Jaunākie pētījumi liecina, ka miega nepilnība agrā vecumā vēlākos gados veicina gan uzvedības, gan veselības traucējumus, tajā skaitā nervozitāti, grūtības koncentrēties, paaugstinātu asinsspiedienu, tuklumu, galvassāpes, diabētu un depresiju. Savukārt bērniem, kuru miega stundu skaits atbilst ieteikumiem, ir veselīgāka imūnsistēma, labāka uzvedība, atmiņa, kā arī garīgā veselība.
Lai spētu iemigt pats
Par jaundzimušajiem svarīgi zināt, ka viņi gulēs apmēram 16 stundu diennaktī, pamostoties vienīgi, lai paēstu vai ja autiņi ir slapji. Tāpat viņiem ir ļoti neregulārs gulēšanas cikls – līdz sešu mēnešu vecumam tikai vienas līdz divu stundu garumā.
Lai jaundzimušajam veicinātu normālāku gulēšanas rutīnu naktī, dienas laikā ieteicams runāties un spēlēties ar mazuli, pagarinot viņa laiku nomodā. Ar laiku bērniņš gulēs mazāk pa dienu, bet vairāk naktī. Sešu mēnešu vecumā zīdainis jau gulēs cauru nakti un diendusu tikai divas vai trīs reizes. Ja naktī mazais jāpabaro vai jāapmaina autiņi, dariet to mierīgi, klusumā pie mazas gaismiņas. Nespēlējieties ar bērnu.
Kad mazais sāk miegoties, bet vēl ir nomodā, ieteicams viņu ielikt šūpulī. Tas veicinās to, ka bērniņš spēs iemigt pats, arī pamostoties naktī. Iemidzinot bērniņu, šūpojot vai turot rokās līdz iemigšanai, situācija kļūs grūtāka – viņam radīsies atkarība no šī procesa, un vecākiem nebūs miera.
Ja zīdainis naktī sāk raudāt, pagaidiet pāris minūtes, lai redzētu, vai viņš pats atkal iemigs. Šķaudīšana, žagas, pinkšķēšana ir normāli miega trokšņi. Nav tūlīt jāskrien pie mazuļa. Arī raudāšana un nemiers bieži vien norāda, ka bērns ir gatavs drīzumā iemigt. Ja zīdainis tomēr tupina raudāt, vajadzētu viņu apskatīt, nepastiprinot gaismu, nespēlējoties un neņemot rokās. Ja raudāšana nerimst, bet aug, jādomā, vai nu viņam gribas ēst, autiņi slapji vai mazais apslimis.
Ievērot diendusu ciklu
Ja zīdainis pa dienu sāk žāvāties, berž acis vai kļūst nemierīgs, tas parasti norāda, ka pienācis laiks diendusai. Ilgi niķojoties, zīdainis būs pārguris – būs grūtāk dabūt viņu pie miera. Ja zīdainis sešu mēnešu vecumā daudz reižu guļ diendusu, viņš būs nemierīgāks naktīs, tāpēc vajadzētu izmainīt ciklu – katru dienu pamazām pagarināt laiku starp diendusām. Tā katra diendusa būs garāka, gulēšanas reizes izretināsies, un mazulis naktīs gulēs dziļāk un mierīgāk.
Vēl ir vajadzīga rutīna un rituāls, lai mazais gulētu labāk. Ieteikums ir stingri ievērot diendusu laikus. Pārmērīga gulēšana vēlu pēcpusdienā panāks to, ka naktis būs trauksmainas. Tāpat būtu ieteicams guldināt bērniņu pa dienu un nakti tajā pašā šūpulī, lai viņš refleksīvi noskaņotos uz miegu.
Krūts barošana samazina pēkšņās nāves risku
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (ZPNS) ir neizskaidrojama veselīga zīdaiņa (līdz 12 mēnešu vecumam) pēkšņa nāve miega laikā. Cēlonis asociējas ar tām zīdaiņa smadzeņu šūnām, kuras kontrolē elpošanu un mošanos no miega. Ja guļoša zīdaiņa elpceļš nonāk saskarsmē ar matraci, sedziņu, šūpulī atrodošos spilvenu vai rotaļlietu, zīdainim smadzenēs iestājas tā saucamais niršanas reflekss, kura rezultātā elpošana apstājas. Tāpēc zīdaiņa guļas stāvoklim šūpulī obligāti jābūt uz muguras. Guldināšana uz sāniem arī ir liels risks, jo no šīs pozīcijas zīdainis var novelties uz vēdera.
Lai gan simtprocentīgi ZPNS gadījumus nevar novērst, iespējams mazināt tā risku. Pie tiem pieder arī gulēšana vienā gultā kopā ar vecākiem vai gulēšana uz mīksta, izgulēta matrača. Segas vietā vajadzētu lietot aizpogājamu vai ar rāvējslēdzēju aizvelkamu viengabalainu pidžamu vai maisiņu. Svarīgi mātei grūtniecības laikā atmest smēķēšanu un pēc dzemdībām arī mājās obligāti nevienam nesmēķēt. Neņemt mazuli jūsu gultā, kad esat ļoti noguruši vai lietojat zāles, kas veicina iemigšanu. Krūts barošana vismaz līdz sešu mēnešu vecumam pazemina ZPNS risku par 50 procentiem.
