Atklāta vēstule Jelgavas Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam un Jelgavas Domes izpilddirektora vietniekam Vilim Ļevčonokam.
Atklāta vēstule
Jelgavas Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam un Jelgavas Domes izpilddirektora vietniekam Vilim Ļevčonokam
Iepazinušies ar skaidrojumu «Ūdens patēriņa koeficients nav NĪP kaprīze»«Zemgales Ziņās» 26. martā, secinām, ka mēģināts izskatīt faktus uzņēmumam izdevīgā gaismā, vispārinot lietu būtību, jaucot notikumu secību, kā arī atkārtojoties. 21. martā «ZZ» E.Saukas rakstā «Viens mazgājas vannā, otram par to jāmaksā» identisku skaidrojumu sniedz NĪP direktors J.Vidžis.
Runa nav par NĪP kaprīzēm, bet par to, kādā secībā un cik likumīgi piemēroti MK noteikumi Jūsu vadītajā pašvaldības teritorijā, cik godprātīgi savus amata pienākumus veic NĪP un «Jelgavas ūdens» speciālisti, kā intereses tiek aizstāvētas – iedzīvotāju vairākuma vai atsevišķu uzņēmumu.
NĪP direktors J.Vidžis skaidro, ka ūdens pārrēķina koeficientu sākts rēķināt jau no brīža, kad apstiprināti MK noteikumi nr. 133 (no 2002. gada 28. marta). Paustais, ka par to informēti iedzīvotāji, ir dezinformācija. 2002. gada pavasarī Dobeles šosejā 100 notika mikrorajona iedzīvotāju sanāksme, ko vadīja Lazdiņa kungs, un par pārrēķina koeficienta ieviešanu nebija ne runas. Šā gada sapulcē neviens no NĪP administrācijas nepiedalījās. Māju vecākie pagājušajā gadā tika iepazīstināti ar Jelgavas Domes rīkojumu nr.81 rp, kas tapis saskaņā ar minetajiem MK noteikumiem un nosaka norēķinu par patērēto siltumenerģiju ūdens uzsildīšanai no 01.05.2002. līdz jaunajai apkures sezonai metodiku. Kāpēc māju vecākie netika informēti par ūdens patēriņa koeficienta ieviešanu, un vai nebija vajadzīgs Domes rīkojums?
Neatceramies, ka būtu kāda publikācija vai skaidrojums līdz 26. februārim, kad iedzīvotājus brīdināja, ka ar 1. februāri būs piemērots aukstā ūdens pārrēķina koeficients. Atsaucoties uz Vidža kunga minētajiem aprēķiniem, lūdzam informēt iedzīvotājus par ikmēneša ūdens rādījumu fiksēto starpību kubikmetros, sākot ar 2002. gada aprīli, un starpības kompensācijas izdevumiem latos minētajām 98 ēkām, jo pēc apsaimniekošanas līguma 4.2.1. punkta mums ir tiesības saņemt šādu informāciju. Šiem izdevumiem jau bija jābūt uzrādītiem NĪP ēku apsaimniekošanas atskaitēs par ieņēmumiem un izdevumiem, ko māju vecākie saņēma februārī.
Lūdzam precizēt tādus presē izskanējušos vispārinājums kā, piemēram, NĪP speciālisti jau ilgāku laiku novērojuši, pēdējos mēnešos rīkojuši daudzas pārbaudes, izdoti daudzi tūkstoši latu…
No kura laika līdz kuram novēroti, kuros mēnešos veiktas pārbaudes, cik dzīvokļi apmeklēti, kāds ir konstatēto pārkāpumu procents? Vai 47 protokoli uz 15 600 dzīvokļiem ir daudz vai maz? Kā tiek plānoti speciālistu pārbaudes reidi? Kad tika izskatīti un vai vēl izskatīs minētos 47 pārkāpumu protokolus un kādus soda mērus paredz pašvaldības saistošie noteikumi šiem pārkāpējiem? Vai dažu māju pārbaudes rezultātus var attiecināt uz pilsētu kopumā, necenšoties uzklausīt iedzīvotāju vairākumu? Vai tā ir pareiza secība vispirms likt maksāt, bet pēc tam sākt diskusiju?
Cienījamie kungi, mēs bijām cerējuši, ka Jūs pagaidām apturēsiet pārsteidzīgo NĪP lēmumu par ūdens pārrēķina koeficienta ieviešanu. Ja jau NĪP ir tērējis vairākus tūkstošus latu, sedzot zaudējumus, tad vēl pāris mēnešu līdz bankrotam nebūtu noveduši.
Jāsāk no «ZZ» 26. marta raksta pēdējās rindkopas: «Šogad veiktajās dzīvokļu ūdens skaitītāju pārbaudēs…» Gads sācies ar 1. janvāri, un līdz 1. februārim bija pagājis tikai viens mēnesis. Tātad reāli būtu bijis no janvāra līdz martam organizēt pārbaudes kampaņu pašiem NĪP speciālistiem vai sadarbībā ar māju vecākiem veidot kontroles grupas. Tad iegūtos rezultātus apkopot, analizēt un informēt māju iedzīvotājus, kas balsojot vienotos, kā sadalīt un samaksāt starpību. Ja vienošanās netiktu panākta, samaksas kārtību nosaka pašvaldība, kā to paredz MK noteikumi.
Laiks no 2002. gada aprīļa bija pietiekami ilgs, lai varētu organizēt darbu. Laiks maksā naudu, par savām kļūdām katram jāmaksā pašam.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībā reizēm kaut kas netiek izdarīts līdz galam, sasteigts, kas nākotnē nes zaudējumus iedzīvotājiem. Laiks mainīt spēles noteikumus, ne tikai pieprasot samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī nodrošināt pakalpojumu kvalitāti. Patērētāja tiesības ir atteikties pirkt nekvalitatīvu preci.
Marija Kolneja, Dzidra Ceple, Mārīte Pujāte, Kaspars Vārtukapteinis, Brigita Mežavilka, Alvīne Vācere, Jānis Latvietis, Inta Dolgova, Baiba Lukoševiča.
P.S. Visi publicētie materiāli tiks nodoti izvērtēšanai Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Latvijas TV «Panorāmas» raidījumam «Tautas kontrole».
