Mēdz teikt, ka steiga noder tikai blusu ķeršanā, savukārt labs nākot tikai ar gaidīšanu. Gaidīšana ir kļuvusi par jelgavnieku hobiju, bet tas labais kā nenāk, tā nenāk.
Mēdz teikt, ka steiga noder tikai blusu ķeršanā, savukārt labs nākot tikai ar gaidīšanu. Gaidīšana ir kļuvusi par jelgavnieku hobiju, bet tas labais kā nenāk, tā nenāk. Kopš 1. marta, kad Dome jau bija saņēmusi franču kompānijas «Dalkia» piedāvājumu, kas tika novērtēts kā neatbilstošs, ir pagājis jau pusmēnesis, bet kaut kā nav dzirdēts, ka Dome būtu izsludinājusi jaunu pretendentu pieteikšanās konkursu. Vai tas nozīmē, ka «Dalkia» rīcībā ir vēl laiks? Jāšaubās, vai šādi domā arī Jelgavas siltumpatērētāji.
«Ziņu» rīcībā esošā informācija liecina, ka Domes sarunvedēji ir panākuši ar «Dalkia» mutisku vienošanos, ka viņu piedāvājumam tiek noņemta ekskluzivitāte, kas nozīmē, ka Dome var izsludināt konkursu un izvērtēt citus piedāvājumus. Konkursu varēšot izsludināt tikai tad, kad šāda vienošanās ar franču kompāniju tiks fiksēta arī rakstiski. Jācer, ka šāda līguma sagatavošanai nebūs nepieciešami vēl divi mēneši, kā tas bija gadījumā ar «Dalkia» galavārdu dalībai maksātnespējīgā STU sanācijā.
Pa to laiku pie savām idejām par STU sanāciju ir sākusi strādāt arīdzan maksātnespējīgā uzņēmuma vadība, par pamatdomu acīmredzami izvirzot atziņu, ka pārdot maksātspējīga uzņēmuma akciju kontrolpaketi ir daudz vieglāk nekā maksātnespējas gadījumā. Tāpēc patlaban tiek izskatīti trīs hipotētiski varianti. Pirmais – Jelgavas Dome un Finansu ministrija (FM) savas prasījuma summas pret STU kapitalizē, savukārt ar pārējiem kreditoriem tiek noslēgts līgums par parādu atmaksas grafikiem. Šajā variantā Dome, iespējams, varētu izdevīgi pārdot savu akciju kontrolpaketi.
Protams, šāda iespēja ir jāvērtē kritiski, jo maz ticams, ka FM būs ar mieru tai pienākošos 4 miljonus latu pārvērst STU akcijās, par kuru likviditāti ir stipri jāšaubās, tāpēc daudz reālāks šķiet otrs hipotētiskais variants, kas no pirmā atšķiras tikai ar to, ka FM savu prasījumu neatsauc un nekapitalizē, bet ir viens no kreditoriem, ar kuru tiek slēgts līgums par parāda atmaksas grafiku. Protams, šis variants savukārt ir maz ticams tādēļ, ka būs grūti «pielauzt» kreditorus gaidīt savu naudu tik ilgu laiku. Vienīgi, ja tiek likts lietā arguments, ka bankrota gadījumā var gadīties, ka viņi savu naudu neredzēs nekad.
Saskaņā ar trešo hipotētisko variantu tiek rasta iespēja palielināt STU aktīvus, lai padarītu to pievilcīgāku potenciālajam investoram, taču šajā gadījumā neatbildēts paliek jautājums – kurš no kreditoriem varētu to darīt, jo no gaisa līdzekļi nenokritīs. Lai arī iepriekšminētie plāna varianti ir visai grūti īstenojami un pat maz ticami, tie tomēr būtu jāvērtē pozitīvāk nekā bankrots, kura rezultātā Jelgavas uzņēmēji neiegūtu vairāk kā vienu miljonu latu, bet STU nonāktu nezināma īpašnieka rokās, kura turpmākā rīcība varētu būt grūti prognozējama. Tāpēc Domei pašlaik vispirms būtu jātiek skaidrībā, kādu uzņēmuma akciju kontrolpaketi tā vēlas piedāvāt potenciālajam investoram – maksātspējīga vai maksātnespējīga STU –, un tad tas ir nekavējoties arī jādara.
Taču – laiks negaida, un tāpēc nevajadzētu Domes cerības pievīlušajai franču kompānijai dot papildu laika handikapu. Ja mazliet paveicas, četrus miljonus iespējams iegūt arīdzan bankrota gadījumā, tāpēc zaudēt nav ko. Jo sākt bankrota procedūru nekad nav par vēlu, tikai jautājums – vai tas ir vajadzīgs. Nav šaubu, ka pēc iespējas veiksmīgāka STU sanācijas piedāvājuma meklējumos būtu jāiesaista maksimāli daudzas valsts institūcijas, jo, sēžot tikai tepat, Jelgavā, investoru var gaidīt bezgalīgi. Ir taču Latvijas Attīstības aģentūra, Ārlietu un citas ministrijas, kas būtu jāiesaista iespējami optimālākā šīs lietas risinājumā. Situācija nav nemaz tik bezcerīga, Domei būtu jāattopas no «Dalkia» sagādātā nepatīkamā pārsteiguma un jāturpina jauna investora meklēšanas darbs. Jelgavnieki var saprast un piedot kļūdas vai neveiksmes, bet diez vai viņi sapratīs bezspēcīgu roku nolaišanu. Varbūt šis būs mazliet reālāku cerību pavasaris?
