Diskusijas par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) virmojušas vienmēr: pārāk liels ir ES lauksaimniecības budžets, un pārāk atšķirīgas dažādo ražotāju vai dalībvalstu intereses. Tomēr kompromisi vienmēr rasti, pierādot, ka patiess kompromiss ir tāds, ar kuru neviens nav īsti apmierināts.KLP vēsture iestiepjas pusgadsimta garumā. KPL attiecas ne tikai uz lauksaimnieku, palīdzot kāpināt ražošanu un nodrošinot tam pienācīgu dzīves līmeni. KLP ievēro arī patērētāja intereses, gādājot par saprātīgām cenām un nodrošinot labas pārtikas pietiekamu pieejamību. Attīstoties zaļajai domāšanai, lielāku nozīmi politikā ieguva lauku vides jautājumi; līdzsvars starp lauksaimniecības industrializāciju un vides prasībām joprojām ir mērķis, uz kuru tiecamies. Ticis mainīts arī KLP atbalsta adresāts – no produkcijas ražošanas uz lauku cilvēku, kurš šo produkciju ražo. Latvijā KPL piemin ne bez emocijām: fakts, ka platību tiešmaksājumi mūsu zemniekam ir ievērojami mazāki, nepārprotami tika uztverts kā netaisnība. Skaidrojumi, ka šo naudu no 2004. gada bija iespējams piešķirt desmit jauno dalībvalstu zemniekiem, vien pārdalot esošo finansējumu, tātad atņemot pārējiem 15 ES valstu zemniekiem, tika uzklausīti bez īpašas sajūsmas. Nu šis periods iet uz beigām: 2013. gads ir pēdējais, kurā vēl darbojas līdzšinējā KLP. 12. aprīlī sākās jaunās KLP tautas apspriešana, priekšlikumus paredzēts vākt līdz 3. jūnijam. Daudzi jau izteikušies, iespēja to darīt ir visiem. No Vācijas, Francijas un Spānijas ir gandrīz 600 viedokļu, kamēr no Latvijas tikai 21(!). Vai tas ir pietiekami, lai mainītu politiku un ietekmētu, piemēram, arī savas valdības nostāju gaidāmajās dalībvalstu sarunās? Parādīsim, ka Latvija var arī Eiropas politikā ko ietekmēt un mainīt, pasakot, kādu KLP grib nākotnē. Tikai vajag daudz, daudz vairāk viedokļu. Vien tā var cerēt, ka jaunā KLP būs kompromiss, labākais iespējamais līdzsvars starp dalībvalstīm, konkurējošām nozarēm vai tehnoloģijām un vēlmi saglabāt dabu pēc iespējas neskartu un arī mazas un dzīvotspējīgas saimniecības kā šīs ainavas sastāvdaļu. Vēl pirms 27 ES dalībvalstu zemkopības ministri sāk sarunas par jaunu KLP, tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/cap-debate vai www.esmaja.lv Eiropas Komisija (EK) aicina arī latviešu valodā vai kādā no pārējām 22 oficiālajām ES valodām iedzīvotājus izteikties, kādā lauku vidē gribam dzīvot un kādu pārtiku ēst pēc 2014. gada. EK uzdevumā viedokļus Latvijā apkopo arī Lauku konsultāciju centra «Lauku tīkls» un «Europe Direct» informācijas centri. Ja kādam nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, aicinu doties uz savu lauku bibliotēku – tur ir bezmaksas internets – un paust viedokli EK portālā. Iveta Šulca, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja
