Daudzbērnu ģimeņu interešu aizstāvībai Ozolniekos nodibināta biedrība, kas pirmsākumu rod pašvaldībā.
«Kad bija jāizšķiras, kurā pašvaldības komitejā darboties, nosliecos uz sociālo jomu. Man pašai ir četri bērni un vecāki pensionāri. Bērnudārzi, skolas, pulciņi – esam gājuši daudz kam cauri, un tas tiešām nav viegli,» Ozolnieku novada Domes deputāte Amandas, Ugas, Zemgus un Beatrises mamma Dina Tauriņa šķetina darbu pavedienu, kas piesaistījis domubiedrus un aizvedis līdz pašiem savai Ozolnieku novada daudzbērnu ģimeņu biedrībai.
Ekonomē uz veselības
un remontu rēķina
Sākot darbu sociālo jautājumu komitejā, domas par organizāciju daudzbērnu ģimeņu aizstāvībai gan nav bijis. «Sanācām kopā deputāti, sākām runāt, ko gribam izdarīt. Taču pagāja gandrīz gads, līdz sapratām – kamēr nenodibināsim darba grupu, nesāksim rakstīt noteikumus, burties cauri likumiem un piesaistīt juristus, nekas nemainīsies,» atskatās D.Tauriņa.
Viens no pirmajiem darba grupas uzdevumiem bija apjaust situāciju, kādā atrodas novada daudzbērnu saimes, cik to ir un kāda palīdzība būtu visvairāk nepieciešama. Novērojumi liecināja, ka daudzi, lai gan faktiski dzīvo Ozolniekos, deklarējas Jelgavā, kur lielajām ģimenēm ir daudz lielāka pretimnākšana. Piemēram, bezmaksas interešu izglītība, pusdienu un transporta izdevumu pabalsti, ārpuskārta bērnudārzu rindā un citi labumi. Ozolniekos līdz šim sociālā palīdzība daudzbērnu ģimenēm, ja vien tām nepienācās maznodrošinātās vai trūcīgās statuss, īpaši nebija pieejama.
«Vasarā notika aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 60 novada daudzbērnu ģimeņu. Daļā sabiedrības valda uzskats, ka Ozolniekos dzīvo labi situēti cilvēki, kuriem nav nekādu finansiālu problēmu. Taču noskaidrojām – lai gan abi vecāki strādā, viņi ģimenes materiālo stāvokli vērtē kā tikai gandrīz labu. Parasti daudzbērnu ģimenēs ekonomē uz vecāku veselības uzlabošanas un izbraucienu rēķina. Viņi arī neaizraujas ar māju remontiem un nepērk jaunas drēbes. Un šo ģimeņu bērni izaugot paši vairs negrib tos daudzos bērnus,» raksturo D.Tauriņa, piebilstot, ka kopā Ozolnieku novadā dzīvo 216 daudzbērnu saimes un tajās aug 791 atvasīte.
Kompensēs brilles un potes
Jautājot par iespējamo pašvaldības palīdzību, aptauja atklāja, ka vecākus visvairāk interesē brīvpusdienas gan skolā, gan bērnudārzā, kompensācijas par interešu izglītības maksas nodarbībām, palīdzība dzīves apstākļu uzlabošanā un tamlīdzīgi. «Aktuāla ir kompensācija briļļu iegādei un profilaktiskā vakcinācija, jo, piemēram, potes pret ērču encefalītu trim bērniem iznāk ļoti dārgi. Pamatojoties uz aptaujā sniegtajām atbildēm, izstrādājām grafiku. Finansisti sarēķināja, ka mums šo vajadzību apmierināšanai būtu nepieciešami 144 tūkstoši eiro gadā,» stāsta D.Tauriņa.
Tomēr, turpinot diskusijas pašvaldībā, Ozolnieku deputāti nosliekušies, ka brīvpusdienas būtu nepieciešamas visiem skolēniem līdz 9. klasei un bērnudārzniekiem, jo «ar ko sliktāka, piemēram, vientuļā mamma, kas viena audzina divus bērnus». Tāpēc pēdējā Domes sēdē nolemts, ka par pusdienām nebūs jāmaksā 5.–9. klašu skolēniem un visiem pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. Ņemot vērā šo lielo kopējo labumu, daudzbērnu ģimenes samierinājušās ar atbalstu brillēm un potēm, kā arī individuālo mācību piederumu iegādei, pagaidām noliekot malā prasīto kompensāciju par maksas interešu izglītību un specifiska inventāra iegādi mākslā, mūzikā un sportā, kā arī pabalstu mājokļa labiekārtošanai.
Jādomā, vai varēs atļauties
Kad visa informācija bija savākta un izdarīti aprēķini, uz darba grupu tika aicināti paši vecāki. Sapulcē izskanēja, ka būtu nepieciešama organizācija novada daudzbērnu ģimeņu aizstāvībai, kas varētu izteikt viedokli lielāka ģimeņu skaita vārdā, piedalīties dažādos projektos un piesaistīt sponsorus. Dibināšanas sapulcē 11. septembrī savu «jā» sacīja 13 daudzbērnu ģimeņu pārstāvju, cerot tuvākajā laikā sapulcēt krietni lielāku domubiedru pulku. Viņu vidū bija arī Anda Grīnberga no Brankām, kas nonākusi D.Tauriņas vadītās biedrības valdē.
«Iesaistījos, jo nodomāju – arī es esmu piederīga daudzbērnu ģimeņu saimei, lai gan man ir tikai trīs meitas. Citiem ir seši septiņi bērni, un tas jau ir vareni. Zinot, ka bieži vien mums ir jādomā, vai varam atļauties kādu pirkumu vai tomēr atliksim un meklēsim citu risinājumu, gribētu panākt, lai šīm ģimenēm pēc iespējas nekā netrūktu. Centīsimies piesaistīt atsaucīgus sponsorus, piedalīties projektos. Palīdzēšu citiem un arī sev. Tā būs arī iespēja iepazīt citas daudzbērnu ģimenes un atrast jaunus draugus,» savu motivāciju darboties atklāj 7. klases skolnieces Renātes un sešus gadus veco dvīņu māsiņu Dārtas un Danielas mamma Anda. Viņa sevi un vīru Jāni dēvē par cīnītājiem, kaut, lai gan abiem ir darbs (Jānis strādā par projektu vadītāju un pārdevēju būvmateriālu veikalā, bet Anda uzkopj šūšanas darbnīcas telpas) nepārtraukti nākas domāt, kā izgrozīties. Viņasprāt, liels atspaids būtu kompensācija par maksas interešu izglītību, jo, lai gan, piemēram, novada mūzikas skolas maksa vienam audzēknim nav īpaši liela, par trijiem tā trīskāršojas. Tāpat būtu atspaids, ja pašvaldība segtu kaut pusi ceļa izdevumu, ja ģimene tomēr izvēlējusies savu atvasi laist pilsētas skolā. A.Grīnberga min, ka nesen pieteikusies daudzbērnu ģimenes apliecībai jeb Goda ģimenes kartei, kas paredz atlaides dažādiem valsts un privāto uzņēmumu pakalpojumiem Latvijā. «Portālā ievēroju, ka šīs atlaides vairāk attiecas uz pirkumiem, taču gribētu arī kādas atpūtas iespējas, piemēram, visai ģimenei aizbraukt uz Rīgas Zooloģisko dārzu. Ģimenes biļete tur skaitās divi bērni un divi pieaugušie. Taču atpūta mums ir ļoti nepieciešama, jo, pārnākot no darba, vecākiem mājās sākas otra «fronte»,» min daudzbērnu mamma.
Jelgavas novadā
vēl skaita un rēķina
Daudzbērnu ģimeņu intereses Jelgavā pārstāv lielo ģimeņu centrs «Spiets», kā arī atbalsta pašvaldība, piedāvājot ne tikai bezmaksas interešu un profesionālās ievirzes izglītību, skolas pusdienas un braucienus pilsētas sabiedriskajā transportā. Jelgavā deklarētās daudzbērnu ģimenes pretendē arī uz atbalstu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai un nomaiņai, iespēju bez maksas apmeklēt muzeju (pirmsskolas un skolas vecuma bērniem), saņemt vietu bērnudārzā, nekustamā īpašuma atlaides un citu atbalstu. Jelgavas Sociālo lietu pārvalde informē, ka dažāda veida pabalstus saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem saņēmušas 432 ģimenes.
Savukārt Jelgavas novads vēl tikai cenšas «saprast laukumu». «Tikai līdz ar portāla godagimene.lv izveidi un daudzbērnu ģimeņu karšu ieviešanas administrēšanas izpratni Jelgavas novada pašvaldība ir paša ceļa sākumā – apzināt aktuālo daudzbērnu ģimeņu skaitu novadā un pakāpeniski veidot atbalsta sistēmu. Ņemot vērā, ka novads pastāv tikai piekto gadu, vēl nav izteiktas prakses tieši šīs mērķauditorijas atbalsta politikai. Tāpēc vēl nevaram precīzi pateikt, cik šādu ģimeņu ir novadā,» min Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Viņa piebilst, ka 2012. gadā, apstiprinot saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu ieviešanu daudzbērnu ģimenēm, tika apzinātas 247 novadā deklarētas daudzbērnu ģimenes. Visvairāk dzīvoja Jaunsvirlaukas pagastā – 39, Elejā – 30 un Glūdā – 30. ◆
Latvijas Goda ģimenes apliecība
◆ Valsts veidota atbalsta sistēma daudzbērnu ģimenēm, kas reizē kalpo arī par apliecinošu dokumentu, ka ģimenē aug trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem.
◆ Piedāvātās atlaides var izmantot, iegādājoties pakalpojumu kādā no uzņēmumiem, kas piedalās daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmā.
◆ Lai saņemtu Latvijas Goda ģimenes apliecību «3+ Ģimenes karti», jāaizpilda pieteikuma veidlapa interneta vietnē godagimene.lv.
◆ Projektu īsteno uzņēmums «Hannu Pro» un atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds.
