Kad līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām bija atlikušas tieši simts dienas, EP birojs Latvijā Rīgā rīkoja kārtējo Reģionālo mediju dienu, kuras galvenais mērķis bija ieinteresēt reģionālos medijus sadarbībā, kas vērsta uz vēlētāju aktivitātes celšanu EP vēlēšanās. Galvaspilsētā notika arī vairāki citi pasākumi, kas bija veltīti šim sabiedriski nozīmīgajam notikumam, kam Latvijā jānotiek 25. maijā (visās 28 dalībvalstīs EP vēlēšanas plānotas no 23. līdz 26. maijam).
Aicina pārbaudīt pastkastīti
Pēc atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas vēlētāju aktivitāte arvien slīdējusi lejup gan Saeimas, gan pašvaldību, gan arī EP vēlēšanās. Pēdējās Latvijā notiek kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Tikai vienu reizi – 2009. gadā (kad EP vēlēšanas sakrita ar pašvaldību vēlēšanām) – vēlētāju aktivitāte tajās bija ap 50 procentu, pārējās divas reizes tā bijusi ievērojami zemāka (ap 30 procentu). Salīdzinoši zemo aktivitāti EP vēlēšanās mēdz skaidrot ar to, ka pilsoņiem nav viegli saprast, ar ko tad īsti nodarbojas šī varas institūcija. Pašvaldību vēlēšanu rezultāts bieži vien ir redzams konkrētās lietās – saremontētā ceļā vai veiksmīgi attīstītā lauku skolā –, Saeimas vēlēšanu rezultāts – valsts politiskajā kursā, bet ar EP vēlēšanām ir citādi. Tajās tiek balsots par idejām, kas būs svarīgas Eiropas Savienības attīstībā, un, protams, arī par personībām, kas savus uzskatus pauž. Reģionālo mediju dienas viesis Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs (CVK) Arnis Cimdars uzsvēra, ka pēc būtības EP vēlēšanas no minētajām trijām būtu svarīgākās. Viņaprāt, jebkurā lietā pirmkārt ir ideja. A.Cimdars uzsvēra, ka līdz 17. martam katram Latvijas pilsonim būtu savā pastkastē jāatrod vēlēšanu paziņojums, kurā ir norādīts iecirknis, kurā tad, līdzīgi kā pašvaldību vēlēšanās, jāiet balsot. “Saņemot CVK paziņojumu, lūdzu, atveriet aploksni un pārliecinieties, vai viss ir kārtībā. Varbūt tomēr ir mainījies vēlēšanu iecirknis,” piekodināja A.Cimdars.
Trūkst naudas, lai parūpētos par pilsoņiem ārzemēs
EP vēlēšanās zīmogus pasē neliks un nobalsot kādā citā iecirknī Latvijā vai ārzemēs nebūs atļauts. Līdz 7. maijam iespējams novērst neskaidrības, tostarp mainīt iecirkni. A.Cimdars atzina, ka tikai martā būs skaidrs, vai tiks ierīkoti vēlēšanu iecirkņi ārzemēs – Latvijas vēstniecībās un citviet –, jo tam pietrūkst naudas – ap 100 tūkstoši eiro. Līdz šim EP vēlēšanās ārzemēs iecirkņi nav rīkoti, bet nobalsot zviedru vai rumāņu iecirknī Latvijas pilsonis gan nevarēs, taču ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem būs iespēja balsot pa pastu.
Atšķirībā no 13. Saeimas vēlēšanām EP vēlēšanās balsošana būs vienkāršāka tiem, kuriem nav pases un ir tikai identifikācijas ID kartes. Proti, pirms Saeimas vēlēšanām šo karšu īpašniekiem bija jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kur vajadzēja izrakstīt vēlētāja apliecību, bet EP vēlēšanās varēs iztikt bez šāda papildu dokumenta.
Daudzi gaida to, ko ES nevar dot
EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele runāja par Latvijas vēlētāju attieksmi pret Eiropas Savienību. Aptaujas liecina, ka vairums Latvijas dalībai ES saskata vairāk ieguvumu, tomēr diezgan maza ir ticība, ka no Latvijas ievēlētie astoņi deputāti spēj ko reālu savai valstij sekmēt. “52 procenti gribētu, lai Latvijā būtu ar attīstītajām Eiropas valstīm vienlīdzīgas algas, bet 45 procentiem ir svarīga garantēta minimālā pensija,” sacīja M.Rībele, piebilstot, ka minētie jautājumi ir katras pašas valsts, nevis ES institūciju kompetencē. Salīdzinot, viņa piebilda, ka, piemēram, zviedriem prioritārais jautājums savas valsts dalībai ES ir atjaunojamo resursu izmantošana, bet frančiem – dzimumlīdztiesība.
Runājot par vēlētāju aktivitāti, īpaši tiek aktualizēta jauniešu piedalīšanās vēlēšanās. Dāņi ir izpētījuši, ja jaunietis, sasniedzis pilngadību, palaiž garām savas pirmās Eiroparlamenta vēlēšanas, tad ir liela varbūtība, ka garām tiks palaistas arī nākamās.
Karstāka diskusija žurnālistiem izvērtās ar KNAB pārstāvi Amīliju Raitumu. Atklājās, ka KNAB seko tam, lai tiktu novērsta slēpta vēlēšanu reklāma, lai priekšvēlēšanu aģitācijā netiktu izmantoti valsts vai pašvaldību resursi, kā arī pārsniegti noteiktie reklāmu tēriņu griesti. Taču, pēc A.Raitumas teiktā, varēja saprast, ka KNAB neiejaucas, ja vēlēšanu reklāmā ir klaji meli. Kolēģe no Aizkraukles laikraksta “Staburags” minēja piemēru, ka īsi pirms vēlēšanām šajā apvidū parādījās Latvijas Zemnieku savienības izdevums, kas stāstīja par tolaik deputātu kandidātu, bet tagad jau deputātu Viktoru Valaini. Priekšvēlēšanu izdevums slavēja, ka V.Valainis rosinājis daudz labu lietu, tostarp Skaistkalnē uzbūvējis sporta halli, kādas tur nemaz nav. Kaut par šādu viltus slavinājumu bija pārsteigti arī godīgie V.Valaiņa partijas biedri, par šiem meliem neviens nav uzņēmies atbildību un atvainojies. Iznāk, ka vienīgi mediji, tostarp reģionālie laikraksti, šādos gadījumos var vēlētājiem atklāt patiesību.
EP komunikācijas ģenerāldirektora Žaumes Duka Gijota darba pieredzē šīs jau ir septītās EP vēlēšanas. Viņš uzsvēra, ka laikā, kad pasaules lielvaras mēģina šķelt Eiropas tautas, ir svarīgi ikvienam likt saprast, ka Eiropas Savienība nav nekas tāls un svešs. Savukārt portāla “Delfi” žurnālists Andris Kārkluvalks prezentācijā “Kā pasargāt sevi un savus vēlētājus no viltus ziņām?” aicināja pievērst uzmanību ticamiem ziņu avotiem, datumam, kā arī valodai. Nereti viltus ziņas tiek palaistas ar gramatiskām kļūdām. Kā viens no priekšvēlēšanu laika skarbākajiem šādu ziņu piemēriem tika minēts Liepājas laikraksta “Kurzemes Vārds” viltojuma izplatīšana 2017. gada pašvaldību vēlēšanās.
Par latviešu valodas līdztiesību digitālā vidē
EP birojs rīkoja arī pasākumu “100 dienas līdz Eiropas vēlēšanām Latvijā”, kas notika Koka ēku renovācijas centrā Grīziņkalnā. Tā telpās maijā atradīsies arī vēlēšanu iecirknis. Pasākumā uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp Eiropas Savienības tiesas tiesnesis sabiedriskais darbinieks Egils Levits, kas tiek minēts kā viens no reālākajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Viņš par Eiropas Savienību runāja kā par augsta līmeņa kooperāciju starp 28 dalībvalstīm. “Nākamajā simtgadē redzu Latviju pasaules attīstītāko valstu priekšgalā,” sacīja E.Levits.
Savukārt Eiropas valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” dibinātājs Andrejs Vasiļjevs atzina: “Kad stājāmies Eiropas Savienībā, daudziem bija bažas, vai mūsu valoda lielajā tautu valodu katlā nepazudīs, vai mūsu valodu negaida tāds pats liktenis kā okupācijas gados, kad tā tika nostumta malā. Ja mēs atstājam mazākas valodas vienas pašas globālās valodu konkurences vējos, tās var kļūt par tādām kā “ķēķa valodām”, ko ekonomiskajā un politiskajā vidē nelieto.” Uzņēmējs iepazīstināja ar to, ko viņa izveidotā “Tilde” sadarbībā ar partneriem Eiropas Savienībā ir veikusi, attīstot sarežģītas tulkošanas tehnoloģijas. Viņš uzsvēra, ka pērn septembrī EP pieņēma rezolūciju “Par valodu līdztiesību digitālajā telpā”. “Mūsu nacionālā vērtība ir arī Eiropas vērtība,” rezumēja A.Vasiļjevs.
Pasākumā “100 dienas līdz Eiropas vēlēšanām Latvijā” “Ziņas” satika Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotāju Inesi Kohu. Viņas audzināmā klase ir iesaistījusies projektā “Eiropas Vēstnieku skola”, kura mērķis ir veicināt skolēnu zināšanas par ES un arī EP vēlēšanām. “Šo projektu mēs pārņemam no kolēģes Kristas Zegneres, kas projektā darbojas trīs gadus. Jau pirms Saeimas vēlēšanām kopīgi ar vecāko klašu audzēkņiem pētījām partiju programmas, deputātu kandidātu dzīvesstāstus, lai var zināt par īstajiem nobalsot,” teica skolotāja.
– Eksperti atzīst, ka “Brexit” ir veicinājis arvien lielāku eiropiešu, arī Latvijas iedzīvotāju, atbalstu Eiropas Savienībai (augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā).
– Latvijā 56% iedzīvotāju mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) vērtē kā “labu lietu”.
– 73% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas dalība ES ir nesusi ieguvumus (Eiropā vidēji tā uzskata 68%, kas ir augstākais rādītājs kopš 1983. gada).
– Latvijā kā galvenos ieguvumus no ES iedzīvotāji vērtē jaunas darba iespējas (49%), ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē (44%) un ES ieguldījumu miera nodrošināšanā un drošības stiprināšanā (34%).
– Apgalvojumam “Manai balsij Eiropā ir nozīme” Latvijā piekrīt 27% respondentu, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā šī gada aprīlī. Eiropā caurmērā tam pilnīgi piekrīt 48%.
– 52% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai Eiropas Parlaments, viens no diviem ES likumdevējiem, spēlētu lielāku lomu (vidēji ES tā vēlas 48% iedzīvotāju).
– Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Padomi gadā pieņem ap 80 direktīvu, kas nosaka konkrētus mērķus, taču katras dalībvalsts ziņā ir, kā šie mērķi sasniedzami.
– Eiropas Komisija vai Eiropas Padome kopā ar Eiropas Parlamentu gadā pieņem ap 1200 regulu, kas tiek tulkotas dalībvalstu valodās un tieši piemērotas katrā dalībvalstī.
– Apmēram 30 procenti Eiropas Savienības likumu attiecas uz lauksaimniecību un zvejniecību.
