Latvijas nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpšanas situācija jau pārkāpusi visas robežas,» vakar paziņoja Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Dmitrijs Rogozins. Viņš pavēstīja: «Faktiski Latvijā atdzimst nacisms.
«Latvijas nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpšanas situācija jau pārkāpusi visas robežas,» vakar paziņoja Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Dmitrijs Rogozins. Viņš pavēstīja: «Faktiski Latvijā atdzimst nacisms».
Dienu iepriekš Rīgā uzturējās Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Hils – Robless. Preses konferencē augstais komisārs četras piektdaļas laika bija spiests viļāt «krievvalodīgo problēmu» Latvijā, jo daļa žurnālistu viņu lūdza to komentēt no visām pusēm. Roblesa kungs visādi mēģināja skaidrot, ka valstī tiek daudz darīts sabiedrības integrēšanā. Tomēr komisārs neslēpa, ka «daļai iedzīvotāju ir problēmas ar pilsonības iegūšanu» un ka Eiropas Savienība vēlētos, lai tomēr arī nepilsoņiem būtu tiesības vēlēt pašvaldības. «Tagad cilvēki, kas uzturas kādā Eiropas Savienības valstī, būdami citas ES valsts pilsoņi, ir tiesīgi piedalīties pašvaldību vēlēšanās,» minēja komisārs.
Pēc Latvijas plānveida vizītes (viņš personīgi nodomājis iepazīties ar cilvēktiesību jautājumiem visās desmit kandidātvalstīs) viņam būs jāraksta oficiāls ziņojums. Tādēļ pirms atvadīšanās no mūsu valsts viņš tikai apkopoja vērojums. Viņaprāt, Latvijas valstisko problēmu risināšanā būtu vairāk jāiesaistās arī mazākumtautību pārstāvjiem. Komisārs ieteica beigt «nejuridisko praksi» – dēvēt par nepilsoņiem cilvēkus, kuru Latvijā ir tik daudz.
Roblesa kungam var tikai piekrist. Pat vairāk: ir jāļauj cilvēkiem, kas šeit tik ilgi dzīvo, lemt ne tikai par pašvaldību, bet arī par valsts lietām. Viņi arī tiek mudināti būt aktīvākiem, viņi tiek aicināti kļūt par simtprocentīgiem pilsoņiem naturalizācijas ceļā: lūdzu, kļūstiet! Tiek izvirzīti tikai divi priekšnosacījumi – būt lojālam pret Latvijas valsti un cik necik zināt latviešu valodu. Tā nav pārmērīga prasība, tomēr tieši to, uzpūstu ziloņa lielumā, sev pa priekšu stumj tie «aizvainotie», kas ierastā laiskuma pēc kā saldas dziesmas klausās no Maskavas plūstošās «Rogozina un Co» balsis.
Apmēram nedēļu pirms tam tika publiskota ES paplašināšanās komisāra Gintera Ferhoigena oficiālā vēstule, kurā apgalvots, ka Latvijā attiecībā pret mazākumtautībām viss atbilst ES cilvēktiesību standartiem. Tādēļ vien lai «bļaukas» Maskavā nežvadz. Un, tiklīdz tur beigs uzvilkt atsperi, gramofona taure apklusīs arī Latvijā. Kā jau tiek pieļauts, tas varētu notikt pēc nākamā gada 1. maija, kad arī formāli būsim viena no ES valstīm. Bet līdz tam varam tikai iecietīgi vērot lielā kaimiņa beidzamās konvulsijas, Krievijai uz laiku laikiem zaudējot reiz «izcirsto logu».
Savukārt Latvijā sabiedrība tikai iegūtu, ja «krievvalodīgie» ātrāk integrētos. Taču integrācija ir divvirzienu kustība, abpusēja tuvināšanās. Vieniem vicinot dūres un jēli lamājoties, tuvākiem kļūt grūti. To saprot gan vairums Latvijas pilsoņu (un arī vēsu prātu saglabājušo «nepilsoņu»), gan tāds iebraucējs uz pāris dienām, kāds ir vislielākā autoritāte cilvēktiesību jomā – EP augstais komisārs Rabless. «Nesaprot» tikai tie, kuru dēļ vispār tiek tērēts laiks, enerģija un vārdi. Drīzāk tas liecina par to, ka šiem «nesaprašām» ir ērtāk neko nedarīt vai ierasti un nekritiski sekot attiecīgu politiķu norādēm, nevis justies līdzatbildīgiem par valsti, lemšanā pār kuru viņi tik ļoti alkst piedalīties.
Kas attiecas uz Alvaro Hila Rablesa tikšanos ar žurnālistiem – patiešām žēl, ka laika lielāko daļu aizņēma mums visiem tik apnikušās «nacionālistu» un «krievvalodīgo» putras maisīšana. «Ziņas» vairāk interesēja augstā komisāra viedoklis, kā cilvēktiesību aspektā izskatās Latvijas pensionāri. Jo viņu Latvijā nav daudz mazāk nekā šķietami «abižoto» Maskavas gramofona cienītāju. Roblesa kunga atbildi varēsiet uzzināt nākamās trešdienas numurā.
