Biedrība “Tuvu”, paplašinot jauniešu centru Brankās, meklē pilna laika darbinieku, kas centrā būtu ik dienu, kurš būtu dedzīgs, radošs, enerģisks, idejām un iniciatīvām bagāts, prastu aizraut un motivēt jauniešus, plānotu un koordinētu pasākumus, sadarbību ar citām organizācijām, biedrībām, pašvaldību un darbotos kopā ar jauniešiem. Šai vakancei Ozolnieku novada pašvaldībā vēl var pieteikties līdz 22.jūlijam.
Lai gribētu nākt uz šejieni
“Branku brančotavā” – vintāžas stilā iekārtotās plašās telpās ar skatuvīti, mūzikas instrumentiem, kafejnīcu, telpu ēšanai pie galdiem, vietu rotaļām un radošajām aktivitātēm, kas atrodas biedrības sadarbības partnera un atbalstītāja uzņēmuma “Uppe” teritorijā, – darbojas jauniešu centrs, kuru apmeklē ap 80 vietējo jauniešu. Daudzi pat nākot ar kājām no Ozolniekiem.
Tagad tas tiks mazliet pārveidots, pievienojot dažas vairāk pusaudžiem paredzētas lietas, piemēram, pufus, uz kuriem sēdēt jauniešiem. Centru varēs apmeklēt bērni un jaunieši bez vecuma ierobežojuma, stāsta biedrības “Tuvu” valdes locekle Zane Rautmane. “Padarīt šo vietu interesantu, lai jaunieši gribētu nākt uz šejieni, “ viņa piebilst, skaidrojot, ka Brankas sastāv no divām daļām – “Spartaka” un “Lielupes” – un tieši “Spartaka” jauniešus dabūt uz šejieni esot grūtāk.
Biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Cimermane papildina, ka pasākumi jauniešu centrā tiek rīkoti kopš pagājušā gada oktobra, sešus gadus notiek nometnes, bet trīs gadus darbojas Princešu skola meitenēm. Princešu skolu nolēma izveidot, jo atklājies, ka novada ģimenēs ir meitenes, kas aug bez mātes – piemēram, tēvs viens audzina četras meitas vai vecmāmiņa viena divas meitenes.
Tā kā meitenēm pietrūcis mātes padoma, nācies mācīties, ka mati ir jāmazgā un vienmēr jābūt tīrai kleitai. Sākts ar friziera un stilista padomiem, bet nodarbības turpinātas ar pašvērtējuma celšanu, savas iekšējās pasaules iepazīšanu un tēmām par draudzību un attiecībām. “Meitenes ieraudzīja sevi, atvērās. Mēs kopā cepām picas, viņām tas patika, un radās doma par kulinārijas kursiem,“ atceras Lāsma.
Jaunieši paši izveidojuši mūzikas grupu un labprāt nāk uzspēlēt arī kādu galda spēli. Neiztrūkstošs jauniešu pasākumos ir ēdiens, piemēram, tiek cepti burgeri.
Jauniešu vakariem, kas notika divreiz mēnesī, katram parasti bija sava tēma un kāds uzaicinātais runātājs dalījās savā pieredzē. Jauniešu centrā Brankās ir viesojies gan reperis, gan Latvijas armijas pārstāvis, gan zero waste dzīvesveida entuziaste. “Svarīgi ir jauniešus iedvesmot, motivēt nākamajam solim, parādīt, ka dzīvē nav nekas neiespējams un ar savu sapni var mainīt pasauli,” uzskata L.Cimermane.
Svarīgi ir ļaut darīt pašiem
Kopš pagājušās vasaras nogales biedrībā ar jauniešu vakaru vadīšanu palīdz Valters Siksna, kurš ir arī Jaunatnes lietu nodaļas vadītājs Ozolnieku novada domē. Kaut arī ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz Jelgavu, turpinās vadīt pasākumus.
Jāpiebilst gan, ka “Covid-19” ir ietekmējis jauniešu centra darbu un kopš marta pasākumi atcelti. Arī nometne, kurā parasti darbojās ap 70 bērnu, šovasar nenotiks. Remontprojekts notiks, taču nelielā apjomā. Dienas nometni plānots sarīkot oktobrī jau jaunajā “Tuvu” jauniešu centrā. 24.jūlijā Ozolnieku novada svētku ietvaros biedrības telpās iecerēts pirmais jauniešu vakars pēc “Covid” pārtraukuma.
Lāsma atklāj vēl kādu jaunu ideju, kuru plānots realizēt tuvākajā laikā, – tā kā meitenēm ir Princešu skola, vajag arī kaut ko zēniem, tādēļ iecerēts izveidot jauniešu garāžas tiem puišiem, kurus neinteresē adīšana vai tamborēšana, bet patīk moči un mašīnas.
Tāpat līdzās jauniešu centra telpām uz pašvaldības zemes sākta parka veidošana, tas būs pieejams visiem Branku iedzīvotājiem – izcirsti “džungļi” un nu var pļaut zāli. Šeit taps arī volejbola laukums, āra bibliotēka, bet pie blakus esošās Iecavas paredzēts iekārtot piestātni laivotājiem. Bet, kamēr parks vēl top, uz sastumtā zemes kalna sastādīti kartupeļi un ķirbji, un to paveica jaunieši.
Smagākajos darbos pie krūmu ciršanas jauniešiem palīdzēja resocializācijas centra klienti ar atkarībām, kuri gluži vai sacenšoties par braukšanu uz Brankām. Pēc darba visi kopā sēžot pie galda, ēdot pusdienas un sarunājoties. Un kāds vīrietis, kurš cietumā nosēdējis 10 gadus, Lāsmai sacījis, ka neviens ar viņu tā – nenosodot, neesot runājis.
Biedrības vadītāja uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi – ļaut jauniešiem darīt pašiem un arī mācīties strādāt kolektīvā, tāpēc pagājušā gadā nometnes jaunieši iesaistīti arī biedrības remontprojektā, atjaunojot kādai trūcīgai ģimenei mājokli.
Jaunieši sagatavoja būvdarbu vietu – nojauca vecās piebūves, betonēja žoga stabus, sakopa teritoriju. Kāds puisis sacījis, ka divos gados skolā neesot iemācījies tik daudz, cik šeit vienā dienā. Un tāds jau ir biedrības mērķis – parādīt jauniešiem, ka dzīve – tas nav tikai par mani, bet, ka cilvēki var saliedēties, lai kopā dzīvi padarītu labāku.
Šādi remontprojekti biedrībai notiek jau vairākus gadus, un to mērķis ir ne tikai uzlabot dzīves apstākļus kādai ģimenei, kura pati to finansiāli nevar atļauties, bet arī iedot šiem cilvēkiem cerību, ka tālāk viņi var iet un darīt paši, mainīt domas par dzīvi. Un, protams, mudināt rosīties pašiem, jo katrā mājā viena telpa tiek atstāta neremontēta. 90 procentos gadījumu šie remontprojekti ir izdevušies un bijuši veiksmīgi. Ģimenes, kurām palīdzēts, arī vēlāk tiek apciemotas, turpina Lāsma.
Labdarībā – teju 20 gadu
Lāsma stāsta, ka abas ar Zani labdarībā darbojas jau 18 gadu. Sākušas kā brīvprātīgās citās organizācijās, tad nodibinājušas savu biedrību, bet pēc tam, lai nebūtu atkarīgas tikai no ziedojumiem, sākušas savu uzņēmējdarbību – atvērušas labdarības veikalus Jelgavā un Rīgā, kur nopelnītais tiek ieguldīts labdarībā.
Lai iegūtu papildu ienākumus, “Branku brančotavas” telpas tiek izīrētas arī citiem interesentiem, kas vēlas rīkot korporatīvos pasākumus, seminārus, dzimšanas dienas vai izlaidumus. Telpās iespējams uzņemt 120 cilvēku. Notikuši arī vairāki akustiskie koncerti.
Bet ne jau tikai ar mantām vai lietām var un vajag palīdzēt cilvēkiem, svarīgi ir, lai mainās cilvēku domāšana, un to var veikt ar izglītojošiem pasākumiem – psihologa atbalstu, semināriem par bērnu audzināšanu, uzskata Lāsma, piebilstot, ka ar vecākiem esot grūti, jo viņu raksturs jau ir izveidojies un ne vienmēr viņi grib mainīties. “Ejot līdzās jauniešiem, veidojot raksturu, iespējams, ka viņi izaugs citādāki nekā viņu ģimenes,” teic Lāsma.
Darbs nekad neapstājas
Skumji, ka “Covid-19” ir ietekmējis sabiedrību, un biedrības vadītājas par to pārliecinājušās, jo maijā un jūnijā daudziem cilvēkiem bija nepieciešams palīdzēt ar pārtiku un pirmās nepieciešamības lietām. Cilvēki palikuši bez darba un “aplokšņu” algu dēļ arī bez pabalstiem.
Abām biedrības vadītājām ir daudz ko stāstīt, jo viņu darbs jau nekad neapsīkstot. Viņas piemin arī savus sadarbības partnerus – 40 organizācijas no visas Latvijas un galveno atbalstītāju – Vācijas labdarības biedrību “Global Aid Network”. Bija plānots, ka šovasar Brankās dzīvos un palīdzēs kāda brīvprātīgā no Vācijas, taču “Covid” dēļ tas laikam nenotiks. Lai brīvprātīgajiem būtu, kur dzīvot, top konteineru ciemats, kur vienu no mājiņām sev ceļ arī kāds resocializācijas centra iemītnieks. Brīvprātīgie Brankās ir strādājuši arī agrāk.
Zane un Lāsma izrāda arī ziedoto mantu šķirotavu, kur pagājušajā ziemā ievilkta apkure. Pirms tam gājis visādi – apģērbs šķirots arī mīnus 20 grādu salā. Arī elektrības sākumā nav bijis: telpas, kur mājo biedrība “Tuvu”, ir bijušās kolhoza garāžas.
Tad vēl aizejam uz “Brīnumskapi”, kā to dēvē abas biedrības pārstāves. Tas ir biedrības “Tuvu” daudzfunkcionālais sociālās palīdzības centrs, kas ierīkots, realizējot divus Lauku atbalsta dienesta projektus. Plauktos kārtīgi sarindotas drēbes un mantas – katra veida lietas atsevišķās kastēs ar glīti noformētiem uzrakstiem. Pie sienas gan tabula ar sarakstu, cik no katra veida mantām centra apmeklētājs var ņemt. “Tas dažu ģimeņu dēļ,“ paskaidro Zane.
