«Latvijas skolas somas» mērķis ir panākt, lai ikviens bērns neatkarīgi no dzīvesvietas un finansiālajām iespējām spētu iepazīt Latvijas dabu un kultūru.
Aptuveni 13,5 miljoni eiro – šāda summa iniciatīvā «Latvijas skolas soma» atvēlēta skolēniem, lai no 2018. gada septembra sniegtu iespēju ikvienam klātienē izzināt Latvijas dabas un kultūras vērtības, kā arī iepazīties ar zinātniskajiem sasniegumiem un uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, ziņo Latvijas valsts simtgades birojs.
Šķēršļi – biļešu cenas un transporta izdevumi
Integrētās mācību programmas izveidei, kā arī transporta un ieejas biļešu segšanai piecu gadu laikā paredzēts tērēt 40 procentu no valsts simtgadei plānotā papildu finansējuma, kas šo iniciatīvu padara par lielāko dāvanu Latvijas Republikas nozīmīgajā jubilejā, norāda birojs. Aprēķināts, ka ik gadu katram skolēnam šim mērķim pienāksies 17 eiro. Šo finansējumu atbilstoši skolēnu skaitam plānots novirzīt pašvaldībām.
«Pērn veiktais apjomīgais pētījums apliecināja, ka piektā daļa Latvijas skolēnu gada laikā nav bijuši nevienā kultūras un novadpētniecības pasākumā ārpus savas skolas. Par lielākajiem šķēršļiem kultūras, dabas mantojuma un citu sasniegumu izziņā tika atzīti transporta izdevumi un biļešu cenas. Turklāt līdz šim ārpusklases aktivitātes, tajā skaitā kultūras un vēstures iepazīšana lielā mērā bija atkarīga no pedagoga zināšanām vai iniciatīvas līmeņa. «Latvijas skolas soma» risinās minētās problēmas, nodrošinot finansējumu un piedāvājot metodiski precīzu, izglītojošu skolēniem apmeklējamo notikumu klāstu,» min Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.
Jāizvērtē kultūras iestāžu kapacitāte
«Lai gan 17 eiro skolēnam gadā nav īpaši daudz, protams, priecāsimies par katru papildu iespēju iepazīt Latvijas kultūru un vēsturi,» «Latvijas skolas somas» iniciatīvu atzinīgi vērtē Jelgavas novada Sesavas pamatskolas direktore Ināra Nikolajeva. Viņa stāsta, ka ekskursijās skolēni brauc diezgan bieži. «Katra klase izvēlas maršrutu, izpēta, ko grib apskatīt, un atgriežoties noteikti pastāsta citiem. Mums ir izveidojusies arī ļoti laba sadarbība ar vecākiem. Ņemam viņus līdzi, kā arī meklējam mecenātus un dažādas projekta iespējas, lai skolēni varētu braukt un redzēt pēc iespējas vairāk,» atklāj direktore, piebilstot, ka lielākoties audzēkņi dodas mācību ekskursijās. Taču arī kultūras pasākumi netiek atstāti novārtā. Piemēram, ik gadu tiek izraudzīta viena labākā klase, kurai skola apmaksā teātra apmeklējumu. Ar izrādēm un koncertiem mākslinieki viesojas arī izglītības iestādē.
Projektā ļoti būtiski būtu izvērtēt arī kultūras iestāžu kapacitāti, vērš uzmanību speciālisti. «Muzeja apmeklējums ir jauna pieredze. Ļoti gribētos, lai māksla kļūtu par jebkura jauna cilvēka augšanas procesa sastāvdaļu. «Latvijas skolas soma» veicinās biežāku arī muzeja apmeklējumu. Tas ir ārkārtīgi vērtīgi, taču jāatzīst, ka lielā interesentu skaita dēļ esam bijuši spiesti apmeklētājiem, tostarp skolēnu grupām, atteikt vai lūgt gaidīt rindā mēnesi uz priekšu,» piemēram, min Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Piektdaļa skolēnu nepiedalās
Apkopojot vairāk nekā 670 valsts, pašvaldību un nevalstisko kultūras institūciju informāciju, izkristalizējās, ka kopumā kultūras piedāvājums ir plašs, bet tas ļoti nevienmērīgi pārklāj dažādas mākslas un kultūras nozares. Vismazākais piedāvājums patlaban ir no koncertorganizācijām un teātriem, kā arī dizaina, arhitektūras un dejas jomām, turklāt vēl mazāk ir tieši pusaudžu auditorijai piemērotu. Savukārt vairāk nekā 170 skolu atbildes Latvijas Kultūras akadēmijas veiktā pētījumā apliecina – arī pašreizējā piedāvājuma izmantošana ir nesistemātiska un nekoordinēta, bieži vien atkarīga no skolotāja zināšanām vai iniciatīvas līmeņa, jo nav skaidra uzdevuma, ka kultūras un vēstures iepazīšana darbībā ārpus klases ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Kā šķērslis parādās arī finanšu nepietiekamība. Tas kopā rada noteiktu skolēnu grupu diskrimināciju. Vairāk nekā 20 procentu skolēnu mācību gada laikā nav piedalījušies nevienā ar kultūras un novadpētniecības iepazīšanu saistītā pasākumā ārpus skolas.
Lai varētu nodrošināt integrētu mācību procesu, nepieciešams radīt daudzveidīgu izglītības programmu atšķirīgiem vecumposmiem. Jaunu pakalpojumu izveidei šomēnes izsludinās Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursu tādu profesionālu mazo formu skatuves mākslas (teātra, mūzikas, dejas, cirka, vairāku jomu apvienojuma) projektu radīšanu, kas vērsti uz bērnu un jauniešu auditoriju.
Avots: Latvijas valsts simtgades birojs
