Tā Jelgavā nav nekāda aktuālā problēma, ka veco projektu daudzdzīvokļu mājās daļai mitekļu lodžijas savulaik aizstiklotas, darbus nesaskaņojot ar vietējo būvvaldi. Tomēr par īpašu problēmu tā kļuvusi Māras ielas 1. namā, kur deviņstāvu nams jau tiek siltināts, bet, lai saņemtu pusi izmaksu kā ES atbalstu, lodžiju stiklojums obligāti nojaucams. Mājas apsaimniekotājs sadarbībā ar Jelgavas Būvvaldi vēl spriež par labāko risinājumu, bet cer, ka beigu beigās visai ēkai būs vai nu slēgtas, vai atvērta tipa lodžijas.
Neapmierinātību ar siltināšanas gaitu SIA «Latio namsaimnieks» apsaimniekotajā mājā Māras ielā «Ziņām» pauž Aleksandra Sidorenko. Viņas radiniecei šajā namā pieder dzīvoklis, kam savulaik aizstiklota lodžija. Kaut arī normatīvie akti to prasa, darbi veikti, nesaskaņojot tos pašvaldības būvvaldē. Viņa saka – ja «Latio namsaimnieks» savlaicīgi būtu informējis, ka siltināšanas projektā visu lodžiju aizstiklošana no jauna nav paredzēta, viņa nebūtu renovācijai piekritusi. Tagad izrādās, ka visiem stiklojums jāņem laukā. Cer panākt vienotu fasādiMāras ielas namā no 107 dzīvokļiem patvaļīgi aizstiklota ir piektā daļa lodžiju, saka «Latio namsaimnieks» pārvaldniece Jelgavā Gunta Juhņēviča. Turklāt katrs to darījis pēc savas saprašanas – kaut kur vecie koka rāmji ar mazām rūtīm, citur lieli stikla pakešu logi, dažviet brūniem rāmjiem, citviet – baltiem. «Nav vienāda fasādes risinājuma,» vērtē G.Juhņēviča. Būtībā tā ir nelikumīga būvniecība, skaidri Būvniecības likumā teikto pasaka Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis. Mājas tehniskajā dokumentācijā un plānos tādas izbūvētas sienas neatrast, tādēļ, ja stikli paliktu, būvvalde objektu pēc renovācijas nevarētu pieņemt ekspluatācijā. Tas savukārt nozīmē, ka arī ES atbalsts – līdz pusei no izmaksām – aizies gar degunu. Mājas apsaimniekotāja atklāj, ka patlaban iespējami vismaz trīs lodžiju problēmas risinājumi. Pavisam noteikti bez tehniskā projekta izbūvētie stiklojumi būs jādemontē. Labākajā variantā būtu visai mājai vienoties par visām lodžijām ar stiklu vai visām neaizstiklotām. Tomēr vēl tiek apspriesti varianti, ka stiklojums ir tikai daļai. Tad to darītu vai nu katrs individuāli, vai arī sadarbībā ar renovētāju uzņēmumu. Lēmums jāpieņem tuvākajā laikā, jo G.Juhņēviča prognozē līdz rudenim pabeigt siltināšanu un apkures sistēmas rekonstrukciju, vēlākam laikam atstājot ūdens un kanalizācijas cauruļu nomaiņu. Netiek līdzi izmaksu kāpumamCitos renovācijas projektos lodžiju aizstiklošana problēmas nesagādā, secina M.Prīsis no enerģētikas aģentūras. Parasti iedzīvotāji vienojas par vienu kopīgu variantu. Piemēram, Helmaņa ielas 3. namā, kas nupat atzīts par energoefektīvāko atjaunoto daudzdzīvokļu ēku valstī, visas lodžijas ir aizstiklotas. Tāpat nolēmuši dzīvokļu īpašnieki Brīvības bulvārī 28 un Lāčplēša ielā 17 un 19a. «Tā ir iespēja legalizēt iepriekš nelikumīgi veikto būvniecību,» saka M.Prīsis.
