Marta vidū masu inormācijas līdzekļos parādījās satraucoša ziņa par Igaunijas privātās augstskolas Konkordijas universitātes, kurā mācās 287 latviešu studenti, nonākšanu uz bankrota sliekšņa.
Marta vidū masu inormācijas līdzekļos parādījās satraucoša ziņa par Igaunijas privātās augstskolas Konkordijas universitātes, kurā mācās 287 latviešu studenti, nonākšanu uz bankrota sliekšņa. Tiek minēts, ka Konkordijas īpašnieki, reizē arī bijušais rektors un prorektore, ir izsaimniekojuši augstskolas līdzekļus, un, iespējams, pret viņiem tiks ierosināta krimināllieta. Drīz pēc tam Rīgas prese rakstīja, ka šaubīgs finansiālais stāvoklis vērojams arī vairākās Latvijas privātajās augstskolās. Patlaban gan Augstākās izglītības padomei nav nopietnu bažu ne par vienu no mūsu 14 privātajām augstskolām, taču situācija, protams, ir mainīga. Un var gadīties, ka ir neveiksmīgs kredīts, mainās tirgus situācija, augstskolas īpašnieki u.tml.
Igauņu Konkordijas piemērs mūs vedina domāt, kā mazināt risku tiem 27 tūkstošiem studentu, kas mācās Latvijas privātajās augstskolās. Pirmkārt, reflektantam pašam ir jābūt uzņēmīgam un jānoskaidro, vai viņa izvēlētā augstskola un studiju programma ir valsts akreditēta. Ja ir, tad – uz cik ilgu laiku. Jums jābūt drošiem, ka, studējot tajā, valsts atzīs diplomu. Otrkārt, augstskolai ar savu studentu jānoslēdz līgums, kurā jānorāda, kādas ir viņa tiesības un garantijas, ja augstskola tiek likvidēta vai pārveidota. Ļoti vēlams, lai šādā augstskolā būtu vismaz tūkstotis studentu, lai tās īpašumā būtu mācību ēkas u.tml.
Šos jautājumus esam pārrunājuši Augstākās izglītības padomē un domājam izveidot darba grupu šā riska mazināšanai. Pirmais – mēs prasīsim, lai visas privātās augstskolas ir apdrošinātas. Nepieļaujami ir arī tas, ka, privāto augstskolu vai koledžu dibinot, statūtkapitālam ir jābūt tikai 2000 latu. Tas ir daudz par maz. Turklāt studentu skaitam palielinoties, statūtkapitālam ir jāaug.
Vēl ļoti būtiska ir atklātība par augstskolas budžeta līdzekļiem. Katru mācību gadu sākot, augstskolas senātam, kurā jābūt arī studentu pārstāvjiem, būtu savi ienākumi un izdevumi jāizvērtē. Nevajadzētu veidoties situācijai, kad īpašnieki savu augstskolu uztver kā jebkuru SIA, zināmu pakalpojumu sniedzēju. To taču nevar salīdzināt ne ar frizētavu, ne kazino zāli. Savas augstskolas vārds cilvēkam iet līdzi visu dzīvi.
