Savu 70 gadu (un mūzikas novirziena 35 gadu) jubileju Jelgavas 4. vidusskola svin ar vērienu, pat mēģinot apsteigt laiku – ar galvenā iniciatora Ingus Leilanda pūlēm koncerts «Mēs tikāmies martā» notika jau 27. februārī.
«Pierasts, ka regulāri vislielākos laurus skolai nesis daiļais dzimums. Apmēram pirms gada nolēmām, ka arī mūsu puiši ir pietiekami talantīgi, lai pierādītu savu varējumu,» atceras diriģents un pedagogs. «Pasākums toreiz izdevās, un nolēmām, ka labā tradīcija jāturpina arī šogad.»
Pavisam braši ar dažādu komponistu latviešu tautas dziesmu apdarēm sāka Irinas Osipovas un I.Leilanda vadītais zēnu koris «Spīguņi», turpināja Žorža Siksnas virsvadībā un I.Leilanda prasmīgā uzraudzībā joprojām aktīvi muzicējošais Tirkīza kora ansamblis, ko brīžiem pastiprināja Ingus izlolotais «Kārkli pelēkie zied».
Ļoti savdabīgu priekšnesumu sniedza Dobeles Valsts ģimnāzijas vīru dubultkvartets ar noslēpumainu nosaukumu «KPTT», ko atklāja tikai pašās savas uzstāšanās beigās – «Kur, pelīte, tu tecēji», kas izskanēja ar tādu pašu jestrumu kā «Aiz kalniņa dūmi kūpa» un it sevišķi no Itālijas atceļojusī «Pieci jautri draugi», kuru izpildot puiši lika lietā arī bagātu uzskates līdzekļu arsenālu, izraisot neviltotas skatītāju ovācijas.
Tieši jestruma (kaut skanēja pat «Jestrā ziņģe»), muzicējot ar fonogrammu, pietrūka Dobeles zemessargu ansamblim. Bet varbūt viņiem vienkārši nepaveicās ar uzstāšanās kārtību – pašās koncerta beigās. Ne velti mēdz teikt – pēc laba vai nu neko, vai vēl labāku.
Ka var vēl labāk par «KPTT», pierādīja – nu, protams, «Spīgo». Vajadzēja dzirdēt Ērika Vitekera «She weeps over…», izpeldēties Raimonda Paula un Ineses Zanderes «Lielupē» un «Gaujā» un šoreiz galvenokārt redzēt dāņu «Cel mani augšup» līdz vissmalkākajai kustībai izstrādāto brīžiem pat akrobātisko sniegumu (starp citu, skatītāju tāda līmeņa koncertam bija pārsteidzoši maz!) vai ritmiski atsaukties asprātīgajai «Cup song» jeb «Glāzīšu dziesmai», lai kliedētu jebkādas šaubas par «Spīgo» šā brīža varējumu. ◆
