Ervīns Ramiņš māca dziedāt BMJK Rokskolas audzēkņus un ar grupu «Laime pilnīga» cer uz Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu.
Vismaz ar kādu no Bērnu un jauniešu mūzikas kluba (BJMK) aktivitātēm būs saskāries vai ikviens jelgavnieks, arī tas, kura ikdienā rokmūzika ir visai rets un varbūt pat ne sevišķi gaidīts viesis. Futbola līdzjutēji jaunos mūziķus droši vien būs pamanījuši vasarā pirms FK «Jelgava» mājas spēļu sākuma, savukārt teātra cienītājiem klātienē novērtēt mūzikas kluba Rokskolā apgūto iespējams Jelgavas Jaunā teātra («Muzikanti») un LLU Studentu teātra («Lauvas nekad neraud») izrādēs, jauniešu muzicēšana dzirdama arī deju grupas «Intriga» koncertos.Vēstures «annālēs» Jelgavas BJMK pirmo reizi minēts 2004. gadā, un tā darbības aizsācēji – Endijs Rožkalns (toreiz vēl Rozenbergs) un Zane Reinberga, kuri arī tagad gan formāli, gan neformāli ir neapstrīdamas autoritātes visam, kas notiek Dobeles ielas 68. nama augšējos stāvos (pirmajā stāvā mājvietu radusi galerija «Suņa taka»).Laikam ritot un klubam attīstoties, audzis arī darbinieku un pedagogu kolektīvs. Tā kā «Ziņas» šoreiz vairāk interesēja pats mācību process, precīzāk, tā atšķirības no studijām klasiskā mūzikas skolā, sarunai laipni piekrita kādreizējais ogrēnietis, bet nu jau trīs gadus jelgavnieks, BJMK Rokskolas direktors Ervīns Ramiņš. «Šeit, Jelgavā, darbojos piekto gadu,» skaidro mūziķis un pedagogs, «BJMK pasniedzu vokālās meistarklases, bet Rokskolā esmu arī mācību ansambļa vadītājs.»– Cilvēkam no malas mājā, kur visapkārt ar ģitārām vai citiem instrumentiem rosās jaunieši (un arī pieaugušie), grūti orientēties, kas tad īsti ir Bērnu un jauniešu mūzikas klubs un kas – Rokskola?BJMK ir plašāks jēdziens, tā ir organizācija – biedrība, kur pulcējas attiecīgas mūzikas cienītāji, un jebkuram interesentam (tādu ir ap 180) reizi nedēļā tiek piedāvātas iespējas apgūt kāda instrumenta spēli. Rokskolā 32 jaunieši astoņas stundas nedēļā mācās pēc akreditētas profesionālas ievirzes izglītības programmas, apgūst mūzikas literatūru, solfedžo, ritmiku, skatuves horeogrāfiju, izvēles instrumenta spēli, piedalās mācību ansamblī. Pēc pieciem gadiem sekmīgie beidzēji saņem diplomu (kā pēc bērnu mūzikas skolas), kas ļauj turpināt mācības jebkurā no mūzikas mācību iestādēm, arī ārzemēs.– Kāpēc lai jaunieši klasiskās mācību iestādes vietā izvēlētos Rokskolu?Mēs jau to neuzspiežam, izvēlas bērns vai vecāki. Ir bērni, kas labprāt iet uz klasisko mūzikas skolu. Es pats esmu tādā mācījies un to nenožēloju. Ja ir stabili klasiskie pamati, pēc tam var darīt daudz ko. Ņemsim kaut vai grupu «Instrumenti» – abi puiši sākuši klasiskās skolās, ar vienu no viņiem savulaik esmu mācījies vienā klasē.Mūsu Rokskola paplašina iespējamo izvēļu loku, jo ir taču apdāvināti bērni, kurus saista tikai roks vai popmūzika. Arī pie mums viņiem nāksies apgūt mūzikas pamatus un teoriju. Varbūt nedaudz atšķirsies metodes, kas pie mums vairāk orientētas, piemēram, uz ģitārmūziku. Turklāt ne tik daudz uz klasisko, bet elektrisko. Pie mums var apgūt arī basģitāru un bungas, estrādes vokālu – visu, kas vajadzīgs tā saucamajā vokāli instrumentālajā ansamblī.– Mācības, protams, nav bez maksas?Nav gan, un jāņem vērā, ka nodarbības ir galvenokārt individuālas, tā ka sanāk maksāt mazliet vairāk nekā klasiskajā mūzikas skolā, bet interesenti šīs nianses var noskaidrot pie mums vai kluba mājas lapā.– Pats tomēr sāki ar klasiku?Esmu mūzikas maģistrs, Latvijas Mūzikas akadēmijā beidzu Pūšaminstrumentu nodaļu (specialitāte – trombons). Esmu izspēlējies vai visos iespējamajos Latvijas orķestros, ieskaitot Nacionālo simfonisko. Visvairāk spēlēts profesionālajā pūtēju orķestrī «Rīga», arī Liepājas simfoniskajā, kamerorķestrī «Sinfonietta Rīga». Pirms gadiem četriem nolēmu dzīvi nedaudz «apgriezt riņķī», turpinot ne vairs klasiskajā, bet tajā mūzikā, kas pašam vairāk interesē.Paralēli darbojos arī savā mūzikas lauciņā, grupā «Laime pilnīga», ar pērn izdoto «Dual» esam nominēti Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai kategorijā «Labākais roka albums». Tur gan konkurē jau pieredzējuši «buki», un jelgavnieks esmu vienīgais.– Gan pedagoga darbā, gan grupā «Laime pilnīga» esi vokālists. Uzreiz nāk prātā Intars Busulis, arī Kaspars Tīmanis no «Labvēlīgā tipa». Vai vokālās spējas raksturīgas tieši trombonistiem?Drīzāk visiem pūtējiem. Vēl jau ir arī Nacionālā simfoniskā orķestra trompetists Andris Ābelīte. Vienkārši jau no bērnības aktīvi tiek trenēts elpošanas mehānisms. Pareiza elpošana ir labas dziedāšanas pamatā.Nav jau pilnīgi pamests novārtā arī trombons – reizēm uzspēlēju Jelgavas novada pūtēju orķestrī «Zelmeri».
