Nākamās nedēļas beigās daļa Krievijas politiķu svinēs uzvaru, kamēr otra laizīs svaigās brūces un izformēs pēdējā pusgada laikā radītos blokus un apvienības.
Nākamās nedēļas beigās daļa Krievijas politiķu svinēs uzvaru, kamēr otra laizīs svaigās brūces un izformēs pēdējā pusgada laikā radītos blokus un apvienības. Nav šaubu, ka kaislības nebeigsies arī pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, jo vēlēšanu komisijās
augstākstāvošas personas paudušas bažas par vēlēšanu rezultātu apkopošanas drošību.
Arī pēc 1996. gada prezidenta vēlēšanām, kad atkārtoti tika ievēlēts Boriss Jeļcins, vēl trīs gadus pēc tam nebeidzās runas par to, ka, iespējams, iznākums ticis «nedaudz koriģēts». Vēlētāju balsu skaitīšana neesot pietiekami aizsargāta arī šodien, un, pat ņemot vērā datorspeciālistu izveidoto aizsardzības «valni», «hakeriem» jeb datorpirātiem ielauzties šajā sistēmā ir tikai laika jautājums. Sevišķi «svelošs» jautājums par vēlēšanu rezultātu sagrozīšanu vēlamajā virzienā kļuvis pēc tam, kad aizdomīgi ātri sāka kāpt Kremļa paspārnē dusošās apvienības «Vienotība» (saukta arī «Lācis») līderu reitingu skaitļi. Līdzās Krievijas premjerministra Putina spožajiem popularitātes un atbalsta rādītājiem «soļo» arī «Vienotības» līdera katastrofu ministra Sergeja Šoigu augstie reitinga skaitļi. Krievijas socioloģijas spīdeklis Boriss Grušins gan atzīmējis, ka visas pirmsvēlēšanu aptaujas, kā, piemēram, «par ko jūs balsotu, ja Domes/prezidenta vēlēšanas būtu šodien?», un provizoriskie rezultāti vairāk vērsti uz to, lai iespaidotu vēlētāju, informācijas patērētāju, kas galvenokārt rīkojas pēc Darvina atziņas par to, ka izdzīvo (vai uzvar vēlēšanās) stiprākais (vai arī veiksmīgākais). Otrs nozīmīgākais faktors, kas nosaka augsto reitingu svarīgumu, paver plašākas iespējas sagrozīt vēlēšanu rezultātus, jo vēlāko iznākumu varētu pamatot ar socioloģisko pētījumu rezultātiem.
Līdzās vēlēšanu iznākuma sagrozīšanai un skatītāju iespaidošanai pastāv vēl kāda augstāku rezultātu iegūšanas iespēja – pārpirkt deputātus no cerīgākajām apvienībām vai partijām. Tā, piemēram, no apvienības «Tēvzeme – visa Krievija» topošo deputātu masu saziņas līdzekļos sniegtajām ziņām izriet, ka prokremliskais grupējums stingri ķēries konkurentiem pie «ragiem» un jau ieguldījis vairāk nekā 25 miljonus dolāru, lai pārpirktu deputātu dvēseles visos Krievijas reģionos. Ja no apvienības aizietu (atteiktos balotēties) ceturtdaļa deputātu, «Tēvzeme» pēc pastāvošās likumdošanas vairs nevarētu piedalīties vēlēšanās. Bijušais Krievijas premjerministrs Jevgeņijs Primakovs, kas blakus Maskavas mēram Jurijam Lužkovam ir apvienības līderis, sacījis, ka kukuļi nākamajiem deputātiem nāk no kādas pagaidām plašai sabiedrības daļai mīklainas personas, «MDM» bankas padomnieka Mamuta, kas ir arī tuvu tā saucamajai Ģimenei (Jeļcina aprindām) stāvoša persona. Otrs lielākais «Tēvzemes» sāncensis ir komunisti ar Genādiju Zjuganovu priekšgalā, kas, raugoties uz «tēvzemiešu» «pirkšanu – pārdošanu» var tikai gandarīti berzēt rokas. Pēc pagājušo vēlēšanu rezultātiem, komunisti bija viena no visvairāk pārstāvētajām partijām Krievijas Domē. Šodien viņiem vairs netiek solīts tāds triumfa gājiens, jo liela daļa pagājušo vēlēšanu komunistu atbalstītāju ir vīlušies savos čempionos. Tādējādi komunistiem ir tikai izdevīgi zaudēt vienu no lielākajiem konkurentiem – «tēvzemiešus». Tāpat arī citas partijas un apvienības, kuru elektorāts vēl nav izveidojies vai arī nav pietiekami stabils, var tikai priecīgi pie sevis dungot, jo, izformējoties «Tēvzemei», visas vēlētāju balsis aizies kur nu kurā. Tādējādi tām partijām, kam ir visai mazas cerības pārkāpt piecu procentu barjeru un iekļūt Domē, minimāli, bet tomēr palielinās izredzes iekļūt TUR. Viena no stabilākajām partijām, ap kuru arī vismazāk sacelta ažiotāža, ir labēji centriskais «Jabloko». Tā ar Grigoriju Javlinski priekšgalā gadu gaitā «izaudzinājusi» savu vēlētāju pulku, un pieci procenti tai vairs nav barjera, jo tagad partijas galvenā cīņa ir virzīta uz vietu skaitu Domē.
19. decembrī Krievijas vēlēšanās varēs piedalīties arī visi Krievijas pilsoņi Latvijā, jo vēlēšanu urnas tiks ierīkotas četrās vietās: divas Rīgā, pa vienai – Daugavpilī un Liepājā. Tā kā Krievijas vēstniecība Latvijā nevarēja skaidri atbildēt, cik Krievijas pilsoņu mūsu valstī dzīvo, tās politiķiem diez vai būtu jārēķinās ar daudzām vēlētāju balsīm no saviem «apspiestajiem» brāļiem pie Baltijas jūras.
