Mainās laiki, lozungi, valdības, valstu un pilsētu nosaukumi. Svarīgi, lai vēstures lappušu pāršķiršana atstātu nemainīgu skolas sūtību – dot zināšanas nākamajai paaudzei un audzināt skolēnus par krietniem cilvēkiem.
Mainās laiki, lozungi, valdības, valstu un pilsētu nosaukumi. Svarīgi, lai vēstures lappušu pāršķiršana atstātu nemainīgu skolas sūtību – dot zināšanas nākamajai paaudzei un audzināt skolēnus par krietniem cilvēkiem. Tieši to jau 170 gadu dara Teteles pamatskolas kolektīvs, kas šonedēļ gatavojas nopietnām skolas jubilejas svinībām.
Par veciem kokiem saka – tie ir pulka redzējuši. To varētu attiecināt arī uz Teteles pamatskolu, kas lielajā vēstures virpulī nereti mainījusi nosaukumu, statusu, arī ēku…
Šonedēļ Teteles pamatskola svinēs 170. pastāvēšanas gadadienu. Par tās vēsturi un šodienu mūsu saruna ar skolas direktoru Antonu Želnu, kas par savu darbu stāsta ar apskaužamu fanātismu.
Vēsture un skola
Par tautskolu Tetelmindes muižā stāsta 1832. gada dokumenti. No šā gada arī tiek skaitīta skolas vēsture. Tautskola atradās barona Bēra muižā. 1919. gadā tā tikusi nodedzināta.
Tagadējā skolas ēka ir bijušās muižas parka teritorijā, kur netālu atrodas vecais medību tornis. To pēc vēstures liecībām barons uzcēla par godu Krievijas caram Aleksandram.
Pirmais zināmais skolotājs bija Tetelmindes pagasta rakstvedis Heinriks Putrings – cilvēks bez pedagoģiskās izglītības, kas skolā strādāja no 1844. līdz 1889. gadam. Sākumā skola bija viengadīga, vēlāk – divgadīga. No 1890. līdz 1910. gadam par tās pārzini strādāja Jānis Vītols. 20. gadsimta sākumā, kad pārzinis bija Teodors Zaļinskis (pedagoģiskos kursus beidzis Jelgavas pilsētas Aleksandra ģimnāzijā), skolā izveidota bibliotēka, bet pagastā darboties sācis koris.
1944. gadā Teteles I pakāpes pamatskola kļuva par nepilno vidusskolu, kur mācības notika divās valodās – krievu un latviešu. Divas mācību valodas skola saglabājusi arī līdz šim. Vēlāk uz skolas bāzes izveidoja divas atsevišķas skolas – 1. septiņgadīgo Teteles pagasta Jēgeros un 2. septiņgadīgo Pamatos. Kad 1962. gadā pabeigta jaunās ēkas celtniecība, abas septiņgadīgās skolas atkal apvienotas un ieguva jaunu nosaukumu – Sprīdīšu astoņgadīgā skola. Tās direktors bija Jānis Jēkabsons. Arī padomju laikos skolu sagaidīja daudz pārmaiņu – par direktoriem strādāja Boriss Krasņikovs, Inārs Bočs un Valentīna Černiha. Skola tika arī pie savas piebūves, kas ļāva pāriet uz kabinetu sistēmu. Sāka darboties vairāki pulciņi.
Atdots vēsturiskais nosaukums
Tikai 1992. gadā, kad skola direktora Antona Želnas vadībā svinēja 160. gadadienu, tā atguva savu vēsturisko nosaukumu – Teteles pamatskola. Starp viesiem vecākās bija 1934. gada absolvente Natālija Zirne (Juta) un 1935. gada absolvente Milda Ozoliņa Ozola (Zundure). Viņas atklāja skolas jauno nosaukuma plāksni, kā arī uzdāvināja interesantas fotogrāfijas, kas saudzīgi tiek glabātas skolas muzejā.
Skolas muzejs – tās lepnums
Novadpētniecības darbu skolā aizsāka skolotāja Malda Kaķe, kas pētīja arī skolas vēsturi. Tagad to turpina un muzeju vada skolotāja Laila Avenīte un arīdzan skolēni, kas apkopojuši materiālus ne tikai par skolas vēsturi, bet arī par savu Cenu pagastu, izcilākajiem novadniekiem – gleznotāju Arturu Baumani, pasaulslaveno šahistu Frici Apšenieku, Lāčplēša ordeņa kavalieriem Jēkabu Rozi un Jēkabu Kupenu. Skolas direktors ar lepnumu stāsta par muzeju un tā nosaukumu «Laiki un likteņi», piebilzdams: «Laiki iet, bet likteņi paliek. Mūsu uzdevums stāstīt par tiem.»
Gatavojoties skolas 170. gadadienai, tika aptaujāta liela daļa pagasta iedzīvotāju, kas kādreiz mācījušies šajā skolā. Viņu atmiņas, fotomateriāli ir apkopoti un sagatavota izstāde, ko skolēni, absolventi un viesi varēs aplūkot skolas bibliotēkas lasītavā.
Skola tagad un nākotnes vīzijās
2002./2003. mācību gadu Teteles pamatskola sāka ar 25 pedagogiem un 250 skolēniem – 148 mācījās latviešu klasēs,102 – krievu. Skolas pastāvēšanas laikā to beiguši apmēram 1800 absolventi. Direktors stāsta, ka vairāki absolventi pie viņiem atgriezušies citā statusā – kā skolotāji. «Mums ir ļoti labs kolektīvs, lai arī gados, toties ļoti mērķtiecīgs. Kadru mainība nav liela. Parasti tie, kas pie mums atnāk, arī paliek. Skolotāji pastāvīgi paaugstina savu izglītību, mācās dažādos kursos,» atzīst A.Želna. No ilggadējiem zināšanu nesējiem var minēt direktora vietnieci, kā viņš pats saka, labo roku Sarmīti Majevsku, Andu Avotiņu, Gaļinu Suhanovu, Ausmu Ločmeli, Gaļinu Orlovu, Kseniju Paģi, Olgu Vickopu. Ir skolotāji, kas savu mācību priekšmetu pasniedz abu plūsmu skolēniem, piemēram, mājturības skolotāja Ausma Ločmele. Pēc tradīcijas, katru gadu 1. septembrī tiek sveikti pedagogi, kas skolā nostrādājuši apaļu gadu skaitu.
Skolotāji atzīst, ka nacionālu domstarpību skolā nav nedz pedagogiem, nedz bērniem. «Divplūsmu skolai ir pat savas priekšrocības – tā palīdz krievu skolēniem integrēties, ļauj viņiem mierīgi un pakāpeniski pāriet uz mācīšanos latviešu valodā. Nereti skolēns mācības sāk krievu valodā, taču pabeidz – latviešu. Pedagogi atzīst, ka svarīgi, lai šī pāreja notiktu tad, kad pats bērns ir tai gatavs.»
Saimnieciskie darbi
«Daudz ir padarīts, taču skolā darāmā nekad nepietrūks,» stāsta direktors, lielu pateicību izteikdams Cenu pagastam, kas skolai daudz palīdzējis. Šogad ēkai uzlikts jauns jumts, uzstādīta jauna bioattīrīšanas iekārta, lai upē ūdens nokļūtu pēc iespējas tīrāks. Pagasts lielus naudas līdzekļus piešķir bibliotēkai. Šajā mācību gadā katram skolēnam mācību līdzekļu iegādei tika iedalīti pieci lati. Divplūsmu skolai grāmatu nepieciešams divreiz vairāk. Skolai tikko piešķirti trīs jauni datori. Branku bērni ir nodrošināti ar autobusu, kas ved gan uz skolu, gan no tās – divas reizes, lai skolēniem, kuriem stundas beidzas agrāk, nav jāgaida pārējie.
«Vēl jau skolas vadībai, bērniem un viņu vecākiem ir savi sapņi – skolai nepieciešams internāts. Tāds agrāk bija, lai Tetelē varētu mācīties bērni no attālākām vietām. Galvenais ir telpu jautājums, tās pašlaik pieder rajona Pieaugušo izglītības centram. Domājot par skolas iemītnieku labklājību, būtu arī nepieciešams nomainīt logus, uzstādīt autonomo katlumāju, lai varētu regulēt siltuma piegādi. Atkal mums jācer uz pagasta atsaucību,» atzīst direktors.
Ārpusklases darbs
Skolā ir iedibināts Friča Apšenieka piemiņas kausa šaha turnīrs, kurā var piedalīties gan pieaugušie, gan skolēni. Skolas direktors uzskata, ja gribam redzēt savus bērnus izaugam par gudriem cilvēkiem, viņiem jāmāca spēlēt arī šahu. Zēniem, pateicoties šaušanas pulciņa darbībai, ik gadu ir panākumi rajona konkursā «Būsim vīri», arī futbolā puiši vairākkārt palikuši nepārspēti rajona mērogā.
Skolas karogs – ar stārķi
Gaidot skolas apaļo gadadienu, 11. oktobrī tika iesvētīts skolas jaunais karogs. Uz tā attēlots balts stārķis un ligzda. Par karoga simbolu stārķis nav izvēlēts nejauši – uz vecās kurtuves jumta putns tiešām ligzdo nu jau vairāk nekā desmit gadu.
Runājot par skolas nākotni, direktors norāda, ka tā ir cieši saistīta ar teritoriāli administratīvo reformu, taču viņš cer, ka pamatskolai Tetelē vieta atradīsies arī pēc pārmaiņām.
Stāstot par jubilejas sarīkojumu, Želnas kungs teic, ka gaidīti ir visi, kas saistīti ar Teteles pamatskolu, un apsola, ka pārsteigumu būs gana.
