Agris (22): Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam ir jākļūst par «visjaukāko gada laiku», taču nereti ir pavisam citādi.
Agris (22): Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam ir jākļūst par «visjaukāko gada laiku», taču nereti ir pavisam citādi. Visas šīs kartītes un dziesmiņas atgādina, ka svētkos jābūt kopā, saticīgi un mierīgi tos svinot ģimenes lokā. Ja vien dzīves problēmas vairāk mainītos no radio dzirdamajām dziesmiņām un viss patiešām būti tik vienkārši…
Svētkos ir grūti būt vienam. Ja tu dzīvo viens vai dažādu iemeslu dēļ esi šķirts no saviem mīļajiem, Ziemassvētki var salauzt sirdi. Nav nekā sliktāka kā klausīties citu sajūsmas stāstus par gaidāmajām brīvdienām, kad pašu nekas negaida. Tādēļ esmu iemācījies ieplānot sev kaut ko patiesi lielisku (nu jau ceturto gadu šos svētkus svinu viens pats). Ar to lieliski varu atkauties no biedējošā mūžīgā jautājuma: «Ko tu darīsi svētku brīvdienās?»
Man ir ļoti daudz labu paziņu un arī draugu. Ļoti patīk laiks līdz Ziemassvētkiem. Tad gatavoju dāvanas saviem mīļajiem. Un tas veldzē sirdi! Patiesi! Nav nekā labāka un jaukāka, kas piepildītu sirdi ar patīkamām izjūtām, kā dāvināšana. Esmu nonācis pie secinājuma, ka svarīgākais nav pats svētku vakars, svarīgākais ir laiks līdz tam.
Man traucē Ziemassvētki, kurus reklamē visos plašsaziņas līdzekļos, īpaši televīzijā. Jaukās Ziemassvētku filmas, kurās Ziemassvētkus svin tikai ģimenes lokā un visi ir tik bezgala pārlaimīgi. Varbūt kādam tas rada jauko ilūziju, bet mani tas kaitina. Arī Ziemassvētku reklāmas kampaņas cenšas pārvērst visu fantāzijas pasaulē, kur visi ir jauki un laimīgi.
Jauno gadu pieņemts svinēt skaļi, ar kārtīgām fanfarām! Lai gan vienmēr to sagaidu draugu lokā, nevarētu teikt, ka kādas svinības man ir sagādājušas patiesi lielu prieku! Manuprāt, kaut kā neloģiski iznāk – tikko bija klusais laiks, kad tiek sludināts miers un mīlestība, bet jau pēc pāris dienām visi piedzeras bezjēgā un skaļās balsīs sagaida Jauno gadu. Protams, ir arī izņēmumi.
Manuprāt, visnoderīgākais katram ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Tad cilvēkos parādās patiesa vēlme dāvināt un iepriecināt otru, nedomājot par to, ko saņems pretī. Lai arī tā ir tikai reizi gadā, tas ir labāk, nekā ja tā nav vispār!