Kritušos latviešu strēlniekus un neatkarības cīnītājus svēti glabā lielie Brāļu kapi Rīgā un daudzas apbedījumu vietas visā Latvijā.
Kritušos latviešu strēlniekus un neatkarības cīnītājus svēti glabā lielie Brāļu kapi Rīgā un daudzas apbedījumu vietas visā Latvijā. Apmēram 150 tūkstošu Latvijas teritorijā kritušo sarkanarmiešu savākti no kaujas laukiem un pārapbedīti neskaitāmās kapsētās, no kurām daudzas ir aizmirstas un nesakoptas. Tikai lielie ceļa rādītāji norāda to virzienā. Bet velti ir meklēt norādes uz vācu un latviešu kritušo karavīru atdusas vietām. Viņu kapulauki barbariski iznīcināti padomju varas gados. Šo apbedījumu vietu apzināšana sākusies astoņdesmito gadu beigās, kad daži drosmīgi vīri sāka vākt informāciju, meklēt lieciniekus un ar baltiem krustiem iezīmēt aizmirstās kapsētas.
1996. gada pavasarī piecas Latvijas nacionālo karavīru un partizānu organizācijas Brāļu kapu komitejas paspārnē izveidoja savu nodaļu. Tās uzdevums ir pārapbedīt kritušos karavīrus kopīgos varoņu kapos, reizē noskaidrojot daudzu nezināmo personību. Pateicoties nodaļas vadītāja Edgara Skreijas pūlēm, uzcelti pieminekļi pie «Rumbām» un «Dirbām», uzliktas piemiņas zīmes. E. Skreija uzņēmās vadīt arī kritušo leģionāru kapu izveidošanu Lestenē. Atbalstu sniedza Anglijā dzīvojošais bijušais 19. divīzijas 43. grenadieru pulka leģionārs Emīls Gailītis. Viņš darba grupas rīcībā nodeva mikroautobusu, traktoru ekskavatoru un buldozeru, naudu piecu cilvēku pastāvīgai algošanai un citiem izdevumiem.
Kopš kara pagājis ilgs laiks, nebūtībā aizgājuši cīņu dalībnieki, liecinieki. Tādēļ ir grūti atrast apbedījumu vietas. Īstie kapu lauki Lestenē, pie Irlavas baznīcas un citur patiesībā atrodas citā vietā, gan to tuvumā. Tikai šovasar izdevās atrast apbedījuma vietu Lestenes «Kanneniekos», kur dus 43. pulka virsleitnants Andrejs Ozols un leitnants Edvils Cepure, krituši 1944. gada Ziemassvētku kauju pirmajā dienā – 23. decembrī.
1996. gadā pirmie darbi veikti Irlavas apkārtnē, kur atklāti vairāki apbedījumi, lielākie – pie «Romjiem», kur atrasti 73, pie «Biežām» -100 kritušo. Meklēšanas darbi tur turpinājās arī šogad, un atrakti jau 369 Kurzemes aizstāvji. Vairāki simti kritušo atrasti arī pie Irlavas baznīcas, Lestenes dažādās vietās. No kritušajiem apmēram 300 ir latviešu, bet tikai piektajai daļai no tiem ir atrastas pazīšanas zīmes. Dažam dokumenti ir ielikti līdzās pudelē.
Izrakto karavīru mirstīgās atliekas un pie viņiem atrastās lietas tiek ievietotas numurētos plastmasas maisos. Katrā kapuvietā zīmēta sīka shēma ar paskaidrojumiem un atzīmēm katram kritušajam.
Veicot pārapbedīšanu, tiešā veidā no jauna redzamas kara šausmas. Kauju biedri kritušos iespēju robežās apbedījuši ar mīlestību. Piemēram, 19. divīzijas sapieru rotas karavīriem Jānim Ābeltiņam, Teodoram Smolakovam un Jānim Zamlovskim, kas krituši 1944. gada 15. novembrī, uz zārkiem uzliktas viņu bruņucepures.
Atrastās karavīru pazīšanas zīmes tiek nosūtītas uz Vāciju. Leģionāri šos metāla medaljonus saukāja par suņu numuriem un nāves priekšvēstnešiem, tāpēc nenēsāja, jo nedomāja mirt. Vācieši tos nēsāja, kaklā pakārtus. Vairāk nekā trīs simti kritušo vācu karavīru ir iezārkoti un nodoti vācu pārapbedītājiem, kas strādā Saldus rajonā. Pēc zārku saņemšanas arī pārējos kritušos vāciešus apbedīs vācu karavīru kapsētā Saldus «Novadniekos».
Latviešu karavīrus guldīs Lestenes Brāļu kapos. Brāļu kapu komiteja ir izsludinājusi konkursu to izveidošanai. Konkursa termiņš ir 29. decembris. 1998. gada 8. maijā paredzēta svinīga apbedīšanas ceremonija.
Šoruden ir paredzēti izpētes darbi Blīdenes un Remtes apkaimē, kur notika pēdējā Kurzemes lielkauja. Pārapbedīšanas darbi ir veikti Mores kauju vietā. Vēl daudz kur Latvijā ir guldīti tēvzemes aizstāvji. Klusībā ceram, ka izpostītajā Lestenes baznīcā reiz būs Kurzemes cietokšņa aizstāvju muzejs. Tam vajadzīga nauda. Gaidām atbalstu no Saeimas, valdības, pašvaldībām, Latvijas un latviešu mītņu zemju uzņēmumiem, organizācijām, patriotiski noskaņotām privātpersonām, visiem, kam svēta kritušo karavīru piemiņa.
Iespējamo materiālo palīdzību ar norādi «Lestenes memoriālam» lūdzam iemaksāt tieši Brāļu kapu komitejas birojā Rīgā, Kalnciema ielā 30, tālrunis 7611640, pasta kastīte 114, LV-1098, vai Latvijas Unibankas Vecrīgas nodaļā kods 310101409, konts 000700855.
