Tūkstošiem lāpnešu Lāčplēša dienas vakarā devās Jelgavas ielās, lai godinātu tautas varonību, aizstāvot Latvijas valsti 1919. gada brīvības cīņās. Gājienā piedalījās visas pilsētas skolas, LLU studenti, daudzas sabiedriskās organizācijas, bija pārstāvēti arī Jelgavas novada ļaudis. Priekšgalā soļoja zemessargi, jaunsargi, kā arī pašvaldības policisti.
4. vidusskolas jaunieši ģitārista un divu bundzinieku pavadībā spēja izdziedāt gan Renāra Kaupera, gan Ērika Ešenvalda, gan arī tautas dziesmas. «Te laba akustika, uzdziedam atkal!» gājienam iegriežoties šaurajā Jāņa ielā, koristi uzsauca muzikantiem.
Mītiņā pie Lāčplēša pieminekļa sanākušos uzrunāja pilsētas mērs Andris Rāviņš, Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, LLU rektore Irina Pilvere un Jelgavas zemessargu komandieris Ilmārs Džeņevs.
Pie pieminekļa «Ziņas» satika arī Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieka Artura Kēlera dēlu Juri Kēleru. «Esmu pārsteigts, cik daudz cilvēku. Agrāk tā nebija,» viņš sacīja. Tūkstošiem lāpu nesēju un interesentu dēļ gājiens ievilkās garāks, nekā plānots. Alpu vijolīšu puķu podiņu pie pieminekļa nolika Pēteris Miļūns. «Viegli neiet, pensija maza. Taču mums ir brīvība!» viņš uzsvēra. Uz lāpu gājienu no Ozolniekiem bija atbraucis arī ķīnietis Lin Bins. «Latvijas nacionālajos svētkos es arī gribu būt klāt,» sacīja Ozolnieku pastāvīgais iedzīvotājs.
Pēc gājiena visi tika aicināti uz Valsts ģimnāziju, kur uzstājās koris «Skali» un deju ansamblis «Diždancis» Didža Sostes instrumentālās grupas pavadījumā. ◆
