Ķīnieši cilvēka likteni un raksturu nosaka pēc Mēness un tā cikla, nevis pēc Saules un Zodiaka, kā to pieņemts darīt pie mums.
Ķīnieši cilvēka likteni un raksturu nosaka pēc Mēness un tā cikla, nevis pēc Saules un Zodiaka, kā to pieņemts darīt pie mums. Tā kā Mēness cikls sastāv no 12 Mēness gadiem, tad katram no tiem atbilst savs dzīvnieks. Vēsture stāsta, ka Buda Jaungada priekšvakarā sasaucis visus dzīvniekus, lai apbalvotu par paklausību, tomēr ieradušies tikai 12. Lai pateiktos, Buda katram uzdāvinājis savu gadu. Ķīniešu jaunais gads sākas vēlāk nekā eiropiešu, un tas saistīts ar Mēness fāzēm. Parasti tas sākas janvārī vai februārī. Ķīniešu astrologi uzskata, ka cilvēka gudrība, muļķība, spēks vai vājība, ļaunums vai labsirdība ir atkarīgi no dzīvnieka, kas pārvalda viņu dzimšanas gadu. Mēness gadi seko tādā secībā, kādā dzīvnieki nonākuši pie Budas. Pirmā bijusi Žurka, tad Vērsis, Tīģeris, Kaķis, Drakons, Čūska, Zirgs, Kaza, Pērtiķis, Gailis, Suns, un visbeidzot Cūka.
Gada sākumā pavadīsim Zirga un sagaidīsim Kazas gadu. Pēc ķīniešu ticējumiem, Kazas liktenis un dzīve ir atkarīga no tā, kādās ganībās tā ganās. Kazas, kuras ganās labos ganību laukos, ir labsirdīgas, devīgas, gatavas dalīties pat ar pēdējo maizes kumosiņu. Kazas, kuras ganās pieticīgās ganībās, vienmēr ir neapmierinātas ar savu likteni un dzīvi. Viņas grūti nopūšas un ar neslēptu skaudību raugās uz kaimiņu lauku, un viņām liekas, ka barība tur ir labāka, zāle zaļāka un saule spožāk spīd.
Lai Kazas gadā mēs vienmēr ganītos leknās pļavās!