Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par obligātajām nekaitīguma prasībām un pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Ir izstrādāts plāns katram mēnesim.
Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par obligātajām nekaitīguma prasībām un pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.
Ir izstrādāts plāns katram mēnesim. Piemēram, februārī, lai noteiktu antibiotiku daudzumu dzīvnieka iekšējos orgānos, pārbaudei vajadzēja nosūtīt vienu liellopa nieri, martā – vienu cūkas nieri. Aprīlī zemnieki sūtīja viena liellopa muskulatūras paraugus. Plāns ir arī piena paraugiem, kuros nosaka toksīnu, veterināro medikamentu un pesticīdu, kā arī smago metālu daudzumu.
Maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos nosaka miligramos vai mikrogramos vienā nepārstrādāta dzīvnieku izcelsmes produkta kilogramā.
«Pārbaudīt var arī dzīvu mājlopu. Ja dzīvnieks ir slims, to, tāpat kā cilvēku, ārstē ar medikamentiem, kas noteiktu laiku saglabājas dzīvnieka ķermenī», skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta veterinārijas nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Šteina.
Pārbaudes izdara sertificētajās kautuvēs, piena pārstrādes uzņēmumos un fermās. Bažām par to, ka analīzes neizdara tirgū, neesot pamata, jo gan tirgū, gan veikalos atļauts realizēt tikai sertificētās kautuvēs kautu dzīvnieku gaļu.
Interesanti, ka, piemēram, Somija esot vienīgā valsts, kurā izstrādāta īpaša sistēma «LSO 2000», kas garantē, ka dzīvnieks, no kā iegūst gaļu un tās izstrādājumus, visā dzīves laikā nav saņēmis nekādas antibiotikas.
