Ikviens laucinieks priecājas, ja klukste gatavojas perēt. Parasti veiksmīgi izšķīlušos cālēnu ir vairāk nekā vanckaru.
Ikviens laucinieks priecājas, ja klukste gatavojas perēt. Parasti veiksmīgi izšķīlušos cālēnu ir vairāk nekā vanckaru. Tomēr prātīgs saimnieks gluži par pilnu neņem pasaulē nākušos cāļus, iekams tie nav tikuši pie apspalvojuma, un arī pēc tam vēl putnu sētu var piemeklēt dažādi apdraudējumi. Sena gudrība māca nesteigties ar cerīgu plānu kalšanu, bet pagaidīt rudeni un tad samierināties ar to, ko Dievs tiešām devis.
Lūk, kādēļ lauku iedzīvotāji smīkņā par dažādajām un biežajām socioloģiskajām aptaujām sakarā ar 20. septembrī paredzamo tautas nobalsošanu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tie paši cāļi vien jau esot…
Patiešām, mūsu valsti varētu salīdzināt ar «kluksti», kas deviņdesmito gadu sākumā izdēto olu tagad intensīvi perē. Inkubācijas periods beigsies 20. septembrī, un tālab valsts institūcijām neciešas uzzināt, kāda ir un kā dažādu faktoru ietekmē mainās sabiedriskā doma vispār un referenduma sakarā, jo īpaši tāpēc, ka Latvijai tā rezultāti būs liktenīgi.
Jūlijā atbalsts ES Latvijā ievērojami samazinājies, secinājuši vadības grupas «Latvija Eiropā» speciālisti. Jūlijā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka par Latvijas dalību ES gatavi balsot 49,6 procenti pilsoņu, salīdzinot ar 57,1 procentiem jūnijā, pret balsotu 34,4 procenti, salīdzinot ar 24,5 procentiem jūnijā, bet atbildi nav varējuši sniegt 15,9 procenti pilsoņu, salīdzinot ar 18,4 procentiem jūnijā. Savukārt no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem – kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem – Latvijas iestāšanos atbalsta 45,1 procents, neatbalsta 38 procenti, bet 16,9 procenti nav snieguši konkrētu atbildi.
Viens no atbalsta samazināšanās iemesliem esot augošā eiroskeptiķu aktivitāte.
Taču par to nebūtu jābrīnās, gluži pretēji – ar šādu aktivitāti bija jārēķinās, ja reiz savu sabiedrību uzskatām par demokrātisku. Un tāda tā tiešām arī ir, ja reiz ir publiskota Sociāldemokrātiskās labklājības partijas (SDLP) vēstule, kura adresēta Valsts prezidentei un Ministru prezidentam un kurā atklāti pausti argumenti, kādēļ šī partija nevēlas Latvijas iestāšanos ES. SDLP vadītāji, piemēram, pauž satraukumu par to, ka 2004. gada valsts budžetā samazināsies sociālās programmas. Tālāk tiek uzdots retorisks jautājums: «Vai ir jēga iestāties ES un maksāt par to milzīgas summas, ja Latvijā nepietiek līdzekļu nākamās paaudzes normālai audzināšanai?»
Tiktāl viss šķiet normāli. Taču, lasot vēstuli tālāk, atkal sastopamies ar «cāļu skaitīšanu», un šoreiz mulsina pavisam citi skaitļi: SDLP aptaujā secināts, ka no 9316 cilvēkiem pret Latvijas iestāšanos ES izteikušies 75,6 procenti, bet par bijuši 21,4 procenti.
Kuri aprēķini ir objektīvāki? Ja ievēro, ka par SDLP jūlijā bija gatavi balsot tikai 0,6 procenti vēlētāju, ja pieņem, ka arī aptaujāti, visticamāk, tika galvenokārt tieši šie cilvēki, tad šaubām nevajadzētu rasties.
Taču jebkuri skaitļi ir tikai un vienīgi prognozes. Un būtu muļķīgi (iespējams, pat noziedzīgi) savu personīgo izvēli pakļaut kaut kādam vairākumam vai mazākumam. Rezultāts var kļūt zināms tikai 20. septembrī. Un, lai tas būtu pēc iespējas pārliecinošs, ikvienam pilsonim – neņemot vērā viņa uzskatus – ir jāpiedalās referendumā neatkarīgi no aptaujām un minējumiem (tie lai paliek politiķiem). Tikai tādā gadījumā «cāļi» var tikt saskaitīti pareizi, līdz ar to – arī izšķirta Latvijas nākotne. Jācer, ka «vanckars» neiznāks.
