Starptautiskā veco ļaužu diena sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra Kalnciema filiālē ir atskaites punkts gadā paveiktajam.
Šī nedēļa Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra (SARC) Kalnciema filiālē, ko par mājām sauc 40 lielākoties seniori, kam pāri 70, norit Starptautiskās veco ļaužu dienas zīmē. Tie ne tikai ir svētki, kuri ar greznu un amizantu fotosesiju sākās jau pirmdien, vakar izpaudās koncertā un dāvaniņās, bet nākamnedēļ turpināsies vietējo skolēnu vadītajās radošajās darbnīcās. Šī diena ir kā simbolisks atskaites punkts, lai fotogrāfijās un atmiņās paraudzītos uz gada laikā piedzīvoto, stāsta filiāles vadītāja Ivita Jansone.
Iecienītākās – pasaku grāmatas
Gads SARC Kalnciema filiālē, ko pirms četriem gadiem pazina kā veselības un sociālās aprūpes centru, bet vēl senāk – kā vietējo slimnīcu –, tiešām bijis notikumiem bagāts. Pirmkārt veiksmīgi pārdzīvots lielais rekonstrukcijas projekts, kura laikā senajā ēkā iegūtas siltas un mājīgas telpas. «Kalnciemnieki» gana aktīvi devušies ekskursijās, svinējuši gadskārtu svētkus un dzimšanas dienas, piedalījušies radošajās darbnīcās. Taču lielākā rosība notiek ikdienā.
«Mēs īpaši strādājam, lai īstenotu sociālo rehabilitāciju. Daudzi mūsu klienti slimo ar vecuma demenci. Lai tā neprogresētu, kā arī lai kopumā uzlabotu cilvēku veselības stāvokli, viens no mūsu stiprajiem balstiem ir sporta nodarbības. Tas nenozīmē, ka skrienam krosu vai vingrojam ar hantelēm. Mēs «strādājam ar galvu», veicinot atmiņu un sīko motoriku. Mācām runāt. Profesionāļu komanda, savstarpēji sadarbojoties, izvērtē, kas kuram visvairāk vajadzīgs. Citreiz cilvēku namā ienes ļoti vārgu uz rokām. Mums jau šķiet, ka būs jāsniedz pēdējo dienu aprūpe, bet viņš atlabst, nāk grupā, darbojas. Tas aizkustina līdz pat asarām,» teic I.Jansone.
Filiāles vadītāja piebilst, ka namā notiek arī īstas sporta dienas. Tāpat klienti nāk kopā kulinārijas nodarbībās, kur katrs rāda, ko mājās raduši, dalās pieredzē un cits citu pamāca. Vecīši, kā viņus mīļi dēvē aprūpētāji, arī preses apskatos aktīvi seko līdzi jaunākajiem notikumiem, klausās lasījumos, priekšroku dodot pasaku grāmatām, un, ja noskaņojums pavisam jestrs, uzdzied karaoki.
Krievu un latviešu televizori
Tas viss tiek rīkots, lai cilvēki justos kā mājās, jo dzīvesstāsti, ar kādiem klienti (desmit no Kalnciema, pārējie no teju visiem Jelgavas novada pagastiem ar Sociālās pārvaldes nosūtījumu un tikai četri tā saucamie komercklienti, par kuriem maksā tuvinieki) ierodas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā, ir visnotaļ smagi, atzīst vadītāja.
«Visgrūtāk ir tiem, kuru bērni miruši, un viņi palikuši pavisam vientuļi. Ir arī alkohola problēmas vai nu pašiem, vai pieaugušajiem bērniem, kas nodzer savu vecāku pensijas, liekot viņiem dzīvot badā un netīrībā,» ieskicē I.Jansone. Viņa stāsta, ka arī pierašanas jeb adaptācijas posms parasti ir ļoti smags, jo tikai aptuveni viens procents šeit ierodas ar domu, ka dzīvos pansionātā un vēlas saņemt šo pakalpojumu. Pārējiem vides un ierastā dzīvesveida maiņa sagādā lielas grūtības, tāpēc darbinieki pirmos trīs mēnešus jaunajiem klientiem pievērš pastiprinātu uzmanību, iedrošinot un apčubinot viņus. «Reizēm šķiet – ienākusi kašķīga tante, kura vien taisa problēmas, bet patiesībā nespēj adaptēties, tāpēc pievērš sev uzmanību,» raksturo filiāles vadītāja, piebilstot, ka speciālisti izstrādājuši īpašu veidlapu, kas ļauj sekot līdzi, kā klients pirmajā laikā jūtas, un saprast, kā palīdzēt. Dažkārt rodas arī sadzīvošanas grūtības, jo lielākoties klienti istabiņās mīt pa diviem, trim vai četriem. «Tās ir kā kopā sabērtas puzles, kas jāsaliek, lai visiem būtu labi, jo raksturi ir tik dažādi. Ja pilnīgi neko nevar mainīt, mēģinām pārliecināt, ka citam cits jāpieņem un jāmīl. Kā ģimenē, kur ir gan prieks, gan dusmas. Tāpēc arī neraizējamies, ja reizēm vecīši pastrīdas,» sadzīves pusi atklāj vadītāja, norādot, ka vienīgie aizliegtie ir starpnacionālie un politiskie strīdi. Tāpēc, ņemot vērā, ka centrā ir dažādu tautību cilvēki, piemēram, pastāv atsevišķas «latviešu» un «krievu» televizoru telpas.
Tuvinieki ciemos nesteidzas
«Parasti klienti mūsu namā ienāk bēdīgi, bet mēs vēlamies panākt, lai viņi sāktu smaidīt un priecāties. Gribam, lai cilvēki justos vajadzīgi, nevis pamesti un kā ielikti «Emīla nedarbos» redzētajā nabagmājā. Svarīgi atrast dzīvei jēgu. Tāpēc, piemēram, pirms Ziemassvētkiem kopā taisām kartītes, ko dāvinām pašvaldības darbiniekiem,» emocionālo vajadzību, kas piemīt ikvienam cilvēkam, bet īpaši senioriem, min I.Jansone.
To ļoti palīdzētu piepildīt arī fiziska klātbūtne, tomēr tuvinieki nesteidzas apciemot savus piederīgos. «Trešo gadu maijā piedalāmies atvērto durvju jeb viesu dienā. Klienti tam ļoti gatavojas, taisām priekšnesumus, taču, lai gan visus apzvanām, neviens radinieks šajā dienā nav ieradies un arī citās tas notiek diezgan reti. Būtu patīkami, ja viņi saviem piederīgajiem kaut piezvanītu,» atsaukties mudina filiāles vadītāja. Kamēr tas pieklibo, cik vien iespējams, cenšas pati 26 darbinieku lielā saime. Tāpat tiek organizēta garīgā aprūpe, ko tiem, kas vēlas, nodrošina Kalnciema Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca. Lai būtu kā mājās, par ko darbiniekiem kā par nepieciešamo domāšanas un darbības virzienu atgādina arī simboliskie atslēgu piekariņi ar mājas siluetu. ◆
