Par tradīciju ir kļuvis Aizsardzības ministrijas aicinājums 11. novembrī, Lāčplēša dienā, zemessargiem ierasties darbavietā kaujas formas tērpos. Tā tiek demonstrēts, cik daudz Latvijā ir pilsoņu, kas izvēlējušies brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.
Ģērbies zemessarga formā, uz darbu birojā biznesa centrā “Zemgale” bija atnācis enerģijas ražošanas un siltuma piegādes uzņēmuma “Fortum Jelgava” informācijas tehnoloģiju speciālists Eduards Grigorjevs, uzņēmējs telpu uzkopšanas un apsaimniekošanas jomā Andis Žeikars, kā arī uzņēmējs enerģētikas jomā Arnis Razminovičs. Ģērbies zemessarga formā, savus pienākumus veica arī lauksaimnieku kooperatīva “Latraps” bāzes Elejā apsardzes priekšnieks Ēriks Grinevics. Visi viņi dienē Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonā.
No viena spriež par visiem
Kāpēc izvēlējies kļūt par zemessargu, Eduards Grigorjevs stāsta, ka viņš to uzskata par pienākumu, kas patiesībā būtu jādara katram. “Mēģinu apgūt zināšanas un prasmes, ko, Dievs nedod, kādreiz dzīvē būtu jāizmanto,” teic Eduards. Par svarīgu izaicinājumu savā ikdienā viņš uzskata arī to, ka viss, ko tu dari, attiecas uz Nacionālo bruņoto spēku tēlu. “Īpaši tad, ja esi tērpies formā, stingri jāievēro sabiedrībā pieņemtās normas, jo līdzcilvēki tavu uzvedību tūlīt attiecina uz visiem, kuri dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos,” piebilst zemessargs. Pozitīvais, viņaprāt, ir gods, ka Zemessardze dod iespēju kalpot savas valsts un reizē arī ģimenes drošībai. Zemessardzē E.Grigorjevs ir ieguvis jaunus draugus un paziņas un mācībās caur grūtībām apguvis arī daudz ko lietderīgu. Zemessargu mācības ir arī atslēgšanās no darba ikdienas.
Eduards ir vīrs un daudzbērnu ģimenes tēvs. Viņš atzīst, ka laiks, ko, būdams Zemessardzē, viņš velta valstij, tiek paņemts no ģimenes, taču, no otras puses, – “ģimene ar to, ka esmu zemessargs, protams, lepojas”.
Likās, ka kari aiziet vēsturē
Uzņēmējs Arnis Razminovičs studenta gados bijis skeptisks pret visu militāro. Viņam licies, ka reizē ar Padomju Savienības sabrukumu un “aukstā kara” beigām viss, kas saistīts ar militārām lietām, aiziet vēsturē. Zemessardzē viņš iestājās 2014. gadā Ukrainas notikumu iespaidā. Toreiz ar studiju laika draugu Andi Žeikaru abi Jelgavā sarīkoja izstādi par ukraiņu Maidanu – nevardarbīgo cīņu par demokrātiskām vērtībām Kijevā, Neatkarības laukumā. Pirms tam Rīgā naktī izstādes ekspozīciju izdemolēja Latvijas vietējie Ukrainas neatkarības pretinieki. Jelgavā izstādi izdevās gan izrādīt daudziem skatītājiem, gan arī nosargāt.
A.Razminovičs stāsta, ka ģimenē ir ieviesis paradumu – dodoties uz zemessargu mācībām, automašīnas atslēgas un maku atstāj sievai. “Nav tā, ka viņa pa galvu, pa kaklu steidzas to izmantot,” smaidot saka Arnis. Tad pēc mācībām tikšanās prieks mājās ir liels.
To pašu Ukrainas notikumu, Krimas okupācijas iespaidā 2014. gadā Zemessardzē iestājās arī A.Žeikars, kurš nevienu dienu nav dienējis ne padomju, ne Latvijas armijā. Agrāk uzskatījis omājis, ka militārās lietas nav viņam domātas, taču vēlāk sapratis, ka tomēr ir. “Var jau teikt, ka esi liels patriots un, ja vajadzēs, iesi aizstāvēt Latviju. Bet, ja neesi mācījies to darīt, kā tad tu dzimteni aizstāvēsi!” teic Andis. Pirmajos gados Zemessardzē viņš mācījies ļoti cītīgi. “Valsts mums pirmkārt jāsargā pašiem,” ar savu piemēru patriotismu viņš cenšas ieaudzināt arī bērniem.
Zemessargi var palīdzēt mediķiem
Virsseržanta Ērika Grinevica ģimenē ir četri zemessargi – viņš pats un trīs no pieciem bērniem. Zemessardzē viņš ir no pašiem pirmsākumiem (zvērestu deva 1992. gada 14. februārī), kad zemessargiem par piedalīšanos valsts aizsardzībā atlīdzību nemaksāja. Uzaudzis mežsarga ģimenē blakus Tīsiem un jau tad, vērojot padomju karavīru dzīvi, Ēriks sapratis, ka militārās lietas ir “priekš viņa”. Latvijas valsts atjaunošana šim karavīra aicinājumam deva jaunu, dziļi sirdī pieņemamu saturu. Ē.Grinevics ir ne tikai zemessargs, bet arī instruktors 86 jaunsargiem, kas nāk no Sesavas un Vilces pamatskolas, kā arī Elejas vidusskolas. “Valsts svētkos jaunsargiem ir jāprot novērtēt mūsu priekšgājēju cīņa. Svecīti logā mēs liekam ne tikai tāpēc, lai degtu liesmiņa, bet gan tāpēc, lai pieminētu tos karavīrus, kas atdeva dzīvību par mūsu valsts neatkarību, par to, lai mēs varētu runāt latviski. Zemessargs uzteic savu darba devēju – lauksaimnieku kooperatīvu “Latraps”, kas vienmēr nāk pretī, lai varētu salāgot laiku, lai piedalītos gan zemessargu, gan arī jaunsargu mācībās. Ē.Grinevics ir specializējies pirmās medicīniskās palīdzības apmācībā. Viņš uzskata, ka vajadzības gadījumā zemessargi varētu iesaistīties arī “Covid-19 pandēmijas seku novēršanā. “Nesen vēl Zemessardzes mācībās “Zobens” izspēlējām scenāriju, kā rīkoties tad, ja Latvijā būtu jāuzņem sabiedroto karavīri un vispirms jāveic to epidemioloģiskās drošības pārbaude,” stāsta Ēriks.
Šogad, kad sakarā ar ārkārtas situāciju 11. novembrī Jelgavā bija atcelts tradicionālais lāpu gājiens, kurā soļo zemessargi, kā arī atcelti daudzi citi svētku pasākumi, zemessargu ierašanās darbā formas tērpos bija viens no zīmīgākajiem 2020. gada Lāčplēša dienas akcentiem.
