Bērni ar īpašām vajadzībām bijuši visos laikos neatkarīgi no valsts iekārtas, ekonomiskās un sociālās attīstības.
Bērni ar īpašām vajadzībām bijuši visos laikos neatkarīgi no valsts iekārtas, ekonomiskās un sociālās attīstības. Visos laikos viņi izjutuši izolētību, sabiedrības noliedzošu attieksmi. Pēdējās desmitgadēs visa pasaule maina savu nostāju pret šiem cilvēkiem, aizvien biežāk lietojot jēdzienu «integrācija», kas kļuvis par vienu no demokrātijas izpausmēm.
Arī mūsu valsts.
1994. gada UNESCO konferencē par speciālo izglītību tika sagatavots oficiāls paziņojums, kurā 92 valstis un 25 starptautiskas organizācijas izteica aicinājumu mainīt attieksmi pret bērniem ar īpašām vajadzībām un uzskatīt viņus par līdzvērtīgiem citiem bērniem. Šī konference kļuva par pamatu daudzu valstu izglītības politikas un attieksmes maiņai, kā arī pilnībā atbalstīja bērnu ar īpašām vajadzībām tiesības atrasties vispārizglītojošās skolas klasē līdzās citiem bērniem.Papildus jēdzienam «integrācija» tika ieviesta jauns – iekļaujošā izglītība, iekļaujošā skola.
Iekļaujošā izglītība līdzīgi kā integrācija ir process, kura galamērķis ir skola visiem bērniem. Tā ir iekļaujošā skola un vide, kas spēj līdz minimumam samazināt to bērnu skaitu, kas kaut kādu (fizisku, psihisku, psiholoģisku, kulturālu vai citu) iemeslu dēļ ir izstumti no tās.
«Ziņas» jau informēja par konferenci, kas pagājušajā nedēļā notika bērnu attīstības centrā «Junda» un pulcēja pirmsskolas skolotājus, speciālos pedagogus, metodiķus, izglītības speciālistus, vecākus. Metodiski informatīvā centra (MIC) galvenā speciāliste Antonija Maškova stāsta, ka konferences galvenais mērķis bija kopīgi izanalizēt iekļaujošās izglītības situāciju Jelgavā un noteikt galvenās problēmas.
Lai bērni ar īpašām vajadzībām veiksmīgi iekļautos vispārizglītojošajā skolā, integrācijas procesam jāsākas jau bērnudārzā un pat vēl ātrāk, tāpēc šajā konferencē lielākā uzmanība tika veltīta tieši pirmsskolas vecuma posmam.
Pirmsskolas izglītības sistēma Jelgavā paredz bērnus ar īpašām vajadzībām iekļaut pirmsskolas iestādēs, izmantojot dažādus integrācijas modeļus. Daudzi no viņiem bez speciālistu īpašas līdzdalības veiksmīgi iekļāvušies vispārizglītojošajās grupās.
Jelgavā ir septiņas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes un Sākumskola ar septiņām bērnudārza grupām, kā arī seši privātie bērnudārzi, kas iesaistīti bērnu ar īpašām vajadzībām integrācijas procesā.
Pilsētā bērni aktīvi apmeklē bērnudārzus – no 2823 pirmsskolas vecuma bērniem 2239 ir to audzēkņi. Arī bērnu ar problēmām integrācijai pirmsskolas izglītības sistēmā pastāv vairāki integrācijas modeļi:
speciālās grupas, kurās apvienoti un atbilstošu speciālistu uzraudzībā ir bērni ar līdzīgām veselības problēmām, piemēram, redzes traucējumiem u.c.;
speciālā grupa, no kuras bērni ar īpašām vajadzībām uz atsevišķu dienu tiek integrēti vispārizglītojošajā grupā;
bērni ar īpašām vajadzībām tiek integrēti vispārizglītojošajās grupās;
sociālā riska un maznodrošināto ģimeņu bērni integrēti vispārizglītojošajās grupās.
Viens vai otrs integrācijas modelis tiek piemeklēts atkarībā no bērna vajadzībām, viņa veselības stāvokļa.
Komplektējot vispārizglītojošās grupas, tajās tiek iekļauti bērni ar runas un valodas traucējumiem, ar nelielām psihiskām aizturēm, ar redzes vai stājas traucējumiem, kustīgi un neuzmanīgi bērni ar diagnozi hiperaktīvie (UDHS), dusmīgi, nepaklausīgi, agresīvi bērni, mazākumtautību bērni, kurus uzņem latviešu mācību valodas grupās. Pieredze rāda, ka, integrējot sociālā riska ģimeņu bērnus vispārējā tipa pirmsskolas grupās, pedagogi saskaras ar šo bērnu attīstības problēmām – sliktu vispārējās attīstības un veselības stāvokli, runas un valodas attīstības traucējumiem, pastiprinātu vai pavājinātu muskuļu tonusu, medicīniskajām blakusdiagnozēm un neprasmi sazināties. Apmēram 50 procentiem sociālā riska ģimeņu bērnu nepieciešams runas un valodas korekcijas darbs, kā arī ārstnieciskās fizkultūras nodarbības un masāžas. Pie bērniem ar īpašām vajadzībām pieder arī apdāvinātie un mazākumtautību bērni, kas apmeklē gandrīz visas latviešu mācību valodas grupas. Pirmsskolas pedagogiem jārūpējas, lai viņi paralēli latviešu valodai saglabātu savu dzimto valodu un kultūru.
Speciālajās grupās pašlaik mācās 172 jeb 7,5 procenti no visiem bērnudārza bērniem. Tās tiek komplektētas atkarībā no bērna veselības problēmas un speciālistiem, kas pieejami katrā bērnudārzā. Bērni ar kustību traucējumiem apmeklē BAC «Rotaļa», bērniem ar redzes traucējumiem speciālā grupa izveidota Sākumskolā, ar psihiskās attīstības aizturi – bērnudārzā «Zemenīte», bieži slimojošie bērni apmeklē «Pasaciņu». A.Maškova atzīst, ka pēdējā laikā aizvien palielinās to bērnu skaits, kuriem ir runas vai valodas traucējumi. Šāda tendence vērojama arī citviet pasaulē. Ar šiem bērniem speciālisti strādā bērnudārzos «Kamolītis», «Pīlādzītis» un «Zvaigznīte».
Ir arī tā saucamās integrējošās grupas, kurās ir viens vai divi bērni ar dažādām veselības problēmām, piemēram, Dauna sindromu. Pieredze rāda, ka šie bērni labi iekļaujas grupā un savā attīstībā atbilstoši katra iespējām progresē.
«Nenoliedzami šajā progresā liela loma ir arī vecāku uzņēmībai un lielam darbam. Skaidrs, ka katra māmiņa vēlas, lai viņas bērns atrastos vispārizglītojošajā vidē, taču skaidrs arī tas, ka mums neizdosies pilnībā atteikties no speciālajām izglītības iestādēm, kā tas līdz šim nav izdevies valstīm, kas teorētiski atteikušās no tām, piemēram, Norvēģijai un Lielbritānijai. Mums ir arī bērni ar ļoti smagām problēmām, kuriem nepieciešama speciāla izglītības programma,» uzsver A.Maškova.
Konferences noslēgumā tika noteiktas galvenās problēmas, kas risināmas, integrējot bērnus ar īpašām vajadzībām.
Ņemot vērā, ka bērnu veselība pasliktinās, aizvien vairāk ir tādu, kuriem jāpārvar vairākas problēmas. Izglītības speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka nepieciešams risināt koordinēšanas jautājumu pilsētā, lai atbilstoši vajadzībām visiem būtu nodrošināta speciālistu palīdzība un adekvāts metodiskais atbalsts skolotājiem.
«Tā kā vispārizglītojošajās grupās jau integrēti bērni ar īpašām vajadzībām, izvirzās divas galvenās problēmas – skolotāju sagatavotība, ko šodien augstskolas nenodrošina; otrs jautājums saistīts ar pārpildītām grupām, kur 20 un vairāk bērniem nav iespējams nodrošināt katram viņa individuālās izaugsmes iespējas. Ideāls variants būtu samazināt bērnu skaitu bērnudārzu grupās un sākumskolas klasēs. Ārzemēs lielākajās skolās nav vairāk kā 600 bērnu,» norāda A.Maškova.
Pedagogi atzīst, ka ideālā variantā pilsētā būtu nepieciešams vienots centrs, kas līdzīgs Liepājas bērnu attīstības centram, kur kopā strādā vairāku nozaru speciālisti – mediķi, kuriem līdz ar integrācijas procesu parādās jaunas funkcijas, speciālie pedagogi, psihologi un citi.
Pašlaik būtu nepieciešams koordinēt sadarbību starp visiem speciālistiem – pedagogiem, mediķiem – un arī vecākiem, nodrošinot zināšanu apguvi, pieredzes izpēti, veidojot psiholoģisko gatavību un sabiedrības izpratni par bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu vispārizglītojošajā vidē. Gan speciālistiem, gan arī vecākiem jānodrošina tālākizglītība jautājumos, kas skar bērnus ar īpašām vajadzībām. Tikai apvienojot daudzu speciālistu pūles un zināšanas, iekļaujošās izglītības mērķis tiks sasniegts.
