«Audzināt izglītotu, radošu un valstiski domājošu skolēnu, kurš būtu gatavs darbam un dzīvei mūžīgi mainīgos apstākļos.» Šādu uzdevumu par galveno sev likusi Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, kas šogad svin ceturtdaļgadsimtu.
Uzticība no pirmās dienas
Svētku pasākumu, kas bija iecerēts februāra sākumā, kad Spīdolām vārdadiena, gan izjauca gripas epidēmija. Tomēr tā nav mazinājusi svētku prieku, kas šoreiz ietīts «sapnī par Jelgavu», ko pilsētas kultūras namā – skolas pirmajās mājās – izsapņoja 457 audzēkņu un 51 pedagoga lielā saime. Spilgtajā koncertā, kurā netrūka fotogrāfiju, dziesmu, deju, mūzikas, dzejas un prozas, «spīdolieši» šoreiz nedaudz smeldzīgi atskatījās uz zudušās Jelgavas, kas šogad svin 750 gadu jubileju, spozmi. Tas tāpēc, ka skola cieši savijusies gan ar pilsētu, gan valsti, atgādina ieceres autori.
«Par tiem 25 gadiem laikam jau vajadzētu paklusēt, jo tas nekas nav salīdzinājumā ar tuvojošos Latvijas simtgadi vai skolām, kas svin 450 gadu. Taču tie ir mūsu gadi un mūsu skola. Kamēr kustamies, varam priecāties,» teic Spīdolas skolas dibinātājs un pirmais direktors Andris Tomašūns. Viņam piekrīt arī Gunārs Kurlovičs, kurš tāpat bija starp šīs izglītības iestādes dibinātājiem, ieņēma vicedirektora amatu un ieguldījis lielu darbu mācību programmu izveidē. Viņš atgādina, ka laikā, kad izveidojās Spīdolas skola, vēl nepieredzētu un progresīvu izglītības modeli Latvijā sāka piedāvāt arī citas mācību iestādes. Tomēr tikai Spīdolas ģimnāzijai izdevies noturēties šos gadus, un jācer, ka to vēl būs daudz.
Spīdolas ģimnāzijas veiksmes stāsta rakstītāji nenoliedzami ir skolotāji. Svētkos īpaši tika godināta ģeogrāfijas un ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa, sporta un tautas deju pasniedzēja Juzefa Blumberga, kulturoloģijas un filozofijas skolotāja Lita Vēvere un Dzintra Liepiņa, kas māca ķīmiju. Viņas skolā strādājušas kopš tās dibināšanas.
Zinību diena un valsts svētki muzejā
Spīdolas ģimnāzija pēc Latvijas Kultūras fonda ierosmes izveidot skolu ar humanitāru ievirzi, kuras mērķis būtu radīt precedentu labākai apmācībai Latvijas vidusskolās, dibināta 1990. gada 1. septembrī. Pie tās šūpuļa tāpat stāvējis Kultūras fonda Spīdolas padomes priekšsēdētājs profesors Ilmārs Lazovskis un dzejnieks Imants Ziedonis, izglītības ministrs Andris Piebalgs, kā arī Jelgavas pašvaldības vadītājs Jānis Bunkšs un kultūras nama vadītāja Silvija Andersone.
Skola īsteno pamatizglītības un vispārējās izglītības, kā arī humanitārā, sociālā un profesionāli orientētā komerczinību virziena programmas, īpaši akcentējot valodas, sociālās zinātnes un ekonomikas zinības. Ģimnāzijas gadu piepilda ap 20 jau par stipru tradīciju kļuvušu pasākumu. Tas sākas Zinību dienā, ko «spīdolieši» ievada pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, lai dotos gājienā uz savu skolu, kas šo gadu laikā pabijusi vairākās ēkās un joprojām nav «akmenī iecirsta». Muzejā ģimnāzisti pulcējas arī valsts svētkos 18. novembrī, kad notiek 12. klašu audzēkņu svinīga pieņemšana. Savukārt septembra pirmajā piektdienā «spīdolieši» sporto Vilcē Zaķu pļavā, Skolotāju dienā organizē saviem pedagogiem svinīgas brokastis, oktobrī krāsaini un jautri «iesvēta» jaunos vidusskolēnus, Ziemassvētku laikā aicina ciemos pensionētos pedagogus, Barikāžu atceres dienā pie skolas iekur piemiņas ugunskuru, martā svin Valodu dienu, aprīlī notiek «Gadsimtu balle», maijā savu varēšanu rāda interešu izglītības pulciņi, bet augusta pēdējā svētdienā direktore uz savu dārzu aicina absolventus un skolotājus. ◆
