rīcība neseko. Varētu padomāt, ka mums viss tiks atnests uz šķīvīša ar zelta maliņu. Tā teikt, ņemiet, mūsu labie draugi, kādu čunguriņu no kopējā katla. Kā galveno savas neaktivitātes argumentu Ārlietu ministrija min to, ka nevar garantēt uzņēmējiem drošību, tas esot viens no iemesliem, kas atturot arī pašus uzņēmējus doties uz šo reģionu.
Kaut ko reālu Irākā ir darījusi viena informācijas tehnoloģiju kompānija – tā Bagdādē iekārtoja interneta pieslēgumus slimnīcām un universitātei.
Paši uzņēmēji gan apgalvo, ka interesi neesot zaudējuši. Tomēr daudz kas liek domāt, ka tik rožaini nemaz nebūs. Protams, iespējas iegūt kādu līgumu palielinātu mūsu uzņēmēju un valdības pārstāvju ierašanās Bagdādē, jo ilgtermiņā jālūkojas uz sadarbību tieši ar Irāku, nevis ASV. Diezin vai kādus taustāmus augļus dos Ārlietu ministrijas plānotā palīdzība Irākai – uz sešiem mēnešiem palīdzības programmas ietvaros nosūtīt savu pārstāvi, nevis organizēt mūsu uzņēmēju pārstāvniecību šajā valstī. Tāpēc var piepildīties prognozes, ka no Irākas atjaunošanas līgumiem visvairāk iegūs Lielbritānija, Japāna, Itālija, Nīderlande, Austrālija, Dienvidkoreja un Polija. Tikmēr ASV “sliktie zēni” – Vācijas un Krievijas uzņēmēji – Irākā jau slēdz apakšuzņēmēju līgumus. Mūsu bāleliņi varēs mierīgi gaidīt un cerēt uz iespējamiem labumiem no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Zinot, cik “aktīvi” mūsējie darbojās Irākas līgumu iegūšanā, šķiet, ka tā varētu izrādīties tāda lāčādas dalīšana, kamēr pats pekainis mierīgi čāpo pa mežu.
