Ļevs Tolstojs teicis: tas, ka valdība uzņemas piegādāt cilvēka dvēseli un miesu iznīcinošo alkoholu, norāda, ka tā ne tikai negādā par tautas tikumību un labklājību, bet, gluži pretēji, tieši kaitē tai, un tas ir izdevīgi cilvēkiem, kas veido valdību.
Savā laikā krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs teicis: tas, ka valdība uzņemas pienākumu piegādāt cilvēka dvēseli un miesu iznīcinošo alkoholu, acīmredzami norāda, ka tā ne tikai negādā, kā apgalvo, par tautas tikumību un labklājību, bet, gluži pretēji, tieši kaitē tai, un tas ir izdevīgi cilvēkiem, kas veido pašu valdību.
Visiem ir zināms, ka alkoholisms pastāvējis jau izsenis, taču mūsdienās šī slimība kļuvusi par problēmu visā pasaulē un ir spējīga apdraudēt veselas nācijas veselību un intelektu.
Jelgavas Narkoloģijas slimnīcas 2. nodaļas vadītājs Genādijs Vihnevičs skaidro, ka stāvoklis saistībā ar alkoholismu ir ļoti sarežģīts ne tikai mūsu pilsētā, bet visā Latvijā: «Valsts politika vērsta uz to, lai pacienti – alkoholiķi un narkomāni – paši meklētu palīdzību, paši ārstētos. Uzskatu, ka Latvijā ir samilzusi sociālā problēma, jo, kā zināms, liela daļa mūsu valsts labāko prātu un jauniešu studēt un strādāt dodas uz ārzemēm, bet šeit paliekošie masveidā nodzeras.»
Šogad 1. janvārī Jelgavā un rajonā uzskaitē bija 3623 alkoholiķi, taču, kā uzsver ārsts, tie ir tikai oficiālie dati. Statistika liecina, ka pasaulē uz vienu zināmo slimnieku ir no pieciem līdz desmit nezināmiem. Tikai neliela daļa no tiem ārstējas slimnīcā. Pagājušajā gadā Jelgavas stacionārā pabijuši 1200 pacienti. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, skaits ir mazāks, taču optimismam nav pamata, jo no tā trešā daļa slimnīcā nonāk alkohola psihozē, kas liecina par reāli augstu saslimšanas līmeni.
Vēsture un ģenētika
Kā stāsta nodaļas vadītājs, lai kļūtu par alkoholiķi, ir nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks. Vīrietis par tādu kļūst apmēram desmit gadu laikā, sieviete nodzeras daudz ātrāk – trīs līdz piecos gados, un tas esot ģenētiski izskaidrojams. Izrādās, ka cilvēces attīstības laikā ģenētiski ir izstrādājušies fermenti, kas sagrauj alkoholu – alkohola dehidrohenāze. Tā kā sieviete, salīdzinot ar vīrieti, vēsturiski alkoholu lieto nesen, tad viņai šādi fermenti nav izstrādājušies pietiekamā daudzumā. To pašu var teikt arī par ziemeļu tautām, kas ne tik sen ir iepazinušas apreibinošo dziru, līdz ar to daudz ātrāk nodzeras. Diemžēl alkoholisms ir saistīts arī ar iedzimtību.
Nav iespējams izārstēt
Ārstēšanās grūtāk padodas sievietēm. Viņām ir raksturīga tā saucamā slepenā dzeršana, līdz ar to arī pēc palīdzības viņas vēršas daudz retāk. Vīrieša alkoholiķa ārstēšanos bieži vien veicina sieva, ģimene. G.Vihnevičs uzsver, ka alkoholismu, tāpat kā narkomāniju, nav iespējams izārstēt pilnībā, var sasniegt tikai remisiju: cilvēks pēc ārstēšanās kursa var nedzert, taču visu mūžu arī pastāvēs risks, ka viņš to var atsākt darīt.
Galvenais ārstēšanas uzdevums ir nepieciešamība cilvēku pārliecināt par to, ka viņam ir nepieciešama palīdzība. Ja pacients nav pārliecināts, ka ir slims, viņš nekad neatmetīs dzeršanu. Slimības recidīvi ir atkarīgi no daudziem sociālajiem faktoriem, jo organisms slimniekam nefunkcionē kā veselam cilvēkam. Jebkurā stresa situācijā rodas spriedze, kuru viņš var censties noņemt ar alkohola palīdzību. Narkoloģijas speciālists atzīmē, ka šo slimību pamatā ārstē ar psihoterapijas palīdzību, medikamentozai ārstēšanai ir tikai fragmentārs raksturs. Ar zāļu palīdzību pirmajā brīdī uz neilgu laiku var noņemt tieksmi pēc alkohola.
Slimības simptomi
Kad ir jāsāk uztraukties par atkarību no apreibinošiem dzērieniem? Kā atzīmē ārsts narkologs, viens no simptomiem ir tolerances pret alkoholu palielināšanās, tas nozīmē, ka cilvēkam ir nepieciešamas aizvien lielākas devas, viņš var izdzert daudz un nereibt. Ir jāsāk uztraukties, ja viesībās cilvēks nevar sagaidīt nākamo tostu, dažreiz pat iedzer starp tiem. Kā ļoti svarīgu simptomu Dr.Vihnevičs min paģiru sindromu, taču ne to klasiskajā izpratnē, bet gan kā veselu simptomu kompleksu – tie ir neiroloģiskie, somatiskie un psihiskie simptomi (nemiers, trauksme, vainas apziņa, miega traucējumi, tieksme atkal iedzert, asinsspiediena svārstības, sirdsklauves, vemšana, svīšana, drebuļi, roku un galvas trīcēšana, kustību diskoordinācija, krampji). Ja ir novēroti šie simptomi, cilvēks 99,9 procentos gadījumu ir alkoholiķis.
Kā cilvēki lieto alkoholu
Ārsts skaidro, ka ir divi dzeršanas veidi vai virzieni – dienvidu un ziemeļu variants. Dienvidniekiem ir raksturīgi dzert vai katru dienu, bet tikai vīnu un atšķaidītu. Tā alkoholu lieto Itālijā, Portugālē, Spānijā, Francijā. Arī šādi dzeršanas paradumi var veicināt pieradumu, taču atšķirībā no otrā veida cilvēkam nekad nerodas alkohola psihoze.
Ziemeļu dzeršanas veida atbalstītāji lieto stiprus dzērienus lielās devās, līdz piedzeras, līdz sākas tā saucamais «plosts». Ārsta praksē ir bijis gadījums, kad pacientam garākais «plosts» ir ieildzis vairāku gadu garumā, taču parasti tas ir divas vai trīs nedēļas. Pēc šādas alkohola lietošanas ir nepieciešama ārstēšana ar medikamentu palīdzību.
Deva – katram sava
Ir bijuši gadījumi, kad pacients, kas jau ilgstoši bija atteicies no apreibinošajiem dzērieniem, atsāka dzert tad, kad mēģināja regulāri lietot «Bittner» balzamu, jo arī pavisam niecīga alkohola deva, kuru lieto ilgstoši katru dienu, var veicināt pieradumu un atkarību. Ja sākumā divdesmit gramu konjaka uzlabo asinsriti un pašsajūtu, un tam ārsts pilnībā piekrīt, tad vēlāk, lai sasniegtu labu pašsajūtu, šī deva ir jāpalielina. Uz jautājumu, vai tad nav labāk alkoholu lietot retāk, bet «kreftīgāk», dakteris atbild, ka oficiāli narkoloģija atļauj piedzerties četras reizes gadā, piebilzdams, ka tas ir ļoti individuāli.
Arī alus rada pieradumu
Pašlaik mūsu valstī aktīvi tiek propagandēta alus dzeršana. G.Juhnevičs apgalvo, ka arī alus rada pieradumu. Esot pacienti alkoholiķi, kas lieto tikai šo dzērienu. Citu valstu pieredze rāda, ka, oficiāli atļaujot skolēniem to lietot, tika zaudēta vesela paaudze, jo liela daļa nu ir kļuvuši par alkoholiķiem. Tā kā Latvijas alus, salīdzinot ar citur Eiropā ražoto, ir stiprākais, nodaļas vadītājs paredz, ka pēc dažiem gadiem Latvijā būs jūtamas vēl nopietnākas problēmas, kas saistītas ar alkoholu.
Minesotas programma
Mūsu valstī, kā arī visā pasaulē alkoholismu pamatā ārstē pēc Minesotas programmas. Pirmo reizi Latvijā tā tikusi izmantota tieši Jelgavā. Statistika liecina, ja alkoholismu ārstē tikai ar medikamentiem, tad no simts slimniekiem dzeršanu atmet tikai četri, taču, izejot psihoterapijas kursu, no simta – sešdesmit, taču ar nosacījumu: šim cilvēkam jāapzinās, ka ir slims, ir jābūt motivācijai, kāpēc viņš grib izārstēties, jādara viss iespējamais, lai izārstētos. Ja ir šie trīs komponenti, tad rodas cerība gūt labus rezultātus.
Minesotas programma paredz divpadsmit soļu kursu, kas stacionārā ilgst 28 dienas. Pēc tā pacientam nepieciešams turpināt ārstēšanos anonīmo alkoholiķu kustībā.
«Mūsu slimnīcā ir izveidojusies tradīcija – reizi mēnesī bijušie pacienti atbrauc, pastāsta par saviem panākumiem un neveiksmēm, satiekas. Tādā veidā mēs šos cilvēkus turam speciālistu redzeslokā,» saka nodaļas vadītājs.
Alkoholiķis – jebkurš cilvēks, kurš dzer vairāk par savu ārstu. (A.Blohs.)
Alkoholiķis – cilvēks, ko pazudina stiprā dzira un tās trūkums. (Nezināms autors.)
Alkoholiķis – cilvēks, kurš dzer četras reizes gadā, katru reizi pa trīs mēnešiem. (Nezināms autors.)
Alkohols mazās devās ir nekaitīgs jebkurā daudzumā. (M.Žvaneckis.)
Alkohols – tā ir anestēzija, kas palīdz pārciest operāciju ar nosaukumu «dzīve». (B.Šovs.)
