«Zemgales Ziņu» rīkotajā aptaujā par 2003. gada notikumiem un cilvēkiem anketās visbiežāk bija nosaukts Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa vārds.
“Zemgales Ziņu” rīkotajā aptaujā par 2003. gada notikumiem un cilvēkiem anketās visbiežāk bija nosaukts Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa vārds. 2004. gada pirmajā “Zemgales Ziņu” numurā piedāvājam korespondenta Gaita Grūtupa interviju ar Andri Rāviņu.
2003. gads Jelgavas vēsturē bijis zīmīgs ar to, ka pēc deviņdesmito gadu lejupslīdes beidzot jūtami sācis palielināties pilsētas iedzīvotāju skaits. 2001. gadā tas bija zem 65 tūkstošiem, toties tagad jau pārsniedz 66 tūkstošus. Šī pozitīvā tendence jums droši vien dod zināmu gandarījumu.
Protams, tas priecē. Kaut gan jāpiebilst, ka šis iedzīvotāju skaita palielinājums nav uz jaundzimušo rēķina. Demogrāfiskā dzimstības un mirstības bilance pie mums tāpat kā citur Latvijā diemžēl vēl ir negatīva. Taču tas ir fakts, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas Jelgavu par savu dzīvesvietu. Tiek celtas jaunas mājas, remontētas vecās. No pašvaldības tas prasa atbildību, lai cilvēki, kas pārcēlušies uz Jelgavu, neviltos cerībās. Mums jānodrošina, lai jelgavniekiem būtu pieejami visi nepieciešamie pakalpojumi: bērniem – skolas, interesanta kultūras dzīve un tā tālāk. Cilvēki uz Jelgavu nāk ne tikai no laukiem, bet arī no Rīgas. Jauna ģimene šeit krietni lētāk nekā galvaspilsētā var nopirkt dzīvokli. Bet dzīvot Jelgavā un strādāt Rīgā transporta ziņā nav īpaši problemātiski. Tā dzīvo ap 12 tūkstošiem jelgavnieku. Piemēram, ministrijās redz ļoti daudz mūsējo.
Līdz ar Latvijas gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā jūtama lielāka ārzemju investoru interese par rūpniecības attīstīšanu Jelgavā.
Es gribētu teikt, ka blakus RAF veidojas jauna rūpnieciskā zona. Tur atradīsies mūsu pašu SIA “Automobiļu tehnoloģiskais centrs”, vācu kompānija AKG ražotne. Esam izsludinājuši vēl viena zemes gabala nomas konkursu, tas interesē beļģus. Kopā ar LLU gatavojam iesniegšanai ES atbalstam projektu, kas varētu palielināt mūsu pārtikas rūpniecības konkurētspēju. Ekonomikas ministrija to atzinusi par pietiekami pamatotu, lai mēs to virzītu tālāk. Visas šīs aktivitātes palīdzēs veidot jaunas darbavietas ne tikai jelgavniekiem, bet arī bez darba palikušajiem lauciniekiem. Starp citu, jaunajā lielveikalā “Citymarket” daudz pārdevēju ir mūsu rajona iedzīvotājas. Saimnieciskās rosības kāpums vieš optimismu. Pilsēta kļūst sakārtotāka, ko varēja just arī aktivitātes palielinājumā tradicionālajā konkursā par sakoptāko objektu pilsētā. Agrāk uz Domi zvanīja, lai sūdzētos, tagad pārsvarā jelgavnieki zvana, lai kaut ko labu ierosinātu. Man nesen uz ielas pienāca klāt kāds vīrs un teica, ka lepojas ar to, ka dzīvo un strādā Jelgavā. Tas bija ļoti patīkami.
Aprīlī, kad piedalījāties “Ziņu” organizētajā telefonakcijā, jūtama bija jelgavnieku interese par maksātnespējīgo pašvaldības uzņēmumu “Jelgavas Siltumtīkli”.
Galvenais pašvaldības mērķis attiecībā uz Siltumtīkliem ir atjaunot tā maksātspēju. Tas, mūsuprāt, būtu jāpaveic līdz jaunajai 2004. gada apkures sezonai. Kaut gan uzņēmuma attīstība maksātnespējas statusā ir ļoti problemātiska, katru gadu 250 līdz 300 tūkstošu latu esam ieguldījuši tā attīstībā. Piemēram, 2003. gadā uzstādīti siltuma uzskaites mezgli pie mājām RAF dzīvojamā masīvā. Tas ļauj labāk kontrolēt siltumenerģijas kvalitāti. Tiek domāts arī par koģenerācijas stacijas būvniecību, tā ekonomiski izdevīgi ražotu gan siltumu, gan elektrību. Salīdzinot apkures tarifus dažādās Latvijas pilsētās, Jelgava ir vidējā līmenī. Tā ka šajā ziņā nevajadzētu būt pamatam sevišķiem pārmetumiem. Sadarbībā ar vācu partneriem strādājam pie padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem, kas veicinās siltuma racionālu izmantošanu.
Pērn jūs vairākas reizes bijāt komandējumos ārvalstīs. Kāda ir tajos gūtie iespaidi?
Mans tālākais brauciens nupat decembrī uz Taivānu jeb Ķīnas Republiku bija ļoti izglītojošs. Taivāna ir Āzijas mērogos samērā neliela valsts (25 miljoni iedzīvotāju), kas nav bagāta ar dabas resursiem, taču ekonomiskajā attīstībā tā ir vienpadsmitajā vietā pasaulē. Taivānieši lepojas, ka ar saviem saražotajiem lietussargiem varot nosegt 70 procentu zemeslodes. Lieli panākumi viņiem ir informācijas tehnoloģijās, velosipēdu ražošanā. Taipejā, kas ir milzīgs biznesa centrs, atrodas augstākā ēka pasaulē. Tur bija ko pamācīties, runājot par valsts attieksmi pret saviem ražotājiem. Tiekoties ar Ķīnas Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, bija jūtama zināma interese par Baltijas valstīm pirmām kārtām tūrisma jomā. Lielu vēlmi sadarboties izrādīja kādas stikla fabrikas direktors. Turpretī ķīniešu informātiķi augstprātīgi šaubījās par mūsu speciālistu kvalifikāciju – vai tā būtu pietiekami augsta, lai šajā jomā varētu sadarboties. Protams, mūsdienās attālums Eirāzijas kontinenta garumā nav nepārvarams šķērslis biznesa kontaktiem. Pie tā ir tikai jāstrādā. Šajā ziņā pamācoša ir “Latvijas keramikas A” pieredze. Šis Jelgavas uzņēmums Taipejā ir piedalījies starptautiskā izstādē un jau noslēdzis līgumu ar japāņiem, kurus interesē pirkt mūsu keramikas izstrādājumus.
Vēl, runājot par pagājušā gada ārvalstu braucieniem, minēšu mūsu tradicionālos tirdzniecības partnerus Baltkrieviju un Krieviju. Turklāt interesanti, ka, piemēram, Maskavā mūsu celtniecības, inženieru, arhitektu uzņēmumi varētu piedalīties kā investori. Mūsu labā pieredze, arī mācība no kļūdām šajās jomās ir interesanta maskaviešiem. Jāuzteic arī sadarbība ar vāciešiem. Tās rezultāts ir jelgavniekiem uzskatāmi redzams – pilsētas satiksmē parādījušies Berlīnē pirktie “Mercedes” autobusi.
Domājot par 2003. gada notikumiem, kas bija pats svarīgākais jūsu personīgajā dzīvē?
Vienmēr svarīgākās ir rūpes par bērniem. Mums ar sievu Ritu ir divas meitas un dēls. Gandrīz visi ir sākuši patstāvīgas dzīves gaitas. Pats skaistākais notikums, kas piepildījās pagājušā gada 30. maijā, ir pirmā mazdēliņa piedzimšana vecākās meitas Brigitas ģimenē. Tas notika tieši pilsētas svētku laikā. Patīkami, ka arī jaunākā meita Karīna šogad domā par ģimenes veidošanu. Pastarītim Rihardam šopavasar pēc iespējas labāk ir jāpabeidz vidusskola. Pagājušajā gadā izpildīju pienākumu pret savu tēvu Jāni Rāviņu. Pirms pieciem gadiem viņš aizgāja aizsaulē, un nu Sesavas kapos uzlikām pieminekli. Akmeni tam sadabūjām turpat netālu mūsu dzimtai piederošajā zemē.
Droši vien vairāki “Ziņu” lasītāji LNT telekanālā sekoja interesantajām Valkas pilsētas mēra Venta Kraukļa gaitām ekspedīcijā gar jūras krastu. Kā jūs šogad esat atpūties, pavadījis brīvo laiku?
Domāju, ka Jelgava ir smagākā situācijā salīdzinājumā ar jebkuru Latvijas pilsētu. Tādēļ visai mūsu pašvaldības vadības komandai atliek tik maz brīvā laika, ka par ekspedīcijām nav ko runāt. Man patīk medīt, taču pagājušajā gadā medībās esmu bijis tikai pāris reižu. Tomēr, runājot par atpūtu, esmu gandarīts par kultūras dzīvi Jelgavā, kas saistās ar to, ka tika izremontēta pilsētas kultūras nama lielā skatītāju zāle. Piemēram, garīgi bagātais koncerts 18. novembrī vai arī zāles atklāšanā man lika daudz ko nozīmīgu pārdomāt un atcerēties.
***
Andris Rāviņš
Dzimis 1955. gada 3. janvārī.
Ģimenes stāvoklis – precējies, trīs bērni.
Izglītība:
1970. – 1974. – mācības Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā;
1975. – 1980. – studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē, iegūst specialitāti inženieris mehāniķis.
Darba pieredze:
1974. – 1975. – Jelgavas rajona kolhoza “Avangards” ekspluatācijas inženieris;
1980. – 1990. – Jelgavas rajona kolhoza “Avangards” galvenais inženieris;
1990. – 1997. – Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētājs;
1997. – 1998. – LR zemkopības ministrs;
1998. – 2001. – a/s “Latvijas Unibanka” Jelgavas filiāles pārvaldnieks;
2001. – Jelgavas Domes priekšsēdētājs, amatā izvirzīts no Centra partijas Latvijas Zemnieku savienība.
***
Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa vēlējums “Ziņu” lasītājiem jaunajā gadā:
Pirmkārt jāvēl veselība, ar ko viss sākas. Gribētos, lai katram dzīvē būtu jauks, mīlīgs ģimeniskums. Tad radīsies gan apņēmības pilnie skolēni, gan pieaugušie, kas savā darbā būs enerģiski un radoši. Lai labi jūtas pensionāri un arī dzīves apdalītie, kuriem pašvaldība centīsies palīdzēt. Ļoti svarīgi, lai mēs cits citu sadzirdētu, lai būtu savstarpēja saskaņa. Lai viss izdodas jaunajā gadā!
