Valsts kontroles revīzijas starmeši uz Jelgavu krita ar politisku motīvu – pilsētas reputācija grauta mērķtiecīgi, intervijā Raivim Bahšteinam norāda Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS)
– Vai nav tā, ka katru gadu cilvēki pukojas par to, ka atkusnis sabojā ledus festivālu, bet tā norises laiks paliek, kur bijis, nevis tiek pārcelts, piemēram, uz janvāra beigām, kad parasti mūsu platuma grādos valda sals.
Kad sākām rīkot festivālu, tas notika decembrī. Taču šis mēnesis izrādījās ziemā vissiltākais. Tāpēc pārcēlām uz februāra sākumu, kas, pēc ilgu gadu novērojumiem, ir aukstākais mēnesis. Lai varētu nodrošināt festivāla pastāvību, tūristu pieplūdumu un mākslinieku iespējas piedalīties, februāra sākums ir optimālākais laiks. Šogad pietrūka vienas nedēļas aukstuma, bet ir bijuši gadi, kad ir patiešām auksti.
– Nākamgad festivāls notiks jaunā vietā – Pasta salā. Vai tas tomēr nedod iespēju pārvietot norises datumu, piemēram, par nedēļu, kuras, kā jūs sakāt, pietrūka?
Laikapstākļus diezin vai ietekmēs festivāla pārcelšana prom no parka. Festivāla organizēšanā iesaistīts ļoti daudz cilvēku – viņiem un arī māksliniekiem jauna vieta būs izaicinājums. Nākamais ir Jelgavas 750. jubilejas gads – tam jāatšķiras no citiem gadiem visādā veidā.
– Vai pieļaujat iespēju atteikties no festivāla, ja reiz allaž kūst un pil?
Noteikti nē. Šogad skulptūras, manuprāt, bija krietni kvalitatīvākas nekā iepriekšējos gados, un daudzie apmeklētāji to apliecina. Rindas savā ziņā ir kompliments – mēs esam strādājuši, lai tie cilvēki būtu. Piemēram, šogad bija ļoti daudz apmeklētāju no Lietuvas.
– Kurā gadā Jelgavā dzimušo skaits pārsniegs mirušo?
Tāds uzdevums ir dots visiem, un ikvienam pie tā ir jāstrādā. (Smejas.) Šobrīd tam esam ļoti pietuvojušies. 2013. gadā bijām nedaudz ar mīnusa zīmi – par 63 dzimušajiem mazāk nekā mirušo. Jāpanāk arī mirušo skaita samazinājums, tas apliecinātu mūsu medicīnas un sociālo iestāšu varēšanu.
Vairāk dzims tad, kad cilvēki būs pārliecināti par savu ekonomisko stabilitāti, kad patiks sava teritorija – pašvaldība un valsts. Nevis izvēlēsies aizbraukt uz ārzemēm.
– Var aizbraukt arī uz Rīgu. Vai galvaspilsētas mēra Nila Ušakova («Saskaņas centrs») iniciētā izgāzusies deklarēšanās akcija ir ietekmējusi Jelgavu? Cik jelgavnieku fiktīvi pārdeklarējušies lētāku Rīgas sabiedriskā transporta biļešu vārdā?
Pašvaldība šādus datus nav apkopojusi. Domāju, noteikti ir tādi, kuri joprojām dzīvo šeit, bet deklarējās Rīgā, lai baudītu lētākas biļetes vai citus labumus. Mēs arī strādājam, lai piedāvātu dažādus atvieglojumus mūsu iedzīvotājiem, un tam ir rezultāti.
– Kas ir lielākās «konfektes», ar ko Jelgava vilina?
Lielāko akcentu liekam uz ģimenēm ar bērniem, sniedzot atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā, bezmaksas interešu izglītību. Domāju, savs devums, lai iedzīvotāju skaits nesamazinātos, būs arī no tā.
Lai Rīga vāc savus cilvēkus, lai Rīga pampst, lai Rīga veidojas ar lieliem sastrēgumiem. Kad cilvēki sajutīs tās «labumus», tad sāks domāt.
– Rīga solīja labumu visiem iedzīvotājiem, jūs Jelgavā koncentrējaties uz mazturīgajiem.
Visā valstī plāno ieviest [atlaižu un privilēģiju karti daudzbērnu ģimenēm] Goda ģimenes karti. Ģimenēm ar trim un vairāk bērniem tā dos priekšrocības, piemēram, sabiedriskajā transportā, medicīnas pakalpojumiem, apmeklējot muzejus, kultūras pasākumus. Tikmēr mūsu pašvaldības uzmanības centrā ir lielo ģimeņu bērnu skolas gaitas un interešu izglītība. Kopā ar valsti liekam lielu akcentu, lai daudzbērnu ģimenes dzīvotu ekonomiski stabilāk. «Eurostat» pētījums parāda, ka Latvijā vissliktāk nodrošinātas ir daudzbērnu ģimenes un ģimenes ar vienu apgādnieku.
– Kāpēc Sigulda, nevis Jelgava ir Rīgas kultūras galvaspilsētas projekta satelīts?
Savus priekšlikumus aizsūtījām. Rīga prasīja ļoti lielu līdzfinansējumu. Nolēmām – labāk paši nodrošināsim savu iestāžu darbību. Pašvaldībām, kas nav tik lieli donori pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir vieglāk. Novadi atvēl skolēniem stipendijas, bet mēs, lielās pašvaldības, par to būtībā maksājam.
– Kad noslēgsies daudz aprunātā inteliģentās vadības sistēmas regulēšana pilsētā? Cilvēki gaida to brīdi tikpat nepacietīgi kā zaļo gaismu luksoforā, kas citkārt šķiet iesprūdusi.
Mūsu speciālisti pašlaik apkopo informāciju un mācās, lai spētu sistēmu regulēt paši. Nepārtraukti tiek strādāts, lai gaidīšanas laiks būtu īsāks, un risinātas citas problēmas.
– Kādi ir klupšanas akmeņi, lai tas viss notiktu raitāk?
Problēma ir tehnoloģijas – piemēram, gājēju gaidīšanas režīms krustojumos «lēkā». Tā iekārta nav īsti kvalitatīva, jo iepirkumu likums prasa izvēlēties lētāko variantu. Tos mēs redzam arī citviet – piemēram, iedarbojas signalizācija, bet neviens nesaprot, kāpēc. Tā notiek, jo jāizvēlas lētākais variants.
– Vai tas ir akmens Publisko iepirkumu likuma virzienā, jo tas nosaka izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu?
Esam spiesti iegādāties lētāko. Skaudri piemēri ir visur. Celtniecības uzraudzība, projektu izstrāde – Zolitūdes traģēdija ir pierādījusi, ka lētākais nebūt nav tas labākais variants.
– Ja ir tā, kā sakāt, vai iedzīvotājiem jāsāk bažīties, ka, piemēram, svaigi rekonstruētā Lielā iela drīz sabruks vai ka citi pašvaldības būvētie objekti ir nedroši?
Nē, tik traki jau nav. Pašvaldības speciālisti veic rūpīgu kvalitātes kontroli, un celtnieki, kas pilsētā strādā, centušies godprātīgi izpildīt to, ko dara. Esam pārbaudījuši visas jaunbūves, un nevienā nav bijis būtiska signāla, ka ir kļūdas, par kurām vajadzētu bažīties.
– Kā ar biznesa inkubatora sešstāvu ēku Peldu ielā 7? Trepes ir slēgtas. Vai arī to pārbaudījāt?
Protams, pārbaudījām visas pēdējo laiku būves. Varbūt ēkas izskats nav tik vizuāli pievilcīgs, bet tehnoloģiski no celtniecības viedokļa tā ir droša.
– Nozares ministra amatā vēlējāties redzēt šajā krēslā jau sēdējušo Māri Kučinski, bet apstiprināja Eināru Cilinski (Nacionālā apvienība). Viņš jau plakātiski paziņojis, ka neturpinās priekšteča Edmunda Sprūdža kareivīgo kursu.
Esam vairākkārt tikušies gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, gan Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē. Diskutējām par ES fondu turpmāko apguvi, kas ir karsts temats, – vadlīniju noteikšanu par nākotnes projektiem. Izteicām ministram savas bažas, ka, izvērtējot teritorijas līdzsvarotu attīstību, Rīgai uz vienu iedzīvotāju ir apmēram sešas reizes vairāk līdzekļu nekā pārējai Latvijai. Neuzskatām, ka tas ir pareizi. Latvijas attīstības stratēģijas dokumenti runā par policentrisku attīstību. Nonākot pie finanšu dalīšanas, izrādās, ka attīstība realitātē ir monocentriska – ar Rīgu priekšplānā. Jautājums, kur nākotnē būs cilvēki, kļūst lieks. Cilvēki būs tur, kur būs darbs un labi apstākļi dzīvei. Pasaulē ļoti uztraucas par galvaspilsētu pārblīvētību. Piemēram, Parīzē un tās aglomerācija dzīvo 23 procenti no visas Francijas iedzīvotājiem, bet mēs neuztraucamies, ka mums Rīgā un Pierīgā ir 54. Visas augstskolas Rīgā, visas slimnīcas Rīgā, tikai – kas būs ar pārējo Latviju?
– Lūk, Cēsis aicina pie sevis Kultūras ministriju. Vai un kad Zemkopības ministrija pārcelsies uz Jelgavu?
Sen esam piedāvājuši, ka, ņemot vērā vēsturi, Zemkopības ministrija varētu strādāt pilī. Viņi saka – ļoti jauki. Bet tas nav tik vienkāršs lēmums, turklāt vispirms tas ir jāpieņem.
– Varbūt lielāko baroka pili Baltijā vispār vajadzētu atvēlēt kultūrai?
Ir daudz vēstures pieminekļu, kas savu piederību kultūrai apliecina ar ārkārtīgi bēdīgo stāvokli. Pils ir nepārtraukti jāremontē. Pēc UNESCO izvērtējuma pirms vairākiem gadiem, pils stāvoklis nav labs, bet ir apmierinošs. Cik nu Zemkopības ministrija atrod finansējumu, tik ir. Jumts ir atjaunots, meliorācijas sistēma atjaunota, iekšpagalms sakārtots. Palikusi fasāde.
– Bet tieši aplupusī fasāde ik dienu duras acīs garāmbraucējiem. Pils gaida ne tikai krāsojumu, bet arī saimnieku, jo LLU ir jauna rektora meklējumos. Kā universitātei būtu jāmainās līdz ar jaunu vadītāju? Vai vispār būtu jāmainās?
LLU ir ļoti nozīmīga vieta gan reģiona, gan valsts attīstībā. Pilsētas uzdevums ir veidot secīgu izglītības saikni, sākot no bērnudārza līdz universitātei. Mēs vēlamies ciešāku sadarbību starp uzņēmējiem un zinātniekiem. Nevaru nosaukt inkubatora uzņēmumus, ko būtu izveidojuši jaunie zinātnieki. Kad tehnoloģisko parku pilsētā sāka būvēt, doma bija tieši tāda – tur sastapsies zinātne un uzņēmējdarbība. Tehnoloģiskajam parkam pietrūka finansējuma, tāpēc apklusa arī ieceres. Celtniecībā atgriežas aktivitāte, kļūst nepieciešami inovatīvi materiāli, un tiem vajadzētu tikt radītiem Jelgavā. Mēs skaitām zinātnisko institūtu vērtējuma skopos punktus, bet vajadzētu izvērtēt valsts sniegto katastrofāli zemo finansējumu. Grūti pieprasīt, lai zinātnieki dara to, par ko viņiem neviens nesamaksās. Paralēli vairojas neuzticība zinātnei. Bet es esmu par to, lai LLU kļūst par nopietnu zinātnes centru un ne tikai lauksaimniecības jautājumos. Jelgavai ir svarīgi, lai LLU varētu studēt informācijas tehnoloģijas, paliktu celtnieki, ainavu arhitekti. Šiem profesionāļiem vajadzētu dot vēl lielāku ieguldījumu pilsētas un Latvijas attīstībā. Jā, jaunajam rektoram būs daudz darba.
– Izskanējis viedoklis, ka LLU, gluži pretēji, vajadzētu kļūt šauri lauksaimnieciskai, bet jūs sakāt pretējo.
Atkal šie centralizācijas centieni, ar kuriem [bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta] Ķīļa kungs sāka savu karjeru – jāiznīcina augstskolas reģionos. Nedrīkst iznīcināt potenciālu!
– Vai vispirms nevajadzētu stiprināt izglītības kvalitāti? Vienkārši drukāt diplomus, kas pārmests reģionu augstskolām, nav liela māka.
Arī rektori to saka – pārmaiņas vajag. Bet tām jābūt izsvērtām, balstītām uz valsts attīstības koncepciju. Zāles nav tikai samazināt un samazināt. [Iepriekšējam izglītības un zinātnes ministram, tagadējam ekonomikas ministram] Vjačeslavam Dombrovskim (Reformu partija) bija ideja par programmu samazinājumu, kurai loģiski sekotu studentu samazinājums, pēc kura atskanētu jautājums – kam jums [augstskolām] vispār naudu vajag? Taisām ciet un atlikumus pārceļam uz Rīgu! Tiekoties ar jauno ministri Inu Druvieti («Vienotība»), guvām apstiprinājumu savām bažām, ka nepietiek ar tik vienkāršotu skatījumu – vajag reformēt, vajag samazināt. Izmaiņām jānotiek ļoti pārdomāti, jāsakņojas dziļā analīzē.
– Vai kāds no četriem rektora amata kandidātiem jums raisa īpašas simpātijas?
Visi četri! Katram ir savas pozitīvās īpašības un arī savi trūkumi. Vēl vērtēju, kuram es pieliktu krustiņu. Sarunājoties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, spriedām, ka LLU rektora izvēle ir ļoti atbildīgs brīdis.
– Pats 1997. gadā uz gadu un četriem mēnešiem bijāt zemkopības ministrs, tagad esat laucinieks – dzīvojat Sesavas pagastā. Visur runā par lauku izmiršanu, kādas ir jūsu prognozes?
Atbildei ir divas daļas. Mani kaimiņi ir trīs lieli zemnieki, mani bijušie kolēģi kolhozā «Avangards», – vienam ir 400 govju, pārējie divi ir lieli graudkopji. Tas, ko mūsu zemnieki apguvuši, ir liels solis uz priekšu, domāju, Eiropas zemniekiem te ir, ko pārdomāt.
Otra puse ir – kā cilvēki dzīvo laukos. Dzīve tur nav viegla vispirms tāpēc, ka grūti atrast darbu. Krīze daudz iemācīja – kad kompetenču attīstības centrā sabrauc laukos dzīvojošie amatnieki, nevar beigt brīnīties par to, ko viņi rada. Vajag viņus stiprināt un atbalstīt. Skatoties valsts mērogā – šo cilvēku nodarbošanās ir tikai kā hobijs, kas ar lielu varbūtību spēj nodrošināt iztiku ģimenei. Lielā rūpnieciskā attīstība notiks pilsētās, par to es nešaubos, tomēr bez ceļu tīklu attīstīšanas lauki pavisam paliks bez ražošanas. Laucinieks pat nevar normāli tikt uz darbu pilsētā, ja nav normāla ceļa, sabiedriskā transporta. Sanāk, ka mēs politiski spiežam cilvēku braukt prom uz tuvējo pilsētu, Rīgu vai uz Īriju.
– Nesen laikrakstam «Diena» intervijā teicāt – valsts politika vērsta uz pašvaldību iznīcināšanu. Vai nav tā, ka bez uzņēmējdarbības un ražošanas stimulēšanas, cik nu tas ir pašvaldību spēkos, tās patiesībā pašiznīcinās?
Uzņēmējdarbības vides attīstīšana ir viens no pašvaldību pamatuzdevumiem, bet tai ir arī daudz citu funkciju. Pašvaldībām valsts uzlikto pienākumu kļūst vairāk, bet naudas gan ne. Aizvadītajos gados mūsu budžetam pieauguma praktiski nav bijis. Pēc Eiropas vietējo pašvaldību hartas, pašvaldība ir institūcija, kas darbojas ar plānveidīgu pastāvīgu budžetu. No 119 Latvijas pašvaldībām 16 iemaksā, bet pārējās ir saņēmējas no izlīdzināšanas fonda. Dzīvo no dotācijām. Tātad tās nav īstas pašvaldības, bet atgriežamies izpildkomiteju līmenī. Sanāk, ka tajās nav vajadzīgs deputātu korpuss.
– Vai tas nozīmē, ka nabadzīgākajām pašvaldībām nepienākas sēdēt pie kopgalda?
Nē, es uzskatu, ka valsts sadaļai izlīdzināšanas fondā būtu jābūt daudzkārt lielākai. Pašlaik valsts fondam gadā dod 15 miljonu, bet pašvaldības iemaksā, ja nemaldos, vairāk nekā 80. Jelgava šogad tajā iemaksās 1,3 miljonus eiro no mūsu 45 miljonu budžeta. Nav patīkami, ka jādalās ar naudu, kuru varētu un vajadzētu izlietot uz vietas. Nedrīkst būt tā, ka kāds no Rīgas nosaka, kā tērēsi savu naudu. Nākamais šoks būs medicīnas pieejamības izmaiņas, kas pretstatīs medicīnu un pašvaldības. Sekas būs graujošas – vairāki simti cilvēku izkritīs no medicīnas pakalpojumu saņemšanas, un pašvaldībai šī palīdzība būs jānodrošina. Ja pieņems elektroenerģijas brīvo tirgu, tāpat visvairāk cietīs mazturīgie. Ja tarifs viņiem palielināsies par 40 procentiem, pašvaldībai būs jāsniedz atbalsts rēķinu nomaksai. Trakākais, ka aiz tā visa stāv ģimenes un bērni. Ko darīt? Sakravāt čemodānus un braukt uz Laimīgo zemi? Viņu skatījumā tā nebūs Latvija.
– No vienas puses, Jelgava ir izaugsmes pilsēta, no otras – tā ir pilsēta, kuru zem lupas likusi Valsts kontrole. Kuri no revīzijas atklātajiem pārkāpumiem Domes kapitālsabiedrībās visnepatīkamāk pārsteidza?
Jāsāk ar to, ka mūsu pienākums ir kontrolēt kapitālsabiedrību darbības likumību, bet par saimniecisko darbību atbild viņi paši. Mēs katru gadu bilanču komisijās vērtējam uzņēmumu rādītājus, bet tik detalizēti kā Valsts kontrole neesam skatījušies. Čekus nepētām, tad jau mums vajadzētu pieņemt jaunus darbiniekus, kas to vien darītu, kā pārbaudītu čekus. Mēs vērtējam peļņu vai zaudējumus, analizējam šos rādītājus. Svarīgākais ir iedzīvotājiem sniegtais pakalpojums un tā kvalitāte. Piemēram, tirgus sliktos rādītājus ietekmēja tas, ka nepacēla tarifus par tirdzniecības vietām. Ja tos palielinātu, mēs savus cilvēkus aizdzītu no tirgus, bet vai tas būtu pareizi? Tādējādi pašvaldības uzņēmumu funkcija ir reizē arī sociāla. Protams, bija kļūdas – grāmatvedības uzskaitē, nepareizi organizēta līdzekļu uzskaite. Tās izvērtējām un plānu, kā turpmāk kontrolēsim un kādas izmaiņas veiksim, saskaņojām ar Valsts kontroli. Gan slimnīcā, gan poliklīnikā, gan Autobusu parkā pēc revīzijas pieņemti jauni darba samaksas nolikumi. Mēs stingri uzdevām uzņēmumu vadītājiem pārdomāt turpmāko darbu. Manuprāt, Valsts kontrole vairākas lietas traktējusi no sava skatpunkta, kaut gan saimnieciski izdevīgāk bijis rīkoties tā, kā darījušās mūsu kapitālsabiedrības.
– Bet kā ar smaržu un alkohola iegādi un citiem neadekvātiem tēriņiem desmitiem tūkstošu latu apmērā? Saeimas deputāti pārmetuši Jelgavas Domei pārāk maigus sodus. Vai tomēr nevajadzēja ripot galvām?
Sodi ir samērīgi pieļautajām kļūdām un nemaz tik mazi neizvērtīsies. Uzņēmumiem ir tiesības saņemt prēmiju algas apmērā reizi gadā. Tā kā ir rājiens, prēmijas nebūs. Plus vēl algas samazinājums.
– Aleksejs Loskutovs («Vienotība») teicis, ka jums jāuzņemas politiska atbildība par Valsts kontroles atklāto.
Valsts kontroles atklājumos pamatā rakstīts «iespējams līdzekļu neekonomiskas izlietošanas risks». Pašlaik to visu vērtēs tiesībsargājošās institūcijas.
– Bet pašvaldības reputācija taču ir smagi cietusi.
Protams, bet es domāju, ka pie tā ir mērķtiecīgi strādāts. Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, mērķi, lai tas notiktu, ir ļoti nepatīkami.
– Jūs vēlaties teikt, ka Jelgavu revīzijām Valsts kontrole neizraudzījās nejauši?
Es domāju, ka tas tā ir. Tās ir politiskās cīņas. Kāds var teikt, ka mēģinu no sevis noņemt atbildību. Runājot par neefektīvu vai efektīvu naudas izlietojumu, gribu pieminēt lielu starptautisku konkursu, kurā piedalījāmies kopā ar 468 pilsētām – sadaļā «Eiropas pilsētu un reģionu nākotne» esam ieguvuši piekto vietu. Tam par pamatu ir [britu finanšu laikraksta] «Financial Times» [piederošā investīciju žurnāla «fDi Magazine» pētījuma] rezultāti, pilsētas vērtējot 108 rādītājos, tostarp par izmaksu efektivitāti, ko mums pārmet Valsts kontrole. Vēl domāsim, vai kontroles atzinumu vajadzētu pārsūdzēt tiesā.
– Cik stabila politiskā situācija pašlaik ir Jelgavas Domē?
Ir nostiprinājusies pozīcija un opozīcija. Ikdienas sēdēs var redzēt, kuri uzskata sevi par pilsētas attīstītājiem un ir gatavi piedalīties kopīgajā darbā. Balsojumos esam 13 pret diviem. Tiesa, jūtams, ka «Reģionu alianses» pārstāvis deputāts Dainis Liepiņš taisa savu priekšvēlēšanu kampaņu. Pašlaik izmanto savu statusu, lai mēģinātu pārņemt varu sev daļēji piederošajā uzņēmumā «Intransserviss». Tas, manuprāt, nav deputāta cienīgi.
– Vai pats nevēlējāties kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Cilvēki, kas to maizi jau ēduši, citādi skatās uz lietām. Man ir vairākkārt piedāvāts kļūt par ministru, vēl kaut ko, bet pēc pēdējo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem es nevaru pievilt jelgavniekus.
– Jelgavas mēra kabinetā saimniekojat kopš 2001. gada. Rutīnu nejūtat?
Ir cilvēki, kas rūpējas par to, lai es neatslābtu ne mirkli. (Smejas.) Mums ir izdevies izveidot stabilu komandu. Ja tā paskatās, tik slikti nemaz neiet. Starptautiski vērtējumi ir pozitīvi.
– Vai startēsiet nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā?
Par to vēl pāragri spriest, bet nekad nesaki nekad.
– Jelgavā būs nepieciešams daudz jaunu darbaroku. Cik īsti vajadzēs, un vai nebūs nepieciešams tās gādāt no Rīgas?
Tagad jau brauc! Mūsu lielākā problēma nākotnē būs dzīvojamās telpas vidējam slānim – piemēram, inženieru korpusam. Viņi nesaņem mazas algas un gribētu redzēt šeit vietu savai dzīvei, nevis katru dienu braukāt no Rīgas. Līdz ar to mums jāpiedāvā izglītība, kultūra, medicīna augsta līmenī. Darbinieku skaits tuvākajos gados būs vajadzīgs liels – varētu būt ap 600.
– Vai dodat zaļo gaismu nekustamo īpašumu attīstītājiem – ka ir potenciāls atkal būvēties?
Domāju, viņi jau skatās. Nākamajā gadā pabeigsim ielu rekonstrukciju ap satiksmes termināli, tirgus pārcelsies, būs jaunas iespējas vecajai teritorijai. Puse zemes pieder pašvaldībai, otra puse lielam pulciņam īpašnieku, tostarp cilvēkiem krietni gados, un katram ir savas intereses. Naudiņa par īri vairs nenāks, un būs jādomā, ko darīt tālāk.
– Vagonu rūpnīca, lielveikals Rīgas ielā, kur vēl būs jaunas darbavietas?
Esam konkrēti strādājuši, lai tā būtu. Ne velti mūs atzīst kā labvēlīgu vidi biznesam. Nākamais gads mums nesīs ne tikai vagonu rūpnīcu, bet arī ieceres par citām ražotnēm. Bet par to vēl pāragri runāt. Pašai vagonu rūpnīcai ir uzdevums celt vēl divas ražotnes tepat Jelgavā, turpat Cukurfabrikas teritorijā. ◆
