Jau ierasts, ka rudens sezonai raksturīgs ne tikai apkures sākums, bet arī tumšais laiks, kas daudziem rada virkni neērtību.
Jau ierasts, ka rudens sezonai raksturīgs ne tikai apkures sākums, bet arī tumšais laiks, kas daudziem rada virkni neērtību. Īpaši tas jūtams pilsētas nostūros, kur tikai laternu stabi atgādina, ka reiz arī šajā ielā bijusi gaisma… Protams, situācija pakāpeniski uzlabojas – izbūvēti jauni apgaismoti ielu posmi, iesākta pilsētas izgaismošanas programma –, tomēr vēl arvien ir daudz ielu, kurās vienīgo apgaismojumu rada iedzīvotāju sagādātie prožektori un “Iļjiča lampiņas”.
Lai noskaidrotu, kāda situācija pašreiz ir ielu apgaismojuma jomā, “Ziņas” tikās ar pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālisti Dzidru Stašu un valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvenergo” Jelgavas tīklu rajona nodaļas priekšnieku Aigaru Grīnofu.
Kam un kas pieder
Ielu apgaismojums ir aktuāls lielākajai daļai Latvijas pašvaldību, jo līdz šim tikai dažām izdevies pilnībā pārņemt elektroapgādes tīklus no VAS “Latvenergo”.
Līdzīgi kā citās Latvijas lielākajās pilsētās, izņemot Rīgu, Ventspili un Tukumu, arī Jelgavā vairāk nekā 80 procentu no visiem ielu apgaismojuma tīkliem pieder VAS “Latvenergo”. Pārējie ir pašvaldības īpašums vai tā sauktie bezsaimnieka tīkli, kas kādreiz piederējuši lielajiem, taču tagad slēgtajiem pilsētas uzņēmumiem, piemēram, RAF, Lauksaimniecības Mašīnbūves rūpnīcai, “Lauktehnikai” un citiem.
Lielākā problēma šajā ziņā ir tā, ka nedz “Latvenergo”, nedz pašvaldība tieši nevar ieguldīt līdzekļus valsts uzņēmuma tīklu sakārtošanā. Pašvaldībai to liedz darīt likums “Par pašvaldībām”, kas noteic, ka tā nedrīkst ieguldīt līdzekļus citam piederošā īpašumā. Savukārt “Latvenergo” to nedrīkst darīt, jo elektroenerģijas tarifā nav iekļauta maksa par ielu apgaismojuma tīklu ekspluatāciju. Pašlaik elektroapgaismojuma tīkli tiek uzturēti tā saucamajā finanšu bezieguldījumu režīmā, jo ne viena no ieinteresētajām pusēm nav tiesīga uzlabot novecojušos ielu apgaismes tīklus, atjaunojot gaismekļu armatūras vai nomainot kādas citas būtiskas konstrukcijas tajos.
Lai risinātu šo jautājumu, Jelgavas pilsētas vadība jau mēģinājusi izrādīt iniciatīvu un pārņemt vai nopirkt no “Latvenergo” ielu apgaismes tīklus. Tomēr vēl neviens nav nonācis līdz loģiskam risinājumam kaut vai tādēļ, ka citām Latvijas pašvaldībām šajā ziņā nav vienotas pieejas, un sanāk, ka Jelgavas gadījums ir individuāls. A.Grīnofs norāda, ka Jelgava pēdējos gados ir vienīgā, kas izrādījusi iniciatīvu pārņemt ielu apgaismes tīklus savā īpašumā, līdz ar to “Latvenergo” vadībai īpaši rūpīgi jāapsver darījuma saimnieciskie rezultāti un iespējamās sekas, jo, pārdodot tīklus tikai vienai no apkalpes teritorijas pašvaldībām, uzņēmumam var rasties sarežģījumi. Pēc neoficiālas informācijas, apgaismes elektrotīklu pārdošanas cena varētu būt ap 100 tūkstošiem latu. Arī tīklu pārdošanas procedūra nav vienkārša, jo tam nepieciešama “Latvenergo” padomes piekrišana un speciāls Ministru kabineta lēmums. Turklāt pastāv iespēja tos arī iznomāt, turpina A.Grīnofs.
Aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciāliste Dz.Staša piebilst, ka sarakste starp Jelgavas pašvaldību un “Latvenergo” vadību par tīklu pirkšanu notiek jau kopš 2000. gada, tādēļ ir grūti prognozēt, kā jautājums varētu tikt atrisināts. “Raugoties no pilsētas iedzīvotāju interesēm, izdevīgākais risinājums būtu tīklu piederības maiņa par labu pašvaldībai. Tad varētu skaidri nodalīt, kas par ko atbild ielu apgaismojuma nodrošināšanā,” uzsver Dz.Staša.
Risinājumu meklējot
Tā kā ielu apgaismojuma tīklu piederības jautājums joprojām ir neskaidrs, atrasts pagaidu risinājums ielu apgaismošanai pilsētā. Proti, “Latvenergo” turpina apsaimniekot savā īpašumā esošos ielu apgaismojuma tīklus, uz līguma pamata saņemot maksu gan par patērēto elektroenerģiju, gan par spuldžu nomaiņu. Piemēram, šogad spuldžu nomaiņai vien līdz gada beigām tiks iztērēts aptuveni 20 tūkstošu latu.
Savukārt aģentūra “Pilsētsaimniecība” finanšu iespēju robežās cenšas pārņemt bezsaimnieka tīklus, tomēr to nav iespējams izdarīt uzreiz, jo jāiegulda lieli līdzekļi, pilnībā pārbūvējot pašreizējos ielu gaismekļus. “Pilsētsaimniecības” pārziņā ir visi atjaunotie ielu apgaismes tīkli, kas izbūvēti no jauna, un par to apsaimniekošanu noslēgts līgums ar Jelgavas firmu SIA “AC/DC”. Veicot jaunu pilsētas servisa objektu vai daudzdzīvokļu māju būvniecību, aģentūra “Pilsētsaimniecība” izvirza prasību izgaismot apkārtējo teritoriju. Šos tīklus turpmāk apsaimnieko paši īpašnieki.
Zinot, ka daudzi jelgavnieki ir neapmierināti par ielu apgaismošanu, aģentūra “Pilsētsaimniecība” aicina iedzīvotājus ziņot par neizgaismotajiem ielu posmiem pa tālruni 3023899. Šī informācija jau tagad tiek regulāri apkopota un nodota “Latvenergo” Jelgavas tīklu rajona nodaļai, kas novērš bojājumus vai nomaina izdegušās spuldzes. “Problēmas rada ne tikai tīklu apsaimniekošana, bet arī regulārie bojājumi, jo koki bieži vien aug pārāk tuvu laternu stabiem. Protams, vaina jāuzņemas arī neapzinīgiem iedzīvotājiem, kas bieži vien apzināti bojā apgaismes ierīces. Arī par šādiem gadījumiem aicinām ziņot,” uzsver Dz.Staša.
Salīdzinoši slikts ir to pagalmu apgaismojums, kuru organizē namu apsaimniekotāji, taču no līdzšinējiem namu apsaimniekošanas līdzekļiem ir gandrīz neiespējami rekonstruēt vai atjaunot laternas, tādēļ jāmeklē citi risinājumi, piemēram, iekšpagalmu labiekārtošana, izbūvējot tur dažādus servisa objektus, tā nodrošinot teritorijas apgaismojumu.
Ielu apgaismojuma tīklu attīstība
“Pēdējos gados aģentūrai “Pilsētsaimniecība” izveidojusies veiksmīga sadarbība ar VAS “Latvenergo” tīklu atjaunošanā, jo rekonstruētajos ielu posmos izdevies nomainīt gan gaismekļus, gan elektropārvades spēka līnijas (kabeļus). Rekonstruējot ielu apgaismes tīklus, panākta vienošanās, ka spēka elektropievades līnijas paliek “Latvenergo” īpašumā, bet gaismekļi, kuru uzstādīšanu finansē no pašvaldības budžeta, kļūst par pilsētas īpašumu. Tā tiek atrisināts gan tīklu piederības, gan turpmākās apsaimniekošanas jautājums. Piemēram, šogad ielu apgaismes armatūru un tīklu rekonstrukcija veikta Tērvetes ielas atjaunotajos posmos. Pēc plāna armatūru atjaunošanas darbi tiek veikti arī ielās, kurās “Latvenergo” maina novecojušās elektropārvaldes spēka līnijas. Arī šajos gadījumos panākta vienošanās starp aģentūru “Pilsētsaimniecība” un “Latvenergo” Jelgavas tīklu rajonu par to, ka atjaunotie gaismekļi pāriet pašvaldības īpašumā. Tas atrisina tīklu uzturēšanas problēmu,” skaidro Dz.Staša.
***
Ielu apgaismojuma tīklu rekonstrukcijas darbi
2003. gadā
Rīgas iela, Grothusa iela, Kalnciema ceļš gar Svētbirzi, Lazdu iela, Liepājas iela, Salnas iela, Platones iela, Jēkaba iela, Parka iela, Biešu iela
2004. gadā plānotais (dažviet darbi vēl turpinās)
Tērvetes iela, Platones iela, Pureņu iela, Medus iela, Viktorijas iela, Viskaļu iela, Ruļļu iela, Celtnieku iela
2005. gadā plānots veikt ielu apgaismojuma rekonstrukciju un apgaismojuma armatūras uzstādīšanu
Uzstādīšanas laiks Iela Armatūru skaits
Maijs Ganību 12
Maijs Kazarmes 2
Aprīlis Iecavas 9
Aprīlis Valgundes 1
Aprīlis Baldones 1
Aprīlis Dalbes 2
Aprīlis Saules 4
Novembris Viktorijas 4
Novembris Aveņu 6.
