Aktualizēt bērnu labjūtību pirmskolā un padziļināt skolotāju zināšanas par bērnu psihisko veselību bija galvenie mērķi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajai tiešsaistes konferencei “Laimīgs un drošs bērns pirmsskolā”.
Konferencē IZM speciālisti informēja par izstrādātajiem normatīvo aktu grozījumiem un pirmsskolas izglītības darba grupas lēmumu tālāko virzību, kā arī par plānotajām pārmaiņām pirmsskolas izglītības finansēšanā 2021./2022. mācību gadā un vidējā termiņā. 2020. gada novembrī darbu noslēdza IZM darba grupa, kurā tika izstrādāti priekšlikumi gan pedagogu darba samaksas, gan darba slodzes un pirmskolas darba organizācijas pilnveidei.
Savukārt no 2020. gada 29. oktobra līdz 2021. gada 23. aprīlim ministrijā strādāja starpinstitucionālā darba grupa, lai izvērtētu esošo pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli un sagatavotu priekšlikumus tā pilnveidei. Pilnveidotais modelis ietver gan pirmsskolas izglītības, gan pārējo vispārējās izglītības posmu pedagogu darba samaksas pieauguma un aprēķina principu maiņas piedāvājumu.
Vairos vienlīdzību
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsvēra, ka šis gads ir izšķirīgs atšķirību mazināšanā starp 55 000 pirmskolas pedagogiem un vispārizglītojošo skolu pedagogiem, kas pastāv jau no valstiskās neatkarības atjaunošanas sākuma.
Svarīga ir bērnu skaita attiecība pret vienu iesaistīto pedagogu pirmsskolas izglītības iestādē (PII), tam izstrādāti jauni normatīvi. Vēl viens svarīgs aspekts pirmskolā ir atbalsta personāls jeb agrīnā prevencija un labas pieredzes prakses.
IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone uzsvēra, ka pašlaik ir izveidojusies nevienlīdzīga situācija: PII Rīgā uz 16,5 bērniem ir viena skolotāja algas likme, bet mazajās pašvaldībās novados – viena skolotāja likme uz 10 bērniem. Līdz ar to pirmsskolas izglītības pieejamība (arī rindu veidošanās) un kvalitāte ir atkarīga no tā, cik skolotāju strādā ar bērniem grupā. Lielās pilsētas ir nelabvēlīgā situācijā.
IZM darba grupas piedāvātās izmaiņas normatīvajos aktos paredz, ka valsts mērķdotācija tiek aprēķināta par piecus un sešus gadus vecu bērnu izglītošanu, jo šis obligātās izglītības posms ir valsts daļa. Piedāvātās izmaiņas normatīvajos aktos paredz, ka no 2022. gada 1. septembra valstspilsētās, reģionu attīstības centros un Pierīgas pašvaldībās būs viena PII pedagoga likme uz 12 bērniem, novadu teritorijās ārpus reģionālās nozīmes attīstības centriem un pierobežā – viena PII pedagoga likme uz 10 bērniem.
Eksperte pauda cerību, ka pašvaldības varēs nodrošināt, lai lielajās bērnudārzu grupās ar bērniem strādātu vienlaikus divi pedagogi, kas sekmētu pirmskolas pieejamību un izglītības kvalitāti.
Pirmskolā 5 un 6 gadus vecajiem bērniem šobrīd tiek aprēķināta viena logopēda likme uz 200 bērniem, bet IZM darba grupa no 2022. gada šo skaitu vēlētos mazināt – vienu logopēda likmi uz 160 bērniem. Ar katru turpmāko gadu logopēdu likmes pirmskolā iecerēts samazināt vēl vairāk.
Speciālajā grupiņā pirmskolā darba grupa iesaka no valsts puses apmaksāt divas speciālo skolotāju likmes. Speciālo pedagogu darbu šādi paredzēts apmaksāt jau no 1,5 gadu vecu bērnu izglītošanas.
Algas pieaugs no 1. septembra
Paredzēts, ka pilnveidoto pedagogu darba samaksas modeli praksē varētu sākt īstenot no 2022. gada 1. septembra, savukārt pirmskolas skolotāju vienas darba stundas likmes pakāpenisku izlīdzināšanu sākt jau šajā mācību gadā, t.i., no 2021. gada 1. septembra, nosakot zemāko algas likmi pirmsskolas izglītības skolotājiem 872 eiro.
IZM jaunais pedagogu atalgojuma modelis paredz, ka pirmskolas pedagogiem no šī gada septembra atalgojumu varētu palielināt par 5%. Šim mērķim no valsts papildus nepieciešami apmēram 800 000 eiro, bet no pašvaldībām – 1,4 miljoni eiro.
Ar 5% algas pieaugumu pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi saņemtu 872 eiro pirms nodokļu nomaksas par 40 darba stundām nedēļā. Savukārt 2022. gadā 10% atalgojuma palielinājums (līdz 960 eiro) pirmskolas pedagogiem par 40 stundu slodzi nedēļā valstij izmaksās papildus astoņus miljonus eiro, bet pašvaldībām – 7,4 miljonus eiro. Vēlāk, 2023. gadā, valstij provizoriski vajadzēs algām novirzīt 19,2 miljonus eiro, bet pašvaldībām – 13,4 miljonus eiro.
Laikus pamanīt un palīdzēt
Bērnu psihiatrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs stāstīja par emocionālajām un uzvedības grūtībām pirmsskolas vecuma bērniem, uzsverot, ka šīs grūtības ir plaši izplatītas – viens no pieciem bērniem cieš no psihiskām grūtībām, bet vienam no 10 var formāli diagnosticēt kādu saslimšanu, t.i., katrā bērnudārza grupiņā ir kāds šāds bērns. Lielākajai daļai traucējumu ir efektīvas metodes to novēršanai, taču liela daļa psihisko traucējumu netiek atpazīti, atklāti, un bērni nesaņem palīdzību. Šie traucējumi vienmēr ir biopsihosociāli. Ar bioloģiju nekad nepietiks, lai rastos traucējumi; tie rodas, mijiedarbojoties ar vidi. Lai gan sabiedrībai un arī speciālistiem patīk domāt, ka uzvedību nosaka ģenētika, bioloģisku iemeslu uzvedībai nav – tā nav iedzimta un ir lielā mērā atkarīga no vides, skaidroja speciālists.
Bērnu attīstību sekmē mācības un treniņš, tāpēc svarīga ir deficitāro prasmju trenēšana, vides korekcija un pielāgošana. Ņ.Bezborodovs ieteica par psihiskajiem traucējumiem domāt līdzīgi kā par kustību traucējumiem.
Kāpēc zēni jūtas sliktāk?
Kā identificēt faktorus, kas veicina un kavē bērnu sociāli emocionālo labsajūtu izglītības iestādēs – par šo tēmu aicināja aizdomāties Latvijas Bērnu labklājības tīkla valdes locekle, Izglītības iniciatīvu centra (IIC) direktore Daiga Zaķe.
Piecus gadus vecu bērnu psihosociālās labizjūtas izpēte veikta sešās valstīs. Ar pētījumu var iepazīties IIC mājaslapā www.iic.lv. Savukārt UPSI (universālais psihosociālais indikators) ir instruments, ko sadarbībā ar IIC var izmantot jebkurš. Instrumentam ir divas daļas – datu vākšana un datu analīze.
IIC veiktais pētījums atklāj, ka Latvijā potenciālā bērnu riska grupa ir 31,8%, vēl lielāka tā ir tikai Ungārijā (37,4%). Interesanti, ka zēni uz pusi vairāk nekā meitenes PII jūtas sliktāk. Kāpēc tā – šie dati vēl nav analizēti, šeit būtu darbs ekspertiem. Tomēr pētījumā noskaidrots, ka bērnu labjūtību pirmsskolas izglītības iestādē kavē sadarbības trūkums ar vecākiem, kultūras un etniskā dažādība. Skatītāji atzina, ka diemžēl arī paši pirmskolas skolotāji mēdz bērniem “piekarināt birkas”.
Nemanāmā vardarbība
Nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle, Preventīvā centra vadītāja Agnese Sladzevska akcentēja pirmskolu kā vietu drošu, cieņpilnu un draudzīgu attiecību veidošanai, pievēršoties vardarbības pret bērnu novēršanai. “Ja kāda pirmsskolas izglītības iestāde saka: mums par to nav jāuztraucas, jo PII vardarbība nav problēma, iesaku ielūkoties atklātības spogulī, kas mūsu katra izpratnē ir vardarbība. Diskutējiet savā starpā, paanalizējiet piemērus, izaiciniet viens otru! Padomājiet, kā jūs disciplinējat bērnus! Paraušana, pagrūšana, pastumšana, nerunājot par mutes aizlīmēšanu, pēršanu un izolēšanu atsevišķā telpā, ir tās lietas, kas varētu pietuvoties fiziskās vardarbības jēdzienam. Arī bērnu pazemošana, kritizēšana, draudēšana un vecāku apspriešana ne tajā patīkamākajā veidā būtu pietuvināta emocionālajai vardarbībai un ir izskaužama. Nolaidību mēs parasti saprotam kā nolaidību no vecāku puses. Bet kāds ir veids, kā mēs reaģējam, kad bērns raud, kad viņam ir nepieciešama mūsu iesaiste, mierināšana?” vaicāja A.Sladzevska. “Pievēršam uzmanību bērniem – ne tikai ko mēs mācam, bet kā viss notiek, jo pirmskola ir pirmā attiecību veidošanas skola. Nereti PII bērns tiek uztverts kā traucēklis ikdienā, nevis galvenais, kā dēļ mēs tur esam, jo vadībai galvenais ir, lai “papīri un normatīvi kārtībā”, nedomājot, kā tos ieviest ikdienā. Bailes un neziņa, kā sadarboties ar vecākiem? Ne vienmēr paši bērnudārza darbinieki ir pozitīvi noskaņoti sadarbībai ar vecākiem,” mudināja aizdomāties speciāliste.
