Pēdējā mēnesī vairāku jelgavnieku prātus nodarbina naudas atgūšanas iespējas no SIA «Sākumpunkts» un «Milbarts».
Pēdējā mēnesī vairāku jelgavnieku prātus nodarbina naudas atgūšanas iespējas no SIA «Sākumpunkts» un «Milbarts». Abas firmas piedāvāja darbu mājās un iekasēja drošības naudu par izejvielām, bet pēc tam darba ņēmējus gaidīja slēgtas durvis.
Kāds jelgavnieks šajā pasākumā ieguldījis vairākus simtus latu. Taču viņš nepiekrīt, ka tā bijusi akla lētticība. Pirms spēris izšķirīgo soli un iemaksājis darba devējam drošības naudu, vīrietis apmeklējis atbildīgas valsts iestādes, lai ievāktu par SIA «Sākumpunkts» iespējami plašākas ziņas.
Nodrošināšanās izrādās veltīga
Informācijas apjoms ne reģionālajā darba inspekcijā, ne Valsts ieņēmumu dienesta vietējā nodaļā viņu īsti nav apmierinājis. Saņemtās ziņas bijušas ļoti vispārīgas. Taču nostāja pret šādām darba iespējām nav bijusi noliedzoša.
Darba ņēmējs runājis arī ar policijas ekonomisko noziegumu grupas pārstāvjiem. Pirms tam vīrietis izrādījis interesi par peļņas iespējām, ko piedāvājuši neko neizsakošu abonenta kastīšu īpašnieki. Saņemtās atbildes bijušas pat vairāk nekā aizdomīgas. Taču policijā, norādot uz acīmredzamu krāpniecību, izrādījies, ka ar to nepietiek, lai sekotu reāla rīcība. Kamēr firma darbojas un ievāc no cilvēkiem naudiņu, tikmēr vēl neko nedrīkst darīt. Bet tiklīdz tā savu darbību izbeidz, var izrādīties jau par vēlu, «Ziņām» teica vīrs, kas centies nodrošināties pret tā saucamo «iegrābšanos», taču galu galā iekritis. Nu vairs nepalīdzot pat kādreizējā saukļa «Cilvēki, esiet modri!» ielāgošana.
Nepieciešamas izmaiņas likumos
Uz jautājumu, kas būtu jādara, lai cilvēki tomēr būtu pasargāti no krāpniecisku firmu negodīgajiem mērķiem, policijas ekonomisko noziegumu grupas priekšnieks Aigars Adata teica, ka esot vienisprātis ar A.Kreitusu. Proti, tas ir augstāka, likumdevēju kompetences, līmeņa jautājums, jo bez izmaiņām likumdošanā par reālām iespējām ietekmēt situāciju esot grūti runāt. Arī SIA «Sākumpunkts» sakarā pārbaudes notikušas līdz ar mājražotāju darba uzsākšanu. Tās, kā arī pieejamā informācija Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā likumdošanas ietvaros nav liecinājusi par krāpniecisku nolūku.
Iespējamā izeja var būt čiks
Reģionālās valsts darba inspekcijas priekšnieks Valdis Dūms piekrita, ka jautājums par krāpniecisku firmu izskaušanu ir visai sarežģīts. Viņš no savas puses norādīja, ka, iespējams, bez Valsts uzņēmumu reģistra varētu ieviest uzņēmumu papildus reģistrēšanos Valsts darba inspekcijā. Protams, tas nozīmē papildus birokrātiju, bet tādējādi vēl pirms firmas darbības uzsākšanas inspekcija varētu iepazīt konkrēto ražotni vai vietu un pārliecinātos par to, ko cilvēki tur īsti darīs un kas viņus sagaida. Taču arī tā varētu nebūt nekāda izeja, jo vizuālo priekšstatu var radīt sazin kādu, bet būtībā čiks vien sanāk.
Jāpaļaujas pašam uz sevi
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Jelgavas nodaļas direktors Jurijs Tereščenko atzina, ka tas ir smags jautājums. Diez vai vispār ir iespējams izveidot pret krāpnieciskām firmām un darboņiem simtprocentīgi drošu sistēmu. VID darbojas likumdošanas ietvaros, kas nepieļauj atkāpes. Gadījumā, ja firmu, kas nule uzsākusi darbošanos pilsētā, VID nodaļā raksturotu kā aizdomīgu vai neuzticamu, tas nozīmētu uzņēmējdarbības bremzēšanu un būtu pietiekams pamats, lai par vietējo nodaļu sūdzētos augstākai instancei.
Līdz ar to darba ņēmējiem nekas cits neatliek kā, ar vēsu prātu izsverot situāciju, paļauties tikai uz saviem spēkiem un nojausmām. Protams, sevišķi uzmanoties gadījumos, kad tiek solīta ātra un fantastiska peļņa, un reizēs, kad darba saņemšanai nākas iemaksāt ķīlas naudu.
