Pilsētas svētku atklāšanai bija sagatavots īsti piemērots darbs – fragmentu virknējums no rokoperas «Lāčplēsis».
Pilsētas svētku atklāšanai bija sagatavots īsti piemērots darbs – fragmentu virknējums no rokoperas “Lāčplēsis”.
Ja atceramies, tieši Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes kopdarbs 1988. gadā kļuva par tautas vienotības un brīvības alku manifestāciju, kad ikvienam bija vēlēšanās būt klāt, to dzirdēt kādā no divdesmit rokoperas atskaņojumiem.
Šoreiz no redzētā nākas secināt, ka arī pēc septiņpadsmit gadiem šis atskaņojums ir ļoti gaidīts, jo uzraksts “biļešu nav” 26. maija vakarā pie kultūras nama kases pārsteidza daudzus, tāpēc žēl, ka ielūgumiem rezervētās rindas palika pustukšas.
Izaugusi jauna paaudze, kurai gan ir iespēja klausīties nesen izdoto CD, bet kas ir ieraksts salīdzinājumā ar “dzīvu” izpildījumu? Publikas interesi saistīja arī tas, ka iestudējumu veidoja galvenokārt jelgavnieki, no Rīgas pieaicinot tikai dažus solistu.
Diriģents Aigars Merijs – Meri šo projektu realizējis interesanti un veiksmīgi. Interpretācijā daudz saistošu momentu režijā un horeogrāfijā. Ar teicēja tekstu no Andreja Pumpura eposa režisore Lolita Truksne dramaturģiski kopā saistījusi mūzikas fragmentus. Interesants arī sākuma stāstījums par eposa tapšanu, komponista un libretista radītā darba īpaši akcentējamiem faktiem un detaļām, tas, kā izrādes sākumā skatuvi neuzkrītoši piepildīja koris, instrumentālās grupas un solistu izvietojums.
Apsveicami, ka koris savas partijas izpildīja no galvas (kas pēdējā laikā redzams arvien retāk). Abi kolektīvi “Zemgale” un “Spīgana” dziedāja no sirds – emocionāli, temperamentīgi, aizrautīgi, ar lielu patiku un pašatdevi. Jauniešu balsis piešķīra dzirksti visam izpildījumam. Ļoti labas horeogrāfes Aldas Skrastiņas iestudētās kustības, kas izpildījumam piešķīra temperamentu, aizrautību, dinamismu.
Klausoties un izvērtējot solistu veikumu, jāsecina, ka visi centās vokālo iespēju robežās atklāt sava tēla raksturīgākās iezīmes. Vokālie negludumi šoreiz lai paliek. Ļoti simpatizēja Lauras Smilgas (Staburadze) līdzenais, vienkārši un skaisti izpildītais dziedājums prologā un epilogā “Gauži raud saulīte” un “Pie Staburadzes”. Elīnas Libaueres Laimdotu gribējās dzirdēt emocionālāku. Skaista balss, bet dziedājumam trūka emociju dziļuma. Tā arī skaisto duetu ar Lāčplēsi “… vai nebiji tas tu…” nebaudījām kā duetu, bet katra tēla atsevišķu solopartiju, jo Lāčplēsis visu laiku bija nodarbināts pie pults, šķirot notis, sekojot savai partijai, Laimdotai domātais teksts palika tukši vārdi bez adresāta. Vokāli Lauris Goss (Lāčplēsis) bija pārliecinošs. Emocijās gan varēja būt atraisītāks, brīžam viņš bija pat uzkrītoši aizņemts pats ar sevi un mikrofonu. Izteiksmīgākais, emocionāli spilgtākais bija dziedājums “Atgriešanās”. Ļoti spilgti savu tēlu interpretēja Gunārs Kalniņš (Kangars). No skatuves nāca spēcīgu jūtu viļņojums, izteiksmēm bagāti dziedājumi. Pārliecinoša, emocijām bagāta izteikšanās bija dziedājumos “Spīdzināšana” un duetā ar Laimdotu.
Piesaistot jaunus domubiedrus, mūziķus, horeogrāfus, režisorus, A.Merija – Meri meklējumi jaunu lielprojektu realizēšanā turpinās. Kā redzams, viņa mērķis ir balstīties uz Jelgavas spēkiem, kur resursi ir vēl pietiekami lieli. Par to liecina tas, ka arvien tiek piesaistīti jauni mākslinieki.
