Pirms diviem gadiem «Ziņas» jau rakstīja par jelgavniekiem Nadeždu un Sergeju Beloborodoviem, kas, būdami trīs bērnu vecāki, adoptēja smagi slimo Vladimiru, kuru badā un aukstumā bija pametusi māte, bet vecmāmiņa nespēja uzņemties pietiekamas rūpes. Zēns piedzima slims ar bērnu cerebriālo trieku, ilgu laiku nestaigāja, viņam bija acs nerva atrofija, kā dēļ ar vienu actiņu Vladmirs tikpat kā neredzēja, tika konstatēti galvas smadzeņu darbības traucējumi. Ārsti tā arī pateikuši: ja zēns izdzīvos, visticamāk, būs piekalts invalīdu ratiņiem, nevarēs pilnvērtīgi redzēt un runāt. No brīža, kad mazais Vladimirs ienāca Beloborodovu ģimenē, viņa veselības stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Puisēns šogad pēc speciālās apmācības pabeidzis 3. klasi, ir ļoti dzīvespriecīgs un, apskaujot mammu, sauc viņu par labāko pasaulē. Lai zēns varētu attīstīties un būt laimīgs, viņam nepieciešams turpināt rehabilitāciju. Divi Nadeždas un Sergeja bērni jau izauguši lieli, bet Maksims ir Vladimira vienaudzis. Nupat brāļiem pievienojusies Anna, kuru ģimene adoptēja pirms gada. Arī meitenītei ir veselības problēmas, taču mamma cer, ka ģimenes siltums un mīlestība padarīs krāsaināku meitiņas dzīvi. Dzīvu vecāku bāreņi Tētis ģimenē ir vienīgais pelnītājs un kopā ar sievu apņēmušies Vladimiru un Annu, kas abi ir dzīvu bioloģisko vecāku atvases, ne vien uzaudzināt, bet arī iespēju robežās rūpēties par viņu atveseļošanos. Beloborodovi Vladimiru iemīlēja kā paša bērnu un adoptēja viņu. Līdz krīzei Sergejs labi pelnīja, un vecāki nekad nav žēlojuši naudu, lai vestu zēnu pie labiem speciālistiem Latvijā un Krievijā. Nadežda, būdama dziļi ticīga, ik dienu lūdzas par puisēna veselību un nenolaida rokas. Tagad Vladimiram ir jau 11 gadu, lēnām, bet viņš spēj staigāt, daudz smaida un var noskaitīt nelielu dzejolīti mammai. Šogad pēc individuālas apmācības Vladimirs Jelgavas 1. speciālajā internātpamatskolā pabeidza 3. klasi. Arī redzi zēnam izdevās atgūt teju par 60 procentiem. Divreiz nedēļā puika muskuļus stiprina un vingrina peldot, spēj sazināties krievu un latviešu valodā. Ārsti par Vladimira straujo veselības stāvokļa uzlabošanos ir patīkami pārsteigti, stāsta mamma un uzsver: lai «nekristu atpakaļ», rehabilitāciju nepieciešams turpināt. Taču smagās ekonomiskās situācijas dēļ ģimenes ienākumi ievērojami kritušies. Savulaik palīdzējusi Jelgavas pašvaldība, vākti ziedojumi dažādos labdarības pasākumos, bet šogad Nadeždas lūgumu palīdzēt līdz šim neviens tā arī nav saklausījis. «Rehabilitologs Vladimiram ieteica delfīnterapiju, kas ļoti palīdz atveseļot tieši ar cerebrālo trieku slimos bērnus. Tiek uzlabota visu orgānu funkcionalitāte, asinsrite, labāk veidojas kauli. Esam izgājuši vairākus rehabilitācijas kursus Krievijā, Igaunijā, tepat Latvijā, un veselība ar katru gadu uzlabojas.Sarkanā Krusta jaunieši sadzirdējušiNadeždas lūgumu palīdzēt saklausījuši Latvijas Sarkanā krusta (LSK) Jelgavas jaunieši un ir gatavi iesaistīties līdzekļu vākšanā Vladimira rehabilitācijai. Jauniešu organizācijas vadītājs Jelgavā Māris Liscovs stāsta, ka 2011. gadu viņi izsludinājuši kā labdarības gadu. Pusgada laikā ar LSK Jelgavas jauniešu iniciatīvu vākti ziedojumi trīs bērnu ārstniecībai un rehabilitācijai. Gabrielai palīdzēts savākt naudu kāju operācijai, Robertam – vairākiem rehabilitācijas pakalpojumiem, bet nepilnu gadu vecajai Rebekai, kurai bija nepieciešami 3250 latu aknu transplantācijai, arī tie veiksmīgi saziedoti. «Paldies visiem jelgavniekiem un uzņēmējiem, kas jau palīdzējuši bērniem atveseļoties, un ļoti ceru, ka kopīgiem spēkiem varēsim iepriecināt arī Vladimiru,» stāsta M.Liscovs.
