Teju klāt rudens, ražas novākšanas laiks. Kuru katru nakti mūs var pārsteigt salnas.
Teju klāt rudens, ražas novākšanas laiks. Kuru katru nakti mūs var pārsteigt salnas. Kā rudens veltes labāk saglabāt ziemai, ko darīt, ja dārzeņi pamanījušies apsalt, un, kā panākt, lai ziemā galdā tiktu celti tikpat kraukšķīgi, stingri un garšīgi gurķīši kā vasarā, atbildes sniedz dažādi padomi, kas sevi attaisnojuši gadu no gada.
Sīpolu apdūmošana
Sīpoli jāvāc, kad loki dzeltē un sāk veldrēties. Ja nokavē īsto laiku, sīpoli mitrumā var “aizmirst”, ka jāgatavojas miera periodam, un sāk dzīt jaunas saknītes. Šādi tie slikti glabājas. Sīpoli jāvāc saulainā laikā un maksimāli ilgi jāžāvē saulē, jāuzmana no rasas un salnām. Lakstus pirms žāvēšanas ieteicams nogriezt, tomēr atstājot 10 cm garus, lai nepiekļūtu infekcija. Pēc kaltēšanas sīpolus vēl pažāvē sausā mēreni siltā vietā, ļoti labi ir mājas bēniņi. Lai aizkavētu bojāšanos, tie regulāri jāpārskata un bojātie jāatlasa. Novāktos sīpolus vēlams ik pa laikam apdūmot, lai tie tik drīz nesāktu dīgt. To var darīt ar dūmu sveci apmēram stundu. Šādi profilaktiski apstrādāti sīpoli glabāsies ilgi. Ziemā tie jātur sausā vietā, kur viegli piekļūst gaiss. Ja ziemā sīpoli sasaluši, nemēģiniet tos atkausēt siltumā. Tikai dažus grādus siltā vietā tie pamazām atkusīs. Ja sīpoli nebūs pārāk cietuši un kļuvuši mīksti, tos varēs lietot uzturā.
Laiks ķiplokiem
Pēdējais laiks novākt arī ķiplokus. Tas jādara, kad dzeltē laksti un ķiploki pilnībā izziedējuši. Lai tie labāk uzglabātos, speciālisti novērojuši, ka ķiploki vācami vecā mēnesī. Tāpat kā sīpoliem, arī šai kultūrai pēc novākšanas ļoti svarīga ir apžāvēšana. Pēc izraušanas no zemes nedauziet galviņas vienu pret otru, bet ar roku viegli nobrauciet zemi. Lai ķiploki ātrāk žūtu, tie jānomazgā un jāapgriež saknes. Žāvējot lakstus var atstāt, bet var arī nogriezt ne pārāk īsus. Uz ziemu ķiploki jānovieto labi vēdināmās pažobelēs, un tur tie jānotur vismaz mēnesi, lai miza paliek čaukstoša. Ja ķiploks sāk pelēt, tas nozīmē, ka telpa netiek pietiekami vēdināta. Galviņas jāglabā vienā kārtā.
Tūlīt būs āboli un bumbieri
Šogad dabas māte mūs nelutina ar bagātīgu ābolu un bumbieru ražu. Šur tur tā gan padevusies, tādēļ būtiski ir augļus savlaicīgi novākt un uzglabāt ziemai.
Ja rāmā laikā no koka pa vienam krīt āboli vai bumbieri, skaidrs, ka jāvāc arī pārējā raža, jo augļi ir gatavi. Galvenais, kas par to signalizē, ir mizas krāsas maiņa. Tā kļūst gaišāka, pārņemot nedaudz dzeltenīgu nokrāsu. Brūnas kļuvušas arī ābolu un bumbieru sēkliņas. Augļus lasa no koka ar rokām, nesaspiežot tos, un liek koka kastītēs plānās kārtās. Pa vidu kārtām var iebērt sausas rupjas zāģu skaidas. Uzglabā vēsā, tumšā pagrabā.
Ar kātiņiem ūdenī
Gurķu ražas laiks tuvojas beigām. Daudzas saimnieces to krājumus jau sagatavojušas, bet citas vēl tikai grasās to darīt. Vismaz pāris nedēļu gurķus svaigus uzturēs un no savīšanas pasargās, ja no lauka tos norausiet, atstājot apmēram 10 centimetru garu kātiņu. Vislabāk lēzenā bļodā ieliet aukstu ūdeni un ar kātiņiem ūdenī gurķīšus vienu pie otra sarindot stāvus. Jo biežāk nomainīsiet ūdeni, jo ilgāk tie saglabās svaigumu.
Lielie gurķi arī der
Tā kā gurķu raža drīz beigsies, dārzā noteikti būs atrodami pārauguši un ļoti lieli gurķi, ko marinēt nebūtu labi, bet ārā sviest arī žēl. No tiem var gatavot salātus ziemai, ko uzglabā burkās. Tos nomizo, sagriež kā salātus un pārkaisa nedaudz ar cukuru vai medu, pievieno ēdamkaroti citrona sulas, mazliet kanēļa un ingvera. Atstāj uz diennakti, lai iestāvas. Nākamajā dienā sulu nolej, uzvāra un lej virsū salātiem, kas jau salikti burciņās. Litra burciņas apmēram pusstundu pasterizē 75 grādu temperatūrā. Aizvāko un uzglabā vēsā vietā. Līdzīgi var gatavot gurķu un tomātu salātus.
Sinepju pikantums
Ja vēlaties pamēģināt kaut ko neparastu, varat izmēģināt gurķīšus sinepju marinādē. Tas gan prasīs ilgāku laiku un lielu saimnieces pacietību.
Vidēja lieluma gurķus nomazgā, nomizo un uz divām dienām atstāj traukā, pārkaisītus ar sāli. Pēc tam tos noslauka un kārto burkās, kurās pa vidu liek svaigas upeņu lapas, diļļu gabaliņus, mazos sīpoliņus, baltos pipargraudiņus, žēlot nevajag ķiplokdaiviņas, sinepju sēklas, izskatam un garšai var pievienot sagrieztu sarkano piparu, dzelteno papriku. Tad uzvāra vīna etiķi, atdzesē un pārlej gurķiem. Burkai virsū liek marles gabaliņu ar divām tējkarotēm sinepju graudiņu, kas iemērcas šķidrumā, un uzliek vāciņu. Apmēram pēc nedēļas, šķidrumu vēlreiz nolej, uzvāra un atkal pārlej gurķīšus. Karstus aizvāko un glabā pagrabā.
Sīpolgurķīši burkās
Aizvien vairāk parādās recepšu, kas ļauj dārzeņus sagatavot ziemai, tos nekarsējot, bet uzvārot tikai marinādi. Šādi var pagatavot arī sīpolgurķīšus. Svaigus dārzeņus nomazgā, pāris reižu pārlej ar vārošu ūdeni. Marinādei uz litra burku ņem litru ūdens, divas ēdamkarotes sāls (bez kaudzes) un vienu karoti cukura, uzvāra un atdzesē. Šķidrumam pievieno divas ēdamkarotes etiķa esences. Izkarsētā burkā liek sīpolu gredzenus, ķiploku daiviņas, mārrutka gabaliņu, sarkano piparu, gurķīšus, zaļumus, upeņu un ķiršu lapas, virsū uzlej iepriekš pagatavoto marinādi, burku aizvāko un apgāž otrādi.
Izsmalcinātai gaumei
Ja ir laiks, pacietība un dārzā daudz mazu gurķīšu, izmēģināt var īpašos izsmalcinātos gurķīšus. To pagatavošana arī ir specifiska.
Dārzā salasa mazus, nebojātus gurķīšus, katru ietin upeņu lapās (lai tās nevērtos vaļā, apsien ar diegu). Gurķus kārto burkā, virsū liekot estragonu, notīrītas svaigas mārrutku saknes, sasmalcinātus ķiploka gabaliņus un asās sarkanā pipara strēmeles.
Tad gatavo uzlējumu. Uz litru novārīta ūdens ņem divas ēdamkarotes sāls un 200 mililitru spirta. Izmantojot degvīnu, ūdeni var ņemt mazāk. Rūpīgi samaisa un uzlej uz gurķiem. Burku aizvāko un nekarsē. Uzglabā ļoti aukstā pagrabā. Tie būs kraukšķīgi, svaigu garšu un košu krāsu. Labi izsmalcinātie gurķīši uzglabāsies koka muciņā, tikai tās vākam jābūt ļoti stingri noslēgtam.
Var ar aspirīnu, bet vai vajag?
Zinu kādu saimnieci, kas gurķus ziemai gatavo tikai ar aspirīnu. Ne jau tādēļ, ka tā būtu vieglāk, bet tāpēc, ka ģimenes vīrieši tos atzinuši kā garšīgākos. Gurķi tiek nomazgāti un kārtoti tīrās trīslitru burkās, pa vidu liekot melnos piparus, lauru lapas, dilles, upeņu un ķiršu lapas, ķiplokdaiviņas, kā arī burkā tiek iemestas divas ripiņas aspirīna un uzlieta pusotra ēdamkarote etiķa esences. Tikmēr uz plīts vārās marināde, kas gatavota, uz trīslitru burku ņemot divas ēdamkarotes sāls un vienu – cukura. Kad šķidrums uzvārījies, to karstu lej gurķu burkās un aizvāko. Apgriež otrādi, un burkas uz dažām dienām apsedz ar siltu pārklāju, lai gurķi labāk ieskābtu. Tie ir kraukšķīgi un garšīgi.
Daudziem cilvēkiem ir aizspriedums pret aspirīnu, jo tas tomēr ir ķīmisks preparāts, kas tiek lietots medicīnā. Arī dietologs Atis Tupiņš uzskata, ka aspirīns ir medikaments, nevis palīgs virtuvē. Pārāk bieži uzturā lietots, tas var veicināt kuņģa čūlas rašanos. Arī citus marinējumus, kas gatavoti, lietojot etiķi un esenci, uzturā nevajadzētu lietot katru dienu, bet pa gabaliņam apetītes un gremošanas procesu rosināšanai. Vislabāk ēst svaigus gurķus, kuros ir gan minerālvielas, gan vitamīni, gan tik vērtīgā gurķu sula.
Esences vietā citas skābes
Kuņģa slimniekiem un maziem bērniem nebūtu ieteicami konservējumi, kuros bagātīgi izmantota etiķa esence. Par to vērtīgāks un ne tik stiprs ir vīna etiķis, maigāks ir ābolu etiķis, tiesa, tas gan būs vajadzīgs krietni vairāk, piemēram, gatavojot pusotru litru marinādes, pielej 15 ēdamkarošu ābola etiķa. Veselībai vēl labāka būs cidoniju, jāņogu vai citronu sula. Arī garša un krāsa konservējumiem būs daudz neparastāka. Uz apmēram litru marinādes etiķa vietā lej 2,5 glāzes tīras jāņogu sulas (garšīgāka būs tā, kas spiesta no gaišajām jāņogām), divas glāzes citronu sulas vai pusotru glāzes cidoniju sulas.
