“Šķiet, ka šis ir tāds vienīgais gadījums Jelgavas iecirknī. Tie ir grūti identificējami,” par traģiskajām dzemdībām Jelgavas novadā, kad bojā gāja gan sieviete, gan viņas jaundzimušais bērns, atzīst Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Arlita Dolgā.
“Diemžēl Valsts policijas izmantotā datubāze nesniedz iespējas apkopot informāciju, kas ietver noziegumus, kuri saistīti ar nosacījumiem reliģiskās organizācijās, taču jebkurā gadījumā persona, kas izdarījusi noziegumu Latvijā, ir saucama pie atbildības atbilstoši Latvijas likumdošanai,” informē VP pārstāve Elīna Priedīte.
Lai dibinātu draudzi, nepieciešami vismaz 20 pilngadīgi Latvijas pilsoņi vai personas, kas reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā. Iestāties draudzē un tajā darboties ir tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam – šāda informācija pieejama Reliģisko organizāciju likuma 7. pantā.
Pēc publiski izskanējušās informācijas par traģisko gadījumu, kurā sieviete un viņas bērns gāja bojā bez ārstu uzraudzības notikušajās dzemdībās, šokēja sabiedrību un izraisīja plašas diskusijas. Šī draudze gan bija reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
Saistībā ar minēto gadījumu arī izskanēja informācija, ka Pirmajā evaņģēliskajā Jēzus draudzē (tieši tajā bija iesaistījusies bojāgājusī) pēdējos gados ir liegts apmeklēt ārstus – to uzskata par vājas ticības pazīmi, iešanu pret Dieva gribu.
Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāve Solveiga Ābola atzīst, ka gadījumi, kuros pacienti atsakās no palīdzības ir ļoti reti, lai neteiktu, ka nenotiek pa visam: “Pirms kādiem desmit gadiem viena Jehovas lieciniece gribēja atteikties no asins pārliešanas, taču beigās viņu pierunāja.” Slimnīcas pārstāve spriež, ka šādi gadījumi, kuros cilvēkiem liegta ārsta palīdzība, visticamāk, nenonāk līdz slimnīcām.
Vēl viens nosacījums minētajā draudzē, pēc tās bijušo dalībnieku pieredzes, esot atteikšanās no laicīgās pasaules. Arī kādā skolā Jelgavā bijis gadījums, kad meitene ar izcilām sekmēm pārtrauc mācības aptuveni gadu pirms vidusskolas absolvēšanas, kas radījis pārsteigumu ne tikai klasesbiedriem, bet arī pedagogiem.
Brīdis, kad meitene pameta mācības, raisījis pārdomas vienai no skolotājām, kurai bijis labs kontakts ar skolnieci, – kulturoloģijas un psiholoģijas pasniedzējai Ilzei Vazdiķei.
“Eva (vārds mainīts – red.) bija ļoti nesavtīga, talantīga un gudra meitene. Man bija liels prieks klausīties viņā. Nekad neatteica palīdzību pat starpbrīžos,” teic skolotāja. “Es toreiz pārdzīvoju, ka tik talantīgs cilvēks aiziet no skolas.” Pedagoģe uzsver, ka skolas pamešana toreiz varēja šķist kā kaut kas nepieņemams tikai viņasprāt un, iespējams, meitenei tas bija nepieciešams.
Par skolnieces pēkšņo izvēli pamest skolu I.Vazdiķe stāsta: “Situācija noteikti nebija viennozīmīga. Tas, ka Eva pameta mācības, noteikti bija viņas personīgais un ģimenes lēmums. Domāju, viņa par to nepārdzīvoja. Tagad es to uztveru saprotošāk, bet toreiz biju pārsteigta un neizpratnē. Reliģija ir veids, kā viņa varēja nostāvēt pret sabiedrību, pelēko masu.”
Runājot par traģiskajām dzemdībām Jelgavā un no skolas aizgājušo Evu, kas ir tajā pašā draudzē, skolotāja spriež: “Visus gadījumus ir grūti klasificēt pēc viena – balta un melna. Šis notikums bija vairāk nekā traģisks, taču to nevajadzētu pielīdzināt citiem.”
Pēc Tieslietu ministrijas (TM) sniegtās informācijas un Uzņēmumu reģistra datiem, šobrīd Latvijā ir reģistrētas 1268 reliģiskās organizācijas, taču informācijas par reliģiskām kopienām vai organizācijām, kas nav reģistrētas, ne TM, ne Valsts policijai neesot.
