«Vilki pie mums ir redzēti, lācim arī bija jāatnāk,» nosmaida Meža pētīšanas stacijas mežsaimniecības tehniķis valgundnieks Aivars Martinsons. Saņēmis ziņu, ka Jelgavas novada Vītoliņos redzēts lācis, viņš devās pārbaudīt atstātās pēdas un konstatēja, ka tās patiešām pieder lācim. Ķepainis, visticamāk, jau pametis Valgundes pagasta teritoriju.
Lāci svētdienas rītā īsi pirms pulksten 8 sastapa Andrejs Priede, kurš no mājām Cenu pagastā ar autobusu bija nolēmis doties uz Jelgavas tirgu iegādāties cālīšus. No Andreja kunga mājām līdz pieturai «Stari» ir apmēram 1,7 kilometri.
Apkārtējie negrib ticēt
«Uz grants ceļa krustojumā, kur sākas Vītoliņi, jau tuvu pie Kalnciema šosejas, pamanīju pēdas cilvēka plaukstas lielumā. Domāju, suns tas nevar būt. Pagriezos uz pieturu, skatos – no Lielupes puses uz šosejas nogāzē parādās melnums. Vispirms galva, tad iznāk uz ceļa pats lācis. Tāds pakalsns, pieciem lieliem soļiem pārsoļoja pāri. Tūlīt jānāk autobusam, lēnām eju uz pieturas pusi. Kādus 150 metrus aiz pieturas viņš nogāja lejā un pārpeldēja pāri kanālam,» satikšanos ar lāci atminas A.Priede.
Kungs stāsta, ka lācis viņu nav pamanījis, bet mierīgā gaitā turpinājis savu ceļu. Pašam bail nebija, tikai piedzīvots apmulsums, un pirmā domā – kā par to paziņot citiem, jo diez vai kāds ticēs. A.Priede iekāpa autobusā, zvanīja sievai, jo nezināja, kā sazināties ar mežsargu. Tika lūgta kaimiņienes palīdzība, taču viņa nav noticējusi, ka apkārtnē tiešām redzēts lācis. Andreja kungs vērsies pie pilsētas policistiem, un nākamajā dienā bijuši klāt speciālisti.
Pat mežsargam negribas uz mežu
Pēdas pārbaudīja Meža pētīšanas stacijas mežsaimniecības tehniķis valgundnieks Aivars Martinsons un apstiprināja, ka tās tiešām atstājis lācis. «Kad to pēdu var tādu iespaidīgu redzēt, tad ir tā, kā ir,» pieredzētajā dalās mežsargs. Pēc pēdām spriežot, lācis varētu svērt 400–500 kilogramu. «Man kā mežsargam uz mežu vairs negribējās iet. Kalvenē redzēju, kādā ātrumā lāči skrien pa voljēru – aizmukt nevarētu. Un tie bija lācēni, tāpēc es ar tādu nevēlētos sastapties,» tā A.Martinsons, atceroties Rīgas zoodārza filiālē «Cīruļi» redzētos ķepaiņus.
Viņš gan šaubās, vai lācis varētu būt izkāmējis. Ja tā būtu, viņš noteikti būtu apkodis tuvējā aplokā esošās govis. Kā stāsta Andreja kungs, nav aiztiktas arī apkārtējo māju bišu saimes. Taču sliede zālē aiz lāča palikusi iespaidīga. Tas paviesojies arī Vītoliņu Lāču ielā un aizgājis līdz pat Lāču mājām. «Paskatījās, ka visi dzīvo labi, un pār kartupeļu lauku devās tālāk,» nosmaida A.Martinsons.
Lācis vairīsies pats
Mežsargs lēš, ka lācis, visticamāk, nācis no Ķemeru Nacionālā parka puses, kur tas redzēts iepriekš, pārpeldējis Lielupi, pārgājis Kalnciema šoseju, izmetis loku un devies atpakaļ. Tas manīts gan Vītoliņos, gan Olaines kokaudzētavas apkārtnē. A.Martinsons nenoliedz domu, ka lācis varētu būt turēts nebrīvē.
Šādu iespēju pieļauj arī LLU Meža fakultātes docents Linards Sisenis, kaut līdz šim par gadījumiem, ka mājās tiek turēts lācis, nav dzirdēts. Viņš stāsta, ka lāči pārvietojas lielos attālumos, meklējot pārtiku. Iespējams, arī šo atvilinājusi tuvējo briežu smarža. Taujāts, kā rīkoties, sastopoties ar lāci, L.Sisenis teic, ka normālos apstākļos lācis no cilvēka sargāsies pats. «Lācis ir ļoti tramīgs un uzmanīgs dzīvnieks – sajūtot cilvēku, viņš pirmais vairīsies no kontakta. Jebkurā gadījumā nevajadzētu mēģināt draudzēties. Tas ir savvaļas dzīvnieks, kurš var būt bīstams,» skaidro docents.
Ķepaiņi manīti arī iepriekš
Ziņas par lāci Valgundes pagastā savulaik saņemtas ap 1999. gadu, kad to bija redzējusi kāda klostera mūķene. A.Martinsons arī tad devies pārbaudīt pēdas, taču toreiz nospiedumi uzartā laukā bija pārāk neskaidri. Tika atrasts nolauzts ābeles zars un saskrāpēts ozola stumbrs, mizā bija palikusi spalva. Pēc tam kāds mežsargs lāča pēdas redzējis uz meža ceļa.
Pērnā gada rudenī Dabas aizsardzības pārvaldes monitoringā, ko veica Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» zinātnieki, konstatēts, ka lāču skaits un izplatība valstī kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir salīdzinoši nemainīga un variē no 10 līdz 14 indivīdiem.
