Pēc septiņus gadus ilgiem Jelgavas Latviešu biedrības rosinājumiem šonedēļ skvērā pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja izveidota piemiņas vieta «Brīvības ceļš», kuras centrā ir tēlnieka Kārļa Jansona 1932. gadā atklātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem fragments, ko jelgavnieki mēdz saukt par „Lāčplēša sirdi”.
Tikai dažus metrus no šīs vietas „Lāčplēša sirds” tika novietota trauksmainajā atmodas laikā 1989. gada maijā. Toreiz padomju gados iznīcinātā pieminekļa fragmenta atrašana Stacijas ielas apkaimē un drosmīgā izcelšana no zemes bija Latvijas mēroga notikums.
Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis atceras, ka saistībā ar pieminekļa izcelšanu 1988. gada 17. maijā Jelgavas muzejā notika Latvijas Kultūras fonda rīkotā sapulce, kas bija pirmā sapulču brīvības izpausme pēc vairāk nekā četrām okupāciju nebrīves desmitgadēm. Šajā sapulcē piedalījās dzejnieks Māris Čaklais, atmodas laika darbinieki Pēteris Korsaks, Juris Dobelis, Andris Grūtups, kā arī tagadējā muzeja direktore Gita Grase. Tolaik aktīvi darbojās arī vecā padomju režīma varas kalpi, kuri “Lāčplēša sirdi” bija gatavi novākt. To novēršot, Jelgavas muzeja darbinieki pieminekļa fragmentam piešķīra eksponāta statusu un aizsardzību.
2010. gadā, kad tika veikta Jelgavas muzeja apkārtnes rekonstrukcija un savu atrašanās vietu mainīja Ģederta Eliasa piemineklis, dīvainā kārtā “Lāčplēša sirdi” novietoja pie muzeja sētas durvīm, ar ko Jelgavas Latviešu biedrība nebija mierā. Tika rosinātas dažādas pieminekļa fragmenta novietošanas iespējas, līdz beidzot īstenots arhitektes Aijas Ziemeļnieces risinājums. Proti, «Lāčplēša sirds» novietota uz granīta plātnes, bet skvērā izbūvēti bruģakmens seguma celiņi, uzstādīti soliņi un izveidoti apstādījumi. Labiekārtošanas darbus veica SIA «Alejas projekti», kas ar piedāvājumu 25 500 eiro bez PVN uzvarēja pašvaldības iepirkumā.
Arhitekte A.Ziemeļniece teic, ka šī ir simboliski spēcīga vieta starp trim dievnamiem – katoļu katedrāli, Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāli un Svētās Trīsvienības baznīcas torni.
Tēlnieka K.Jansona veidotais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem, kurā atveidota Lāčplēša un Melnā bruņinieka cīņa, atklāts 1932. gadā. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā piemineklis tika sabojāts, liekot pašam autoram nokalt Lāčplēša uzvarētā Melnā bruņinieka tēlu. Pēc Otrā pasaules kara, kad Latviju otrreiz bija okupējusi Padomju Savienība, tika pieņemts lēmums pieminekli slepus iznīcināt pavisam. Sasmalcinot tā daļas, Lāčplēša torss tomēr saglabājās. Pēc atjaunotās valsts pasūtījuma 1993. gadā pieminekli atjaunoja tēlnieka K.Jansona dēls tēlnieks Andrejs Jansons.
