Biedrības «Mēs – Staļģenes skolai» vadītāja, projektu speciāliste un četru bērnu mamma Ella Jerofejeva spēku un prieku rod sīkās ikdienas lietās.
«Nāciet, es jums visu izrādīšu! Jūtat, cik te patīkami vēsi? Mums tikko noslēdzies siltināšanas projekts. Mazākie bērni augšstāvā klausās par vulkāniem, bet lielie zālē dejo,» biedrības «Mēs – Staļģenes skolai» vadītāja Ella Jerofejeva ved savā labo darbu valstībā. Šoreiz tā ir Latvijas Vides aizsardzības fonda konkursā izcīnītā bezmaksas nometne «Apkārt zemeslodei», kas mājvietu radusi izglītības, kultūras un sporta centra «Līdumi» renovētajā filiālē «Jaunlīdumi» Dzirniekos. Šādu jau īstenotu un vēl sapņojamu ieceru bērnu un sava Jaunsvirlaukas pagasta labā Ellai netrūkst.
Savilkuši līnijas un nopirkuši paklājus
«Jaunsvirlaukā pirms gandrīz 18 gadiem ieprecējos. Kamēr iepazīsti vietējos, pirmie gadi ienācējam nav viegli. Taču pamazām viss nokārtojas, un patlaban ir ļoti labi. Tas sākās ar bērniem. Vedot uz pulciņiem un skolu, iepazinu vecākus. Gribējās, lai pašas bērni ir aizņemti un attīstās un šīs iespējas tiek arī citiem. Ir jauki, kad atrodi domubiedrus un rodas komanda, lai kopā kaut ko izveidotu un kurā cits citu labi saprot,» Ella atskatās, kas piešķīlis dzirksti viņas sabiedriskajām un arī profesionālajām gaitām. Ella Jerofejeva ne tikai vada pirms četriem gadiem dibināto biedrību, bet arī bijusi pagasta mūžizglītības speciāliste un projektu koordinatore. Patlaban viņa pilnu slodzi strādā Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļā, kas ļauj paraudzīties plašākā mērogā. «Iekustināt cilvēkus uz darbošanos pagastos nav nemaz tik viegli. Taču jāpriecājas arī par tiem dažiem, kas atnāk. Iedomājies – viņi tajā laikā vismaz nesēž savās mājās un nečīkst,» novērtēt mazumiņu un «ar kaut ko taču jāsāk!» principu iemācījusies Ella.
To viņa krietni izbaudījusi, arī darbojoties biedrībā «Mēs – Staļģenes skolai». «Visi mūsu projekti tapuši, mācoties darot. Bijušas arī kļūdas. Labi, ka blakus ir cilvēki, kam pajautāt, kā īsti rīkoties. Taču svarīgākā ir iekšējā motivācija, kāpēc to visu darām. Man vienmēr gribējies izdarīt labu darbu. Kamēr nodod atskaites, protams, ir uztraukums un nervozēšana, bet tas beidzas un cilvēki sāk sacīt daudz labu vārdu. Tad saproti, ka neesi velti pūlējies,» atzīst nu jau projektu speciāliste. Biedrības pūrā ir gan lielākas, gan mazākas īstenotās ieceres. Piemēram, par projekta līdzekļiem pārkrāsotas līnijas stadionā, sagādāti soli un basketbola grozu tīkli, kā arī brīvās cīņas paklāji. Šis sporta veids Staļģenē ir lielā cieņā, un jaunie paklāji jau iemēģināti vairākās sacensībās.
Vienam basketbols, otram joga
Tomēr šī Ellas darbošanās nav tikai tāpēc, lai apmierinātu vēlmi darīt labu. Vairāk par to viņai rūp pirmkārt savu bērnu un visa pagasta attīstība, lai būtu ko darīt un nevajadzētu doties prom. Tā domā vesela speciālistu komanda. Tāpēc Jaunsvirlaukā aktīvi darbojas mazpulki, bērni var apgūt dejas, mūziku (netālajā Salgales Mūzikas skolā), rokdarbus un citas interešu izglītības programmas. Padomāts arī par pieaugušajiem. Piemēram, pērn sāktas jogas nodarbības. Daudzi ar nepacietību gaida rudeni, kad ar pilnu jaudu sāks darboties jaunā Staļģenes vidusskolas sporta zāle, kas vakaros būs atvērta visiem pagasta sportot gribētājiem. «Pagājušajā gadā nometnes noslēguma koncertā vecāki iejautājās – kāpēc mums nekas tāds nenotiek? Tāpēc ar meitenēm plānojam «Sieviešu akadēmiju». Meklējam, ko vēl jaunu ieviest, lai visām vecuma un interešu grupām būtu ko darīt. Kamēr viens spēlē basketbolu, otrs vingro, bet trešais dejo,» modelē Ella Jerofejeva.
No pieciem gadiem jāmazgā trauki
Katrai kustībai nepieciešams spēks un enerģija. Četru bērnu māmiņa Ella to meklē visā skaistajā un pozitīvajā, un tam nebūt nav jābūt kam ekskluzīvam. «Bez pozitīva skata uz dzīvi nekas arī nenotiek. Es to rodu, piemēram, paskatoties uz saviem bērniem. Man viņi ļoti patīk. Redzēt, kā viņi veidojas. Tāpat pastaigas un saullēkts, ko bieži sagaidu dārzā ar kafijas krūzi rokās. Man ļoti patīk rīta klusums, kad vēl nav sākusies dienas kņada. Varu pārdomāt lietas, un tas ir ļoti nepieciešams, jo dzīves laikā prioritātes mainās. Izrādās – nemaz vairs nevajag, ko reiz biji iedomājies,» savu spēka un labsajūtas formulu atklāj ģimenes pavarda sargātāja.
Jerofejevi gan sevi sauc par komandu. Citādi nebūtu iespējams pārvaldīt organismu, kur katram sava skriešana un darbošanās. Kamēr Ella strādā Jelgavā, vīrs Andris darbojas valsts aizsardzības sistēmā. Vecākā meita Adrija Lauma pabeigusi Staļģenes vidusskolas 9. klasi, kā arī Salgales Mūzikas skolu un veiksmīgi iestājusies Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Patrīcija gatavojas mācībām 7. klasē, Kristers – 3. klasē, bet pastarītim Edvardam ir četri gadiņi un viņš iet bērnudārzā. «Mums ir svarīgi sanākt kopā. Kad esam visi mājās, kopā gatavojam un sēžamies pie galda. Cenšamies paēst bez televizora, un izrādās – ir taču, par ko parunāt! Atliek tikai ieklausīties savā bērnā. Tur nāk ārā tādas gudrības! Kādreiz, kad esi sanervozējies, – mamm, viss taču ir kārtībā!» stāsta Ella, piebilstot, ka katram ir savi pienākumi. Piemēram, sasniedzot piecu gadu vecumu, jāstājas trauku mazgātāju aplī. Vienalga – prot vai neprot. Citādi arī nav iespējams iemācīties. Tāpat Jerofejevu atvasītes nevar izvairīties no darbiņiem dārzā, kur ģimene audzē sev dārzeņus un puķes skaistumam.
«Viss notiek pēc sarunāšanas principa. Gribi pie draudzenes? Tad parādi to un aplaisti dobes! Šo stingro līniju noturēt nav viegli. Mamma bieži vien tad ir tā sliktā, bet bez mammas taču nevar!» Ella atklāj, kā veidojas noteikumi. Viņa pārliecināta, ka bez rāmja bērnu audzināšanā nemaz nevar iztikt. Tomēr vecākiem jābūt piemēram, lai tas darbotos.
Cieņā labas filmas un tautas dejas
Jerofejevu ģimene gan nesastāv tikai no rūpīgi izplānotajiem nodarbību grafikiem, dienas režīma un pienākumiem. Ir arī savi prieki un īpašie brīži. Ne tikai dzimšanas dienas, kad jubilārs tiek sveikts no paša rīta un pats var izvēlēties svētku ballīti, Ziemassvētki, Lieldienas, kurās olas skrien meklēt lieli un mazi, un Jāņi, kas pie Ellas un Andra kopā pulcē visu saimi. Arī viņu ikdiena bieži uzdzirkstī kopābūšanas priekā. «Mums patīk labas filmas un «multenītes». Sapērkamies visādus našķus un skatāmies,» atklāj Ella. Vēl kopā ar Andri viņi ir atraduši savu vaļasprieku – abi dejo pērn izveidotajā Jaunsvirlaukas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvā «Svirlauka».
«Tā mums ir sava republika. Pāri brauc arī no Jelgavas un Salgales. Visi esam puslīdz vienāda vecuma, rīkojam savus pasākumus un «tēmējam» uz Dziesmu svētkiem. Tautas tērpi arī teju nokomplektēti. Šajā ziņā pagasts mums ļoti nāk pretī,» slavē dejotāja. Viņa min, ka jauno kolektīvu varēs redzēt uzstājamies Jaunpagastu salidojumā 8. augustā Staļģenē. Tur pulcēsies dalībnieki no pilsētām un pagastiem, kam nosaukums sākas ar «Jaun». Taču Ellai un Andrim tas nebūs tikai sadancis, bet kārtējā kopābūšana, kas uzlādē katrai jaunai dienai un labam darbam. ◆
