Pagājušajā nedēļā Bauskā notika seminārs par mutes veselības veicināšanu.
Pagājušajā nedēļā Bauskā notika seminārs par mutes veselības veicināšanu. Tajā piedalījās un lekcijas lasīja Latvijas Mutes veselības centra pārstāves Latvijas Medicīnas akadēmijas lektores Anda Brinkmane un Egita Senakola.
1993. gadā tika veikti pētījumi, kas pierādīja, ka Latvijā lielākajai daļai bērnu ir stipri bojāti zobi, kas savlaicīgi netiek ārstēti. Bieži vien bojāts ir jau bērna pats pirmais zobiņš, kas tikko izšķīlies.
Arī pirmais zobiņš prasa rūpes
Tam, ka zobi bojājas jau agrā bērnībā, var būt vairāki iemesli. Tādēļ vecākiem īpaši rūpīgi jāseko līdzi sava mazuļa mutes dobuma kopšanai. Pēc katras ēdienreizes, kaut bērnam mutē ir tikai viens zobiņš, tas jānoslauka ar novārītā ūdenī samērcētu marles gabaliņu. Tikko zobs izšķīlies, zobārsts tam var uzlikt silantu – plastisku masu, kas pasargās zobu no bojāšanās. Taču tā neaizvieto zobu tīrīšanu. Kad bērnam sāk šķilties jau sestie zobiņi, ir svarīgi uzraudzīt, lai tie tiktu tīrīti pareizi. Dažkārt, mazulim to darot patstāvīgi, zobu birstīte berzējas tikai gar priekšējiem zobiņiem, tādēļ vecākiem vajadzētu palīdzēt, tīrot tālākos zobiņus.
Trīs gadus veciem bērniem visbiežāk zobi jau ir tādā stāvoklī, ka nepieciešams tos urbt, pat raut un likt platīti.
Jau no agras bērnības jāmāca pareizi un regulāri tīrīt zobus. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir tikai pieci procenti 12 līdz 13 gadu vecu bērnu, kam nav konstatēts kariess (viņu vidū arī A.Brinkmanes un E.Senakolas atvases). Pasaulē ir valstis, kur nevienam bērnam nav kariesa. Skandināvijas valstīs tā nav apmēram 50 procentiem divpadsmitgadīgu bērnu. No Baltijas valstīm 1993. gadā vissliktākais zobu stāvoklis bija Latvijas bērniem, tad nāca Lietuva un Igaunija. Varētu teikt, ka Latvijā šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo tuvojamies rādītājiem Lietuvā. Jāpiebilst, ka kaimiņvalstīs ir augstāks fluora (F) saturs dzeramajā ūdenī.
Par to, ka bērniem «klibo» zobu tīrīšana, liecina statistika: tikai 50 procentu sešus septiņus gadus vecu bērnu ir ar veselām smaganām (no 12 līdz13 gadu veciem pusaudžiem tikai 15 procentu ir ar veselām smaganām). Ja regulāri netiek tīrīti zobi, rodas bojājumi ne tikai zobos, bet cieš arī smaganas.
12 līdz 13 gadu veciem bērniem jau 27 procentos gadījumu ir izveidojies zobakmens. Tās ir blīvās nogulsnes, kas rodas no ēdienu atliekām, mikroorganismiem. Zobakmens nogulsnējas uz zobiem pie smaganu malas, kā arī zem smaganas, vairāk uz apakšzobiem, priekšzobiem un augšējiem dzerokļiem, jo to apvidū atrodas siekalu dziedzeru izvadkanāli. Ja zobus nekopj, zobakmens var sakrāties un nosegt veselas zobu grupas. Tā krāsa var būt no dzeltenbaltas vai pelēkas līdz tumši brūnganai. Zobakmens veicina smaganu iekaisumu, tādēļ mute var sākt smakot. Stomatoloģiskajā kabinetā iespējams zobakmeni likvidēt.
Lai nerastos «pudeļkariess»
Katra ēdienreize izsauc skābju veidošanos mutē. Bieži trīs četrus gadus veciem bērniem redzami izdrupuši un melni augšējie priekšzobi. Tas ir tā saucamais «pudeļkariess». Tas rodas tādēļ, ka zobiem bijis nemitīgs skābju «uzbrukums». Piemēram, bērnam dota stipri sacukurota tēja. Tāpat, ja starp ēdienreizēm tiek dzertas koncentrētas sulas (ārzemnieki iesaka sulas šķaidīt) vai cukurots šķidrums. Vai arī, ja bērns ilgstoši staigā, sūcot no pudeles, kurā bieži vien ir salds dzēriens. Jo ātrāk sāksim bērnu radināt dzert no krūzītes, jo būs labāk arī zobiņiem.
Fluoru var uzņemt dažādi
Latvijā ir ļoti zems fluora saturs dzeramajā ūdenī. Kur ir izeja? Apgādāt zobus ar fluoru citādā veidā. Vispopulārākais: lietot fluora saturošas zobu pastas. Agrāk bija problēmas tādas iegādāties, šobrīd ir otrādi – vairs nekur nevar nopirkt fluoru nesaturošas pastas.
Pasaulē zobu pastas ar fluoru lieto ap 500 miljoniem cilvēku. Tās der ik pa laikam pamainīt. Jāatceras, ka bērniem līdz sešu gadu vecumam ir īpašas zobu pastas ar mazāku fluora devu.
Jāuzmanās, lai viņam zobu pasta neiegaršotos, jo pasaulē bijuši vairāki gadījumi, kad bērni miruši no intensīvas zobu pastas pārēšanās. Atcerieties, ka zobu tīrīšana būs daudzreiz lētāka nekā to labošana.
Otrs populārākais fluora uzņemšanas veids ir dzeramā ūdens fluorizēšana, ko izmanto ap 210 miljonu cilvēku visā pasaulē. Mazāk populāras ir fluora tabletes un fluoru saturoši skalojamie materiāli.
Tabletes iesaka lietot no divu līdz 15 gadu veciem bērniem, mazākiem – fluora pilienus. Nav aizliegts to darīt arī pieaugušajiem, tikai jāatceras, ka katrā vecumā ir attiecīga deva. Tableti nosūkā vakarā pēc zobu tīrīšanas, kad vairs nekas netiek ēsts, dzerts un cilvēks dodas gulēt.
Alerģijas no fluora nav. Tā var rasties no cukura, krāsvielām vai garšvielām, kas tableti satur. Arī saindēties ar šīm tabletēm nav iespējams. Ja apēdīs 100 ripiņu, var parādīties akūtas saindēšanās simptomi: slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, ziepju garša mutē, zems kalcija līmenis asinīs. Letāla deva ir gandrīz neiespējama, tad ir vajadzīgi ap pieci kilogrami tablešu uz kilogramu ķermeņa masas. Ja tā tomēr notiek, tad nekavējoties jāskalo kuņģis, jādzer daudz piena un jāizsauc ārsts. Daudz bīstamāk ir ilgstoši pārdozēt nepieciešamo devu, tas var draudēt ar hlorozi.
Nevajag lietot cukuru
Fluorīdi sastopami arī mums visapkārt: augsnē, gaisā, ūdenī, augos, vietās, kur tuvumā atrodas ķieģeļu cepļi. Fluoru satur jūras zivis, kāposti, spināti, pupas. Daudz fluora ir melnajā tējā un vairākos minerālūdeņos. Jāuzmanās zīdaiņu māmiņām, kuras savus mazuļus baro ar maisījumiem. Arī tie nereti satur fluoru, kas gluži maziem bērniņiem var būt nevēlams.
Lielu skābju daudzumu mutē rada rozīnes, citrusaugļi un arī pārējie augļi, tomēr zobiem viskaitīgākais ir cukurs. Daudzās pasaules valstīs cīnās par cukura daudzuma samazināšanu pārtikā.
Sešas ēdienreizes var kompensēt zobu tīrīšana divreiz dienā ar fluoru saturošu pastu. Ja našķojamies, tad zobu tīrīšana divreiz neaizvietos vairāk par trim četrām ēdienreizēm. Ja esat nolēmis ēst šokolādi, labāk to apēst visu uzreiz un tūlīt iztīrīt zobus, nekā «knibināties» ap to visu dienu.
Birstītes un košļājamās gumijas
Lai arī reklāmas dažādi liela savu firmu zobu birstes, ārste E.Senakola atzīst, ka neviena zobu birste nav pārāka par citu. Galvenais ir zobus rūpīgi tīrīt. Tas jādara vismaz divreiz dienā ar zobu pastu un birstīti, bet mute jāizskalo pēc katras ēšanas vai uzkošanas reizes. Zobu starpas no ēdiena paliekām atbrīvo ar speciāla diega palīdzību. Pēc zobu iztīrīšanas neaizmirsīsim notīrīt arī mēli un izskalot muti.
Košļājamā gumija arī var glābt
Ne katrreiz pie rokas ir zobu birstīte, tādā gadījumā palīdzēt var košļājamā gumija. Tās pamatfunkcija ir veicināt siekalu izdalīšanos mutē, tās apskalo zobus, tā palīdzot izskalot ēdienu paliekas un aizkavē skābju rašanos. Košļājamā gumija nav «jāēd» visu dienu. Pietiks, ja pēc ēdienreizes to pakošļāsiet 20 minūšu. Regulāri un ilgstoši to darot, tiek bojāta gremošanas orgānu sistēma.
Par zobārstiem mācās mazāk
Lai zobus ārstētu kvalitatīvi, nepietiek ar stomatologu vien, ir nepieciešama laba «darba komanda». 1993. gadā Latvijā stomatoloģiskajos kabinetos strādāja 92 procenti zobārstu, septiņi procenti zobārstu terapeitu, viens procents zobārstniecības māsu, bet nebija neviena zobu higiēnista. 1998. gadā zobārstu skaits Latvijā saruka līdz 84 procentiem, zobārstniecības māsu skaits sasniedza septiņus procentus. Parādījās pirmie trīs procenti zobu higiēnistu un viens procents zobārstniecības asistentu. Tas pierāda, ka zobārstniecībā ir nepieciešami arī citi speciālisti un ka tas ir komandas darbs. Ārsts savu darbu var teicami veikt tikai tad, ja viņam ir kvalificēts palīgpersonāls. A.Brinkmane sacīja, ka šobrīd stomatologu Latvijā ir pietiekami, tādēļ arī samazināts zobārstniecības studentu skaits Latvijas Medicīnas akadēmijā.
