Pirms dažām nedēļām kopā ar Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētāju Norbertu Vizuli apbraucām Jelgavas novadā Otrajā pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru apbedījumus.
Pirms dažām nedēļām kopā ar Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētāju Norbertu Vizuli apbraucām Jelgavas novadā Otrajā pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru apbedījumus. Izveidotās atdusas vietas iepriecina ar monumentalitāti un sakoptību, tas ir vietējo pašvaldību, skolotāju un skolēnu nopelns.
Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapi Jelgavā ir Miera un Norauku kapos (blakus Zanderu kapiem). Vēl arī varētu pieskaitīt lielos padomju karagūstekņu kapus, kas atrodas netālu no Loka maģistrāles un Aviācijas ielas krustojuma. Rajonā padomju karavīru kapi ir Jaunsvirlaukas, Līvbērzes, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vircavas un Zaļenieku pagastā. Nekur nemana ļaunprātīgu roku pēdas vai laika zoba postījumus. Atšķirīga situācija ir Dobeles rajonā (turpat pie Jelgavas rajona robežas) Bērzes kapos, kur atrodas arī vadoņa Kārļa Ulmaņa piemiņas vieta un viņa dzimtas kapi. Izejot cauri vecajai kapsētai, nonākam pie padomju laika monumenta – garas piemiņas sienas, uz kuras ir plāksnes ar kritušo karavīru vārdiem un uzvārdiem. Redzams, ka virs tās atradusies pārsedze, kas nezināmu apstākļu dēļ ir demontēta. Nokritusi arī viena no plāksnēm ar kritušo karavīru vārdiem. Iestājoties lietainam laikam un salam, no ķieģeļiem mūrētā siena var sākt strauji bojāties, tādēļ tās pārsedze nekavējoties jāatjauno.
Minētajos kapos, apskatot kritušo karavīru sarakstus, var atrast daudzus latviešu vārdus un uzvārdus. Piemēram, N.Vizulim Bērzes kapos apglabāts tēvs. Arī viņš bija viens no tiem apmēram piecdesmit septiņiem tūkstošiem latviešu jaunekļu, kurus 1944. – 1945. gadā nelikumīgi karadienestā iesauca padomju vara. Par iesaukto latviešu jauniešu beztiesisko stāvokli man stāstījuši to piedzīvojušie jelgavnieki Fricis Šemets, Dzintars Pablaks, Indulis Braže, Olģerts Puķīte un citi. Apmācību laikā, kas Latviešu divīzijai notikušas Krievijā Višņijvoločokas apkaimē, karavīri dzīvojuši pusbadā. Kad 1944. gada novembrī no turienes atsūtītie vecākā gadagājuma karavīri izkāpuši pie Kurzemes frontes līnijas Auces stacijā, vairāki no viņiem aizsūtīti uz hospitāļiem, jo karošanai bijuši par nespēcīgiem.
Tiek lēsts, ka Otrajā pasaules karā Latvijā krituši ap 370 000 padomju karavīru no visām tā laika padomju republikām. Katru gadu 9. maijā šajā sakarā Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā notiek piemiņas sarīkojumi. Ja mūsu valdība kritušo tuviniekiem varētu šajā laikā nodrošināt brīvāku iebraukšanu Latvijā, mēs iegūtu ne vien finansiālu, bet arī morālu atbalstu. Piederīgie varētu savām acīm skatīt dzīves apstākļus mūsu zemē, un uz viņiem mazāk iedarbotos melu propaganda par tautu diskrimināciju un citām negatīvām parādībām.
