Cienījamie lasītāji, cerēsim, ka Dievs būs žēlīgs tam, ko šajās Saeimas vēlēšanās esam nolēmuši.
Cienījamie lasītāji, cerēsim, ka Dievs būs žēlīgs tam, ko šajās Saeimas vēlēšanās esam nolēmuši. Dzīve ies uz augšu. Nedēļas sākumā uz ātru roku veicām anonīmu vēlēšanu aptauju «Zemgales Ziņu» un «Novaja gazeta» redakcijā. Izrādījās, ka mūsu darbinieki gatavojas balsot par Tautas partiju, Pirmo partiju, «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, kaut kas tika Sociāldemokrātiskajai labklājības partijai, «Latvijas ceļam» un «Jaunajam laikam», pārējie minēti mazāk vai arī nemaz.
Viedokļus tas kaut kādā mērā, protams, atspoguļo, bet vai šis mērs nevarētu būt pilnīgāks? Krievzemē senajā Novgorodā, piemēram, arī bijusi sava veida demokrātija. Svarīgās lietās cilvēki balsojuši … par savu viedokli bļaujot. Par kuru problēmas risinājumu bļaušana bijusi stiprāka, tas arī atzīts par labāko.
Un zināma taisnība tiem senkrieviem ir. Piemēram, mēs taču varētu kādā interaktīvā aptaujā nodot savu balsi, piemēram, pret badu Etiopijā. Pēc maza brītiņa, iejūgušies ikdienas rūpēs, mēs varbūt par šo aptauju jau būtu aizmirsuši un diez vai kaut ko darītu, lai afrikāņiem klātos labāk. Cita lieta, ja ar kādu balsošanu varētu izšķirt mūsu personīgo atalgojumu, nodokļus u.tml. Tādas lietas prātā virmotu ne pa jokam, un senās Novgorodas apstākļos te gan izbļautos, cik spēka. Tā arī tagad mūsu Saeimas, tāpat pašvaldību vēlēšanās tu dažkārt balso «gariem zobiem», tikai pilsoņa pienākuma jūtu vadīts. Turpretī citam varbūt tā pozitīvā bilde ir krietni skaidrāka, un viņš balsotu ar visu savas sirds degsmi. Bet vēlēšanu biļetens jau to neatspoguļo. Gan dedzīgais, gan tas, kuram «garie zobi», ir devuši katrs vienu balsi. Bet kāpēc vēlēšanu biļetens nevarētu būt citādi veidots? Mēs varētu dot sevis izvēlētajām partijām punktus – vienu, divus, trīs vai varbūt kā tagad skolā – labākajā gadījumā desmit. Piemēram, es šajās vēlēšanās nobalsotu par partiju «Visus aiz restēm!», taču dotu tai tikai vienu punktu, jo tomēr kaut kur dvēselē šaubītos par savas izvēles pareizību. Nākamajās vēlēšanās es, cerams, būtu kļuvis gudrāks un nobalsotu par paša izveidotu jaunu partiju ar 10 punktiem. Lai tad man nāk pretī desmit šaubīgie, kas būs vārgi ar vienu punktu balsojuši par politiskajiem konkurentiem!
Atceros, manis piedzīvotajos miera laikos padomju armijā pieredzējušiem vīriem bija tāds nerakstīts likums: «Kad situācija neskaidra, liecies gulēt!» Gribētos cerēt, ka nu tomēr visi būs izgulējušies un sapratuši, ka esam ieguvuši neatkarību, bet ne neatkarību no politiķiem.
