Jelgavas novada politiski represēto apvienība «Staburadze».
Jelgavas novada politiski represēto apvienība «Staburadze», Nacionālie Daugavas Vanagi un nacionālie partizāni vērsās pie Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja ar prasību publicēt Latvijas iedzīvotāju represiju sagatavošanā un īstenošanā piedalījušos amatpersonu vārdus. Atbildi uz šo vēstuli «Staburadzes» priekšsēdētājam Ilmāram Uzānam atsūtījis Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte.
Latvijas Valsts arhīvs, sadarbojoties ar LR Ģenerālprokuratūru un SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centru (TSDC), 1996. gadā uzsāka projekta «PSRS okupācijas režīmā politiski represēto personu vienota datu bāze» izstrādi. Tika izveidota darba grupa četru cilvēku sastāvā, kuras uzdevums bija arhīvu dokumentos atrodamās informācijas sagatavošana un elektroniskās datu bāzes veidošana. Datu bāze saturētu arī jūsu vēstulē minēto informācijas bloku. Izmantojot uzkrāto informāciju, bija paredzēts izdot grāmatu «PSRS okupācijas režīmā politiski represētās personas».
Projekta sagatavošanas periodā darba grupu no saviem līdzekļiem finansēja LR Ģenerālprokuratūra, telpas nodrošināja Latvijas Valsts arhīvs, bet datortehniku – SAB TSDC. Vienlaikus tika izstrādāts projekta finansēšanas priekšlikums valdībai. 1998. gadā tas tika iesniegts Latvijas Valsts arhīva pārraudzības instancē – Tieslietu ministrijā –, lai to nosūtītu izskatīšanai uz Ministru kabinetu. Nepieciešamais finansējuma apjoms 1998. gadā bija 37147 lati, no 1999. gada līdz projekta pabeigšanai 2002. gadā – 31000 latu gadā. Projektu bija parakstījis tieslietu ministrs Dz.Rasnačs, iekšlietu ministrs A.Krastiņš, ģenerālprokurors J.Skrastiņš, Augstākās Tiesas priekšsēdētājs P.Gruziņš, SAB direktors L.Kamaldiņš. Ministru kabinetā projekts netika izskatīts, darba grupas finansējums tika pārtraukts, darba grupa likvidēta un cilvēki atlaisti.
1999. gadā Saeimas Tautas partijas frakcija projektu iesniedza Saeimas Budžeta komisijai, lai tā finansēšana tiktu iekļauta 1999. gada budžeta projektā. Saeima to noraidīja.
Pašlaik katrai represētajai personai ir tiesības iepazīties ar savu izsūtīšanas lietu vai krimināllietu un uzzināt represiju īstenotāju vārdus individuāli. Šie dokumenti atrodas Latvijas Valsts arhīvā Rīgā, Bezdelīgu ielā 1.
Lai turpinātu sastādīt izsmeļošu represēto personu reģistru, kurā būtu minēti arī represiju iniciatori un izpildītāji, vajadzīgs Saeimas lēmums par šā darba nepieciešamību un līdzekļi.
