Kļūt par visdinamiskākās attīstības reģionu pasaulē, desmit gadu laikā panākot ASV, – šādu ambiciozu uzdevumu pirms diviem gadiem ES valstu vadītāji izvirzīja Lisabonā.
Kļūt par visdinamiskākās attīstības reģionu pasaulē, desmit gadu laikā panākot ASV, – šādu ambiciozu uzdevumu pirms diviem gadiem ES valstu vadītāji izvirzīja Lisabonā. Tagadējās Eiropadomes uzdevums Barselonā – pārbaudīt, cik tālu Eiropa pavirzījusies, un novākt pēdējos šķēršļus straujai attīstībai.
ES panāks ASV kosmosā
Pašlaik ir divas darbojošās satelītu sistēmas – amerikāņu GPS un krievu GLONASS. Eiropa arī kosmosā vēlas būt neatkarīga no ASV, no kuras pērk pakalpojumus, bet strīdi par kosmosa pavadoņu plānu «Galileo» neļauj to sākt. «Galileo» ir Eiropas Komisijas iniciatīva kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA). Paredzēts palaist 38 mākslīgos zemes pavadoņus, un visas sistēmas izmaksas lēšamas 3,6 miljardus eiro apmērā. Eiropas Komisija vēlas to palaist 2008. gadā, turklāt «Galileo» sistēmai jābūt noderīgai miera misijās (t.i., militāriem nolūkiem).
Kaut arī Eiropas Komisija to uzskata par komerciālu projektu, Lielbritānija, Nīderlande un Vācija uztraucas par izmaksām, kas varētu neatmaksāties. Eiroparlaments uzskata, ka tas nebūs ienesīgs bez privātā sektora piesaistīšanas. Tā kā marts bija pēdējais brīdis finansu piesaistīšanā šā projekta īstenošanai, galotņu apspriedē valstu galvas beidzot apstiprināja «Galileo» projektu, lai kosmosa izmantošanā panāktu ASV.
Francija – ES attīstības bremze
Lisabonas galotņu apspriedē tika izvirzīts mērķis «2010. gadā kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē». Vai ES panāks ASV šeit – uz zemes?
Vai ES ir uz pareizā ceļa? Ne gluži – tā īsi varētu rezumēt Eiropas Komisijas ziņojumu ES valstu vadītājiem un ekonomikas ministriem Barselonas samitā. Gandrīz nemaz – skan Eiropas Reformu centra (CER) sagatavotajā vērtējumā.
Eiropas Komisijas nepadarīto vai laikā nesākto darbu sarakstā ietilpst likumdošanas regulējošās vides vienkāršošana, jaunas kārtības izstrāde valsts pasūtījumam, koptirgus radīšana riska kapitālam un finansu pakalpojumiem, vienota ES patenta izstrāde un gāzes un elektrības tirgus liberalizācija.
Divu gadu laikā gan ir izdevies vienoties par telekomunikāciju pakalpojumiem, interneta plašāku izmantošanu mājsaimniecībās, kaut arī visu skolu pieslēgšana internetam līdz pagājušā gada beigām vēl nav pabeigta. Ir izdevies izveidot pasaulē ātrāko Eiropas pētniecības tīklu, e-komerciju, kas aptver 31 valsti. Ir izstrādāta Eiropas Mazo uzņēmumu harta, kas uzņēmējiem palīdz sākt biznesu.
Kā aprēķināts, ja izdotos īstenot Lisabonā izvirzītos uzdevums, 2010. gadā katrs ES iedzīvotājs kļūtu par 8175 eiro turīgāks. Tomēr līdz mērķim pārspēt ASV ekonomiku vēl ir ļoti tālu. Tālāk par astoņiem gadiem, par ko liecina atšķirīgais darba ražīgums. Jāpiezīmē, ka paplašināšanās šo mērķi attālina vēl vairāk. Eiropas Reformu centra (CER) vērtējumā starp visām 27 nākotnes dalībvalstīm avangardā minētas Zviedrija, Spānija, Lielbritānija un Ungārija, bet atpalicējos – Francija, Vācija un Polija.
Francija grēkāžos ir tikusi tāpēc, ka tā vilcinās atvērt savu gāzes un elektrības tirgu citiem uzņēmējiem, bet vienlaikus tās valsts uzņēmums «Electricite de France» ir pārpircis kompānijas citās valstīs un guvis peļņu no liberalizācijas citur. Tāpēc galvenais Barselonā bija «vienoties par datumu» (R.Prodi), un to arī izdevās – Francijas enerģētikas tirgus rūpnieciskajiem patērētājiem tiks atvērts 2004. gadā. Diemžēl mājsaimnieces vēl nevarēs izvēlēties, no kā iepirkt elektrību, jo Francija nepadevās līdz galam. Arī panāktās piekāpšanās cena bija augsta – ES atteikšanās no dzelzceļa kravu pārvadājumu straujas liberalizācijas.
Dinamiskas attīstības priekšnoteikumi
Jocīgi, ka Barselonā bija jārunā par to, lai dalībvalstis izpildītu to, ko tās jau bija apsolījušas pirms diviem gadiem. Pavelkot svītru zem samita ieguvumiem, var secināt, ka divi gadi gan ir zaudēti, bet nākamie kalpos straujākai attīstībai.
ES agrāk noteiktais mērķis ir radīt 20 miljonu jaunu darba vietu līdz 2010.gadam. Tā izpildē Barselonā pamatā «tika radīts darbaspēks», bet vēl ne darba vietas. Lai atvieglotu darba meklētājiem strādāšanas apstākļus ārzemēs, ES «galvas» piekrita radīt vienotu ES veselības apdrošināšanas karti. Attīstības paātrinājumam vismaz trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) nolemts atvēlēt zinātniskajiem pētījumiem. Strādājošo māmiņu bērniem ir paredzēta dienas aprūpe (bērnudārzi). Nolemts samazināt nodokļus tiem, kas saņem zemu atalgojumu, un paaugstināt vidējo pensionēšanās vecumu no 58 līdz 65 gadiem.
ES paaugstinās arodapmācības un arodizglītības standartus, veicinās interneta plašāku izmantošanu (platjoslu tīklošanu, kad ikviens mājās vienlaikus varēs izmantot telefonu un pieslēgties internetam), kā arī bērniem skolās mācīs divas svešvalodas.
Globalizācijas upuri Barselonas ielās
Policijai, kas Spānijā tik lielā skaitā netika sapulcināta kopš olimpiskajām spēlēm, vajadzēja izmantot asaru gāzi un gumijas lodes pret globalizācijas pretinieku demonstrāciju. Samita pēdējā dienā Barselonas ielās bija izgājuši tūkstošiem demonstrantu, to skaitā zaļie, komunisti, Katalonijas nacionālisti un basku nemiernieki, kas bija trokšņaini, bet miermīlīgi. Viņi protestēja pret dažādām globalizācijas izpausmēm – sākot no eiro un brīvā tirgus un beidzot ar Izraēlas vardarbību un amerikāņiem. «Mēs esam šeit, lai teiktu «nē» Eiropas Savienībai, kas kļūst par globalizācijas modeli un arvien līdzīgāka ASV, atbalstot ieročus un karu,» BBC teica Ada Kolo, demonstrantu pārstāve
Policija iejaucās, kad daži maskās un kapucēs ģērbti jaunieši aizdedzināja atkritumu tvertnes un sāka mētāties ar akmeņiem un pudelēm. Rezultātā – 18 ievainoto, to skaitā septiņi policisti.
