Zemgales attīstības aģentūras nelielais kolektīvs pēc atvaļinājuma dienām jauno darba nedēļu iesāka gandrīz pilnā sastāvā.
Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) nelielais kolektīvs pēc atvaļinājuma dienām jauno darba nedēļu iesāka gandrīz pilnā sastāvā.
Pagājusī nedēļa bija raksturīga ar daudzām aktivitātēm ES struktūrfondu apgūšanā, jo sākusies projektu iesniegšana un izvērtēšana dažādās nacionālajās programmās, kā arī izplatīti aicinājumi piedalīties vairāku ES atbalsta programmu projektu konkursos. ZAA pārstāvēju Finanšu ministrijā notikušajā ES struktūrfondu komunikācijas vadības grupas sanāksmē, šī grupa ir galvenā atbildīgā institūcija par struktūrfondu komunikācijas procesa nodrošināšanu un koordināciju. Kopā ar deviņu ministriju un tikpat daudzu citu valsts institūciju atbildīgiem darbiniekiem, kolēģiem no citiem plānošanas reģioniem apspriedām Krīzes komunikācijas rīcības plāna projektu, kā arī struktūrfondu līdzekļu pieprasījuma un maksājumu kārtību nacionālajai programmai “Citi tehniskās palīdzības pasākumi”. Ar sarūgtinājumu konstatēju, ka nauda sabiedrības informēšanai par struktūrfondu apguves iespējām un gaitu, izmantojot interneta un plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus, plānošanas reģioniem, kas projektu iesniedzējiem atrodas vistuvāk, nav paredzēta. To tērēs ministrijas un dažādas starpnieku institūcijas Rīgā.
Toties lietišķu un aktuālu informāciju saņēmu Kultūras ministrijas rīkotajā seminārā par nosacījumiem projektu sagatavošanā un iesniegšanā ES programmas “Kultūra 2000” izziņotajam konkursam, kā arī par struktūrfondu finansējumu kultūras un vēstures mantojuma izmantošanai tūrisma attīstībā. Tā kā ar ZAA līdzdalību izstrādātais projekts, kas veicinātu amatniecības attīstību reģionā, ES INTERREG IIIB programmas konkursā nav guvis atbalstu, patlaban sadarbībā ar ārzemju partneriem veicam tā pārveidi, meklējam jaunus partnerus Zemgalē un plānojam iesniegt programmas “Kultūra 2000” projektu konkursam. Tāpēc seminārā iegūtā informācija šķiet sevišķi nozīmīga.
Šonedēļ biju klāt arī Lauksaimniecības universitātes Uzņemšanas komisijas darba noslēguma sēdē, kurā augstskolas pirmajā kursā pilna un nepilna laika pamatstudijās, kā arī maģistrantūrā ieskaitīja 2435 jaunos studentus. Salīdzinot ar pērno gadu, jaunuzņemto studentu skaits LLU sarucis par 127. Tā ir negatīva tendence, kas turpmāk būs jāizvērtē gan visas universitātes, gan fakultāšu vadībai, ņemot vērā situāciju valsts un privāto augstskolu sektorā, kā arī izglītības sistēmā kopumā. Iepriecina maģistrantu skaita palielināšanās, kā arī ainavu arhitektūras un plānošanas, būvniecības, ekonomikas, organizāciju un sabiedrības pārvaldes, socioloģijas studiju programmu noturīgā popularitāte.
Šķērsojot pils parku un redzot tur pukšķinot zāles pļāvēju, sirds priecājas par allaž sakoptāko stūrīti Jelgavas ainavā, kas patīkami kontrastē ar pilsētā pastāvīgi augošajām betonētajām un asfaltētajām platībām. Prāts priecīgāks top, arī vērojot Jelgavas pils restauratoru kvalitatīvo ikgadējo darbu, kas šovasar fokusējas galvenās ieejas vārtu telpā. Lai arī gausi, tomēr plānveidīgi veiktā pils fasādes restaurācija ir būtisks akcents kā Jelgavas, tā visas Zemgales tēla vaibstos.
Darbdienu vakaros un nedēļas nogalē mēģinu atlicināt laiku sporta pārraidēm no Atēnām. Jūtos gandarīts, ka Zemgali Grieķijā pārstāv pieci olimpieši, no kuriem trīs ir debitanti. Tāpēc vēl jo lielāks prieks par jelgavnieka Guntara Deičmana itin veiksmīgo startu peldēšanas celiņā. Nedēļas nogali meita Indra pavada radošās jaunatnes nometnē Staicelē, bet mums, mājās palicējiem, gribētos baudīt ko no Rīgas svētku plašās izklaides programmas, lai gan mammas sakņu dārziņā Vilcē ienākusies bagātīga gurķu raža, kas novācama. Turklāt lauku darbu kalendārs nepielūdzami vēstī, ka tieši šīs nedēļas nogalē sākama kartupeļu rakšana. To apstiprinājis arī attāls radinieks Andris Ziedkalnē. Viņš ir lielisks lauku darbu zinātājs un brīdinājis par iespējamo kartupeļu novākšanas talku.
