«Ziņās» vērsās kāda jelgavniece, kurai radušās neskaidrības pēc vizītes Sociālo lietu pārvaldē. Sieviete uzskata, ka viņas situācija atbilst trūcīgās personas statusa iegūšanas priekšnoteikumiem, taču pārvaldes darbiniece norādījusi uz viņas īpašumiem.
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne stāsta, ka dienesta speciālisti, piešķirot maznodrošinātā statusu, pamatojas uz Ministru kabineta noteikumiem un tos pilda.Izvērtējot pieteicēja materiālo situāciju, pašvaldība neņem vērā dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, bērna piederumus, kā arī lauksaimniecības inventāru – zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu. Neņem vērā arī vienu garāžu, vienu automobili, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem, kā arī katram ģimenes loceklim vienu velosipēdu, motociklu, motorolleru vai mopēdu. Informāciju par ģimenei piederošo kustamo un nekustamo mantu dienests saņem no Zemesgrāmatas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas. Arī dati par īpašumā deklarētajām personām speciālistiem ir pieejami.Katrai pašvaldībai ir savi kritēriji attiecībā uz personas īpašumā esošu zemi, mežu, ēkām. «Ja kādam atteikts piešķirt maznodrošinātā statusu, tad tam noteikti ir pamatojums, tāpēc katrs gadījums jārisina atsevišķi,» teic R.Stūrāne, atbildot uz jautājumu, vai vienlaicīgi var piederēt dzīvoklis un vasarnīca.R.Stūrāne atklāj, ka atteikt maznodrošinātā statusu nav pašvaldības interesēs, arī budžets dažādu pabalstu izmaksai ir pietiekams. «Pašvaldība un valsts noteikusi, kādā apmērā izmaksājams katrs pabalsts. Visu informāciju var saņemt pie mūsu speciālistiem,» bažas par to, ka pabalsti tiek izmaksāti mazākā apmērā, sociālā dienesta vadītāja noraida.